Mans jautājums ir - KO DARĪT? Gribētos kādu konkrētu priekšlikumu par mūsu pašu Latviju.

starp citu — tikko biju uz “Zelta kompasu” (the Golden Compass). Filmas tēma, zināmā mērā, ir “mind control” un kā palikt sev pašam, nepazaudēt sevi. Tas ir jautājums par personības veidošanos un vēlmi radīt paklausīgu bezdomu radījumu, kam viss būtu skaidrs — kas pareizi un kas nepareizi.

Iesaku filmu. Ir labi.

Un tīrā ironija, ka atnākot no filmas mani sagaida (paldies Dievam, šeit ļoti reti sastopamu) domātnespējīga radījuma komentārs. Vissmieklīgākais bija pēdējais teikums. Jeb varbūt apgalvojums, ka es neko neesmu lasījis bija vēl smieklīgāks?

ļur, ļur, ļur.

Unikāls ir tikai apziņa, visapkārt ir unikālais! Tas ir kā tu skaties uz pasauli.

Beidz lietot vārdu brends, pareizi ir zīmols. tas skan maigāk. Tu esi Latvijā. Sāc ar to. Kārklu anglis. P.S. Iebildumus par visu pasaules vienotu valodu nepieņemu.

ommm… Incredible !ndia — nu, es nezinu. Kas gan nav “Incredible”? Viss var būt incredible… Ukraina, ASV, Krievija, Latvija… tur nav nekā UNIKĀLA, kaut kā, kas piemīt tikai INDIJAI. Bet pati lapa ir labi uztaisīta. es domāju no saturiskā viedokļa.

Man liekas, ka taisnība bija tam (vai tas bija Olinss?) kurš teica “spiritual India”. Ziniet — svētās govis, tempļi, yoga un kas tik vēl nē…

“Incredible!” — tas ir tāpat kā pateikt “exotics!” — to var atrast visur — pat miskastē ir eksotika, ja tā padomā…

bet tas, ka viņi nesaka tikai vienu lietu… nu, es domāju, ka te ir tas kūkas jautājums — slāņi jau var būt dažādi, galvenais, lai kopā labi garšo!

OK! paldies! ļoti labs komentārs! tas rosina mani domāt!

Par Čečeniju — kā ir, tā ir.

Jā. es saprotu, ka Tu apšaubi brenda viendimensionalitāti, kad runa ir par kaut ko plašu un daudzpusēju — kā valstis. Jā, un es domāju, ka Tev ir taisnība! Tavu domu ilustrē arī musulmaņu jaunieši, kuri ienīst Ameriku un grib to uzspridzināt, bet, ja tiem piedāvātu MBA studijas Kalifornijas univesrsitātē, tie nekavējoties piekristu. No vienas puses ienīst — no otras apbrīno. Paradoksāli, bet fakts.

Jā, ar valstīm tā lieta ir sarežģīta, bet tā atkal ir tikai viena monētas puse, jo (citēšu to pašu interviju no Biznesa psiholoģijas: “(…) kas ir brends, teikšu īsi - tas ir priekšstats. Jebkurš priekšstats. Mums ir savs priekšstats par visām lietām. Piemēram, ja sakām “Latvijas balzāms” mums uzreiz ir priekšstats par to, ko šis uzņēmums ražo, kādi skandāli ir bijuši vai nav bijuši. Tas ir simtiem priekšstatu kopums, kas saplūst vienā veselumā. Tas tad ir brends. Brenda veidošana ir šo iespaidu, kas cilvēkam var rasties par uzņēmumu, vadīšana.”

Salīdzinājumā ar kečupu, protams, valstis savus brendus nevar IZDOMĀT, tām ir konkrēta realitāte ar konkrētiem dzīviem cilvēkiem — un šie ir svarīgākie faktori vienādojumā, bet kopumā ņemot valstis saskaras ar to kā sevi pasniegt. Amerika ir superlaimīga, jo to zina visi, un ikviens zina par to gana daudz. Bet ir daudzas valstis par kurām mūsu priekšstati ir DEFORMĒTI un nepatiesi — realitātē tās ir daudz interesantākas un veiksmīgākas un vērtīgākas nekā mums šķiet. Iemesls — slikts brendmenedžments. (piemēram, manā gadījumā tā būtu Kanāda)

Vai jūs zinājāt, ka tieši INDIJĀ ir lielākā miljonāru proporcija uz iedzīvotāju masu? Hare Krišna!

Par valstīm, ja pavisam nopietni un dziļi, man ļoti praktiska un pielietojama šķiet tā saucamā “kūkas” pieeja. Ir torte — un mēs to ēdam kā vienotu veselumu un tā ir vai nu garšīga, vai negaršīga. Bet, lai saprastu no kā šī torte sastāv, tā ir jāsadala pa slāņiem. Tas pats ar valstīm — to uztveri var sadalīt pa segmentiem: izglītība, kultūra, politika, zinātne, ekonomika utt. Amerikai, piemēram, kultūras jautājumos būtu ļoti zems novērtējums, bet zinātnē un izglītībā — augsts.

Nekad neaizmirsīšu, kā mēs amīšos kritām gar zemi, kad jeņķi piekrita, ka Londona ir Parīzes galvaspilsēta, Francija ir pilsēta Itālijā, bet Napoleons ir nekas vairā kā “creamcake”.

tādas kūciņas!

Otrkārt šitajam “Pat, ja mēs par kādu valsti esam dzirdējuši daudz, tik un tā rezultējošais lielums (kas tad arī ir valsts brends) būs supervienkāršs.” es galīgi nevaru piekrist. Jo redzi valsts nav gluži roku krēms vai kečups. Valsts lielākoties sastāv no tūkstošiem “mainīgo” – konkrētajiem cilvēkiem, klimatiskajiem, ekanomiskajiem apstākļiem. Un liela valsts? Piemēram, ja padomājam par Ameriku nedaudz vairāk. Tu saki “Makdonalds, Brīvības statuja, demokrātija un Džordžs Bušs” Bet ir taču ari Lasvegasa, Holivuda, Lielais kanjons, Tornado ieleja (atceries bija tāda filma “Twister”) , tagad visi zinām par Luiziānu. Ja nedaudz padomātu, noteikti atcerētos vēl daudzas lietas un saprastu ka Amerika ir par lielu, lai par to būtu tikai viens priekšstats. Vai par Āfriku. Tu viņu salīdzini ar Skandināviju. Lai ari tā ir divreiz lielāka (un pieļauju - dažādāka) kā visa Eiropa un ASV kopā ņemtas.

Baidos tomēr ka priekšstats par valstīm, savišķi lielām valstīm, ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik daudz Tu par šo valsti zini. Ttikai par valstīm, par kurām Tu (es) gandrīz neko nezini var attiecināt to ko Tu rakstiji – “tā niecīgā informācija, kas par kaut ko zināma, tiek izstiepta, lai aizpildītu tukšumu.” un līdz ar to runāt par valsts brendu.