Novērojams uzņēmēju intereses kāpums?

hehe. nu, es vēl pat tā īsti sācis vēl neesmu. Bet šāds komentārs, patiesībā, man ir labākais motivators, jo “pacelt” brendu valsts līmenī — panākt, ka uzņēmēji gan pieprasa, gan zina un saprot ko pieprasīt — tas arī ir mans mērķis un misija.

Trust me — is a hurricane coming. (izklausās pēc kādas filmas “tagline”)

un, neapšaubāmi, krutākais ir tas, ka beigās visi būs paēduši.

Apple veiksmes pamatā ir ļooooti fenomenālā Džobsa personība, viņa unikālās spējas un… jā…. halāva. Vienkārša veiksme. Mannā putra no debesīm.

Vismaz tāds iespaids man palika pēc “iCon: the greatest secon act in the history in business” (Jeffrey S. Young, William L. Simon) izlasīšanas.

grāmata ir laba un aizraujoša. iesaku. es viņā tā iekritu, ka pēdējās dienas vienkārši vispār neko citu nedarīju, kā lasīju. Un pēc izlasīšanas tūlīt noskatījos kādu no Džobsa prezentācijām no apple.com — realitātes efekts bija pilnīgs. bija tā vērts.

Runājot par grāmatām, es priekš sevis secināju, ka grāmatās var tiešam ierobežot cilvēka domāšanu un fantāziju, tas notiek tad kad cilvēks uztver grāmatu/autoru par pēdējo taisnīguma instanci. Ja uzskatīt grāmatu ka papildus materiālu un vielu priekš pārdomām, tad pareiza lasāmviela var ļoti palīdzēt (cilvēka vispārējai izglitibai).

Par tiem terminiem zīmols un brends padomāju, pakonsultējos un secināju, ka arī šajā nozarē ir savs profesionālais žargons, kas citiem nav jāsaprot. Laikam vārds brends ir daļa no šī žargona. Normālā valodā lieto vārdu zīmols. Neesmu gan drošs vai tie abi vārdi ir sinonīmi, jo var gadīties, ka profesionāļi vārdā brends ietver savādāku jēgu, nekā tauta vārdā zīmols.

par grāmatām.

Jā, es par to jau labu laiku domāju — ka vajadzētu tādu kā ieteicamās literatūras sarakstu uztaisīt… hmmm… pagaidām tā vēl ir tikai iecere. ceru, ka tā realizēsies tuvāko mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā — tā tiks realizēta, un drīzāk agrāk nekā vēlāk.

atkal — atliek tikai mazliet pagaidīt.

labākā grāmata, ko esmu sastapis?

Nezinu, vai tāda ir, bet ļoti tuvu tam ir Alina Wheeler “Designing brand identity”. Tā ir sakarīga, labi dizainēta grāmata.

Deivids Ogilvijs Jums noteikti ieteiktu Claude C. Hopkins “Scientific advertising”, iespējams, kompelktā ar tā paša autora “My life in advertising” — Ogilvijs pat ir teicis, ka neviens, kurš nav lasījis šo grāmatu vismaz septiņas reizes nedrīkstētu pienākt tuvāk reklāmai par pāris jūdzēm.

Daudzās grāmatās ir vērtīgas lietas, bet pašas kopumā ņemot tās nav izcilas. Piemēram, Allen P. Adamson “BrandSimple” ir superīga grāmata, bet tikai daļēji. Brīžiem tur ir tāds ūdens, ka šķiet to vispār rakstījis kāds cits, nevis Alens.

Protams, vērtīgi lasīt arī Wally Olins. Viņš ir viens no brendinga pionieriem. Vēsturnieka izglītība viņu īpaši kvalificē valstu brendu jautājumos.

Marty Neumeier ir interesants večuks, bet “The Brand Gap” ir viņa paša unikālās domāšanas un specifiskās pieejas atspulgs, tur ir daudzas labas lietas (patiešām unikālas!), bet kopumā tā nav visaptveroša, lai gan it kā rada šādu iespaidu.

Vēl agrīnajos gados mani ļoti ietekmēja Sergio Zyman. Spēcīga personība un ļoti kategoriski konkrēta domāšana. Sets Godins — nekad neesmu viņu sapratis līdz galam, lai arī viņš ir vērtīgs, vienmēr rodas kaut kāda virspusējības sajūta.

Protams, pirmssākums visam ir Funky Business. Šī grāmata mainīja manu pasauli. Teju zinu to no galvas.

Kopumā ņemot — neviena grāmata nepalīdzēs. Vērtība jau nav grāmatās un iekaltās zināšanās, bet dzīves pieredzē. Grāmatas var sniegt tikai domāšanas pieredzi, un arī tikai tad, ja uz tām māk reflektēt. Tas, kurš dzīvo pēc receptes — tas mirst no drukas kļūdas. Grāmatas tikai var ievirzīt, palīdzēt domāt.

Piemēram, slavenais krievu mārketologs Samvels Avetisjans vispār neiesaka lasīt mārketinga grāmatas. UN PAREIZI DARA. Grāmatas — tāpat kā visas zināšanas — ierobežo. Tās uzliek režģi un rāmi. Naivais bērns uzdrīkstēsies daudz vairāk un viņš spēs atklāt ko jaunu un ģeniālu — tāču EInšteins arī nezināja, ka gaismas ātrums nav iespējam, un — ooops! — atklāja to!

Turklāt zināšanās vispār spēka nav. Spēks ir rīcībā.

Tā kā grāmatas priekš manis — tas nav nekāds eliksīrs vai panaceja. Tās vienkārši dod pamatinformāciju — tāpat pašam viss ir kritiski jāizvērtē, un jānonāk pie secinājuma, ka 80% no lasītā ir ŠTRUNTS. Domāju, ka jebkura cita pieeja novedīs pie neveiksmes.

Ja jums patīk Peļevins un sazvēretības teorijas — iesaku Judith Williamson “Decoding advertisements: Ideology and Meaning in Advertising”. Izskalos smadzenes uz mūžu, un labāk laicīgi sākt lūgties, lai ar šīm zināšanām būtu iespējams dzīvot tālāk.

Maz zināšanu, maz ciešanu. Un pilnīgi laimīgi ir tikai muļķi un gudrie — jo muļķi pilnīgi neko nesaprot, bet gudrie saprot pilnīgi visu.

Āmen.

kāpēc man nepatīk zīmols?

daļēji esmu centies to argumentēt intervijā.

bet es domāju, ka nekur jau manas pretenzijas nepaliks, un agrāk vai vēlāk es tās publicēšu pilnā apmērā. Atliek tikai mazliet pagaidīt.