Pilnīgi pareizi.

šodien, ilgāku laiku vērojot Lāču aktivitātes, es tiešām esmu 100% pārliecināts, ka Lāčiem vajadzētu taisīt tādu kā lietussargu, kur ir lielais “Lāču” brends un zem tā apakšā daudzi mazāki — Lāči: etno un Lāči: exclusive un Lāči: citylife.

riktīgi interesanta diskusija. ļoti interesanti.

faktiski, es piekrītu visam iepriekš teiktajam. grūti nepiekrist Coco pirmajiem iespaidiem. Man fitlaifs asociējas ar yogu, kādam citam — ar kaut ko dabisku. viss ir ok.

Absolūti pievienojos un parakstos zem katra vārda Mr pirmajā komentārā – absolūti precīzi pateikt. ne ko pielikt, ne atņemt. Domenikss un KIA patiešām ir diezgan šausmīga savienība. Un te nav runa par to, ka Benita nedrīkstētu tirgot lētus vāģīšus, bet ne zem Domeniksa vārda. Gluži vienkārši, par katru vārdu cilvēķam ir kaut kādas asociācijas, un Domenikss, pavisam noteikti, neasociējas ar lētām plastmasas mašīnām, bet gan ar ekskluzivittāti utt.

Tas pats par Lāčiem — viņi absolūti var tirgot tādu maizi kā “fit-life”, tikai kas šajā “fit” norāda uz latviskumu, tradīcijām, augstu kvalitāti, roku darbu un autentisku maizes krāsni? Vienkārši vajadzēja to maizīti citādāk noformēt. pavisam mazliet citādāk.

Bet, tā kā šis raksts ir tapis pasen, starplaikā esmu šo-to uzzinājis par Lāčiem un maizes cepšanu Latvijā vispār, un varu teikt, ka Lāči ne tuvu nebija pirmie, tā kā mārketings viņiem ir ok.

piemērs par šķīstošo kafiju ir interesants — toreiz tā bija statusa lieta. Tagad, kad tas pieejams visiem, notiek atgriešanās pie saknēm. dabiska parādība.

Bet kas man patiešām liekas Lāčos neizmantotā iespēja ir lāčuvīrs ar lielo maizi pār plecu un devīze “lāču maizē — lāču spēks”. Man liekas, ka tas būtu kārtīgs un latvisks atbildes trieciens visiem tiem angļu “fitiem”.

Lāčiem, lai saglabātu savu spēku un identitāti, vienkārši ir jāizskatās pēc Lāčiem, nevis pēc pufīgās e-piedevu maizes. Skriešana pēc lētām tendencēm ir labākais veids kā šodienas labuma dēļ upurēt tālāku nākotni. Principā, visiem brendiem ir jāapzinās savs spēks un (vēl svarīgāk) sava spēka avots — jo bez tā jau nekā cita viņiem nemaz arī nav.

paldies un veiksmīgi!
KRISH

Paldies, par atsucību!

Mr

Mr, piekrītu un nepiekrītu. Es jau nedomāju, ka senlatviešu metodes ir jāsavieno ar fitnesu, tikai mēģināju bik iedziļināties, kāpēc šie izvēlējās tieši Fit kāda cita vārda vietā. Tjipa fit->fitness->kaut kas tāds, kas simbolizē piem veselīgu dzīvesveidu. Es piekristu tam, ka nosaukums (kas šajā gadījumā nu vismaz man rada daudzas asociācijas) varētu būt ne tik tizls, angliciks, moderns utt., bet gan latviskāks, klasiskāks, senlatviskāks(?). Vai varētu būt tā, ka pozicionējums konkrētajam produktam ir pieņemams, tikai ir slikts izpildījums - ar ne pārāk izcilu bildi un nosaukuma izvēli? Nu ka tomēr pamata vērtība jau Lāčiem paliek - senas cepšanas tradīcijas, roku darbs un dabīgas izejvielas? ..bet viņi vienkārši piedāvā ko vairāk kā klasisko maizi. Un kāpēc lai neiemēģinātu tādu nišu, ja tāpat jau bez īstās rupjmaizes piedāvā arī citu nišu produktus. Vai tomēr tā ir liela kļūda nefokusēties uz vienu konkrētu nišu?
(es tikai mēģinu attīstīt domu, lai raisītu diskusiju un izprastu jūsu viedokli - tāda tač bija šī saita būtība, ne?; atzīstos, ka Lāču pirmsākumos neesmu pārāk iedziļinājusies to mārketinga stratēģijā)

Krišjāni, kā Tu domā, vai etniskais autentiskums savā ziņā nekorelē ar augstāko kvalitāti savā būtībā, tādejādi nemaz nevar tik kardināli nošķirt šos jēdzienus? i mean, manā bērnībā, kad piem sāka parādīties importa šķīstošā kafija, visi sāka spļaut virsū dabīgajiem, veciem labajiem produktiem, bet nu esam nonākuši tai stadijā, ka viss ir ķīmisks un nu vecais labais dabiskais kļūst nepieejamāks un ar to more luxury. un esam atgrizušies pie tā ka dabīgs (un savā ziņā vecais labais) ir augsta kvalitāte. nu vismaz pārtikā.

peace

atbildēšu vēlāk pret vakaru.