P.S. Dažus gadus atpakaļ diezgan regulāri apmeklēju Parex Smilšu ielas filiāli kā tās klients - mani fascinēja nedaudz senatnīgā, bet tajā pašā laikā brīvā atmosfēra, kas tajā valdīja - koka mēbeles, milzīgie vecie seifi karšu nodaļā, konsultante ādas biksēs, blūzē ar volāniem, kas koķeti pa telefonu savai kolēģei stāstīja kā es esmu visu pilnībā nobloķējis internetbankā un ko lai tagad dara… un citā reizē kāda tikpat kolorīta konsultante man piedāvāja pieteikties lielākam overdraftam “prikola pēc, jo moška iedos…” Es pieteicos un patiešām to saņēmu Man liekas, ka šī ir tā patiesā Parex seja, no kuras viņi cenšas aizbēgt. To, vai tas ir veltīgi - nezinu, nav manā rīcībā pētījumu, cik vēl ir tādu kā es, kuriem patiktu šāds Parex un vai tas šai bankai būtu ienesīgi ilgtermiņā.

nestrīdēšos. bet padiskutēšu.

Tas, ka es vēlēšanās nobalsoju par “Mūsu zemi”, jo manī šī partija radīja uzticību (es domāju konkrēti Ančānu), nenozīmē, ka tā radījusi uzticību citos, kuri, sekojot raķešreklāmām nobalsoja par Šlesersonu.

Tas pats par Parex — tas, kam ir nozīme ir nevis atsevišķais viedoklis, bet kopējā tendence.

Tajā pat laikā — no atsevišķā veiodokļa var izsecināt kaut ko ko vērts pateikt arī pārējiem, jo iespējams, ka atsevišķais cilvēks ir kaut ko pamanījis, novērtējis un tagad to vērts pateikt arī visiem pārējiem.

Saruna par to kurš brends ir pliks un kurš nav pliks, tas ir cits temats, jo faktiski brendus reālus padara tas, ka cilvēki tiem tic, ka tie ietekmē cilvēku prātus un uztveri, un tas maina realitāti, līdz ar to, es domāju, ka pat kola kā brends nav plika, jo reāli taču tā kailā ticība kolas maiģai rada reālus ienākumus kompānijai un maina cilvēku attieksmi un rīcību. Tā kā pēc būtības neviens brends nav pliks… ja vien tas ietekmē cilvēkus.

paldies par iespēju atbildēt un pakomentēt, tas kustina smadzenes. Veiksmīgi!

Patiesībā — pajautājiet Parex darbiniekiem “kas ir Parex”.

Kas jūs vieno? Kāds ir jūsu mērķis? Vai jūs nesatrauc, ka Parex banka gadu no gada slīd aizvien zemāk? Vai jūs jūtaties personīgi atbildīgi par šo problēmu? Kādēļ ir izveidojusies šāda situācija?

Katrai organizācijai ir mērķis, vīzija un stratēģija kā to sasniegt. Tāpat — organizācijai ir vērtības, kas veido tās personību. Ja organizācijas vērtības ir vienkārši nolasāmas — ja cilvēki uz ielas redz, zina un saprot kas šī ir par organizāciju — tad tās funkcionē kā magnēts, piesaistot organizācijai cilvēkus, kuriem šādas vērtības ir svarīgas. Cilvēki, kuriem svarīgas tādas pat vērtības kā organizācijai, būs vairāk noskaņoti censties, lai realizētu organizācijas vīziju, no kuras šīs vērtības izaugušas — tādējādi organizācija ātrāk sasniegs uzstādītos mērķus.

Brendam priekš organzācijas nav tikai kokakolas etiķetes funkcija — tas nav tikai kaut kas, ko uzlīmēt uz fasādes, lai klienti skrien iekšā. Brendu vispār nekur nevar uzlīmēt — jo tas eksistē tikai cilvēku prātos. Uz fasādes var uzlīmēt logo vai reklāmu, kam ir jāsekmē iecerētā priekšštata veidošanās.

Kad runa apr organizācijas brendu, jautājums ir gan par to kā to uztver sociums, gan arī par to kā paši darbinieki uztver sevi un to organizāciju kurā strādā. Papildus — kā viņi uztver to ko par viņu darbavietu domā sabiedrība.

Nozīme ir tam kā organizācija uztver pati sevi. Kāda ir tās vide un iekšējā kultūra. Jo tas ko cilvēki domā un kādi ir viņu priekšstati par to, kas ir organizācija un ko tā no viņiem gaida, kurp tā dodas — tas viss ietekmē to kā darbinieki strādā. Bet tas kā viņi strādā, cik cenšas, ar kādām inovācijām un iniciatīvām nāk — tas viss ietekmē to kāds klientiem rodas priekšstats par organizāciju. Tātad — visas šīs svastarpējās sakarības veido kopējo BRENDU. (kurš vai nu palīdzēs jums pārdot vairāk, jebšu nepalīdzēs)

Turklāt nozīme ir arī tam, ko darbinieki domā par to kā apkārtējā sabiedrība uztver viņu organizāciju.

Arī tas viss ir brends.

Pēc būtības cilvēks dzīvo pats sava prāta radītā cietumā, un šī cietuma vārds ir brends (jeb priekšstati, kas mums rodas par visām lietām uz pasaules).

Jā, protams! Parex ir sevi pozicionējuši! Un vēl šodien viņi nevar tikt vaļā no viltīgu šmaucēju pozīcijas.

Es domāju, ka nav jāpierāda, ka cilvēkiem pret Parex tomēr ir diezgan negatīva attieksme. Varbūt ne tik negatīva kā senāk, bet negatīvās dogmas ir ar milzīgu inerci.

Un, ja kāds man netic, var droši pajautāt Parex mārketingam, un viņi apliecinās, ka visi pētījumi saka to pašu ko es.

Aicinu Priscīliju atcerēties, kas Parex bija pirms 7 gadiem… lielākā banka Latvijā! Un kas bija Unibanka? — pateikšu priekšā — otra lielākā banka Latvijā!

Parex banka stagnē gadu no gada.

Sākumā to apsteidza Hanzabanka, tad Unibanka, tagad jau arī Rietumu banka un uz papēžiem min Aizkraukles banka. (atceraties, kas bija Aizkraukles banka pirms atnāca Ļebedevs un izdomāja jauno pozicionēšanos un grafiski attēloja to caur logo?)

un ko gan nozīmē frāze “pliks zīmols”?

Tas nozīmē — priekšstats bez seguma. Piemēram, Kokakola ir “kails brends” — nekas cits jau tur nav, tikai priekšstats, iedoma, fantāzija, ka pudelē ar cukurūdeni un ogļskābo gāzi ir sekss, prieks, dzīves jēga un vēl kas tikai ne.

Parex problēma jau nav brenda plikums vai neplikums, Parex problēma ir tur, ka brends ir draņķīgs. Sačakarēts un nav attīstīts.

Pārdomātas reklāmas — jā, protam. Es vienmēr esmu teicis, ka Parex ir ļoti izlaizītas un perfekti uztaisītas reklāmas. ALAS! Ar to, ka reklāma ir perfekti uzfilmēta — nepietiek.

Kas ir reklāma? — nekas cits kā IDEJA.

Reklāma ir kaila IDEJA.

Cilvēks skatās reklāmu, un tās domas, sajūtas, iespaidi, kas viņam paliek — tās idejas, kas rodas viņa prātā, tie priekšstati kas viņā izmainās — TĀ ARĪ IR TĀ REKLĀMA. Nothing else matters.

Parex reklāmām, piedodiet, bet vienkārši nav nekāda sakara ar to, kā cilvēki šo banku uztver. Cilvēks domā “krāpnieki!”. Reklāma saka “oooo! Māris Olte!” — Bet Mārča ir superdraudzīgs. Parex ir superļaunais. Atšķīrības starp vienu un otru ir pārāk lielas, un CILVĒKS ŠĪM REKLĀMĀM VIENKĀRŠI NENOTIC.

Neticiet man? — Apskatieties Parex pozīcijas izmaiņu dinamiku bnaku tirgū. Īsāk — kāpēc tad, ja Parex reklāmas ir tik lieliskas, ja Parexā strādā tik lieliski cilvēki — kāpēc tad Parex paliek arvien slktāk un sliktāk?

Atbildu: Tāpēc, kas viņi cenšas kļūt par to, kas viņi nav. Viņi nav draudzīga banka un viņu tēls nekad nebūs Māris Olte. Viņi ir naudas eksperti, un kamēr viņi to neatzīs arī publiski, viss ko viņi teiks savās reklāmās būs nepatiess un cilvēki tam neticēs.

Vēlreiz: atrodiet pievilcīgo tajā, kas jums ir, un pārdodiet to — redzēsiet, jums paveiksies, nevis cenšaties slēpt savu patieso dabu un izlikties par to, kas jūs neesat un nekad nevarat būt. Parex gadījumā — par vilku aitas ādā. Balss nodos.