tomēr jaucu materiālās lietas ar garīgām, jo, patiesībā, tās tā kā nav nošķiramas.

šajos rakstos pavisam noteikti:

“http://www.parbrendu.lv/2007/08/28/viens-logo1000-vardi/”
“http://www.parbrendu.lv/2007/08/28/idealais-logo/”

bet pat kokakolai taču reiz bija slogans “Always — Cocacola”
Tas taču ne ar ko neatšķiras no “mūžīgi mūžos — Āmen”

viņi, ko, nejauc materiālās lietas ar garīgām?

pretrunas nav.

Produkts patiešām ir ideja un priekšstats. Galvenokārt tādēļ, ka materiāla lieta prātā iekļūt patiešām nespēj, jo prāts ir nemateriāls.

To pierāda kaut vai tas, ka maza nozīme tam, kāds produkts patiešām ir. Nozīme ir tam, kādu cilvēku to redz.

Mēs dzīvojam subjektīvā pasaulē — un tikai tāpēc, ka prāts ir subjektīvs, uztvere ir subjektīva. Produkts kā tāds — pats par sevi — ir objektīva lieta. Bet kad lieta tiek uztverta — kad tā nokļūst prātā — tā kļūst subjektīva. viens to redz šādu, cits citādu.

Katram cilvēkam ir viņa subjektīvais pasaules skatījums, viņa subjektīvā atieksme pret lietām. Tāpēc jau arī eksistē brendi — ka cilvēks nespēj saņemt objektīvu patiesību izmantojot savas subjektīvās maņas. Brendi eksistē tāpēc, ka prāts ir subjektīvs.

veidot brendu nozīmē šo priekšstatu veidošanos atstāt pašplūsmā, bet gan mērķtiecīgi un plānveidīgi iedvest, ka “kokakola padara seksīgāku”.

objektīvi kola ir sīrupūdens. bet subjektīvi cilvēki masveidā notic caur reklāmu radītajam (iemasētajam?) priekšstatam.

ak jā. un es patiešām nejaucu materiālās lietas ar garīgajām.

veiksmīgi!

”Produkts ir brends.
Materiālas lietas cilvēka prātā iekļūt nespēj. Prātā nonāk tikai idejas un priekštstati. Jebkurš produkts, kas nokļūst cilvēka prātā, transformējas par ideju.
Un kas gan ir brends, ja ne ideja un priekšstats?”

No tā var secināt, ka produkts=brends=ideja un priekšstats, tātad produkts=ideja un priekšstats??? Saskatu pretrunu.

Tu nejauc materiālās lietas ar garīgajām?

…vēlreiz par to, kas ir un kas nav brends…

vārds “brends” nav piedzimis jau navaročennijs un pilnīgs savā perfektumā. Līdzīgi kā mākslā sākumā nepazina perspektīvu, tā arī vārda “brends” nozīme (!!!) ir attīstījusies līdz ar laiku.

piemēram, pat šōdien rietumos sakot, ka “valsts ir brends” var pamatīgi atrauties. Un ne jau es to izdomāju, to ir teikuši reāli džeki, kuri nodarbojas ar priekšstatu veidošanu par valstīm — valstu brendingu — globālā mērogā.

vienkārši cilvēki vārdā “brends” ieliek citu nozīmi. Kaut ko komerciālu. Bet valsts taču nav produkts lielveikala plauktā, vai ne? — un sākas klope.

Pasaule attīstās un mainās — un šeit es vārdu “brends” lietoju tā jaunākajā nozīmē. Brends=priekšstats. Jebkurš priekšstats.

Šī definīcija, faktiski, nav kaila — tā pat ir gluži bīstama, jo nes sev līdz satraucošus secinājumus. Piemēram, ka mēs dzīvojam subjektīvā pasaulē, ka nekas nav objektīvs, ka viss ir prātā, ka reāls cilvēkam ir tas, kas prātā utt. Iznāk, ka viss ir priekšstats un pasaule ir priekšstatu sistēma. Ka mēs nemaz nevaram ieraudzīt realitāti, ka tā pasaule, kuru mēs uzskatām par reālu ir tikai mūsu pieņēmumu sistēma.

Un šādas domas (lielāko daļu cilvēku) spēj pārbiedēt līdz nāvei.

Tās draud atņemt ierasto komfortu, stabilitātes sajūtu pasakot, ka viss ir ilūzija. Mūsu uztveres konstrukts.

Bet tā ir nākotne. Jauna filozofija, iespējams. Un te es stāvu, jo savādāk nevaru.

Un ne jau tas, ka šīs idejas būtu kas unikāli novatorisks. Tās jau visu laiku bijušas tepat. Tās ir tik pat senas kā pasaule. Hindu reliģiskie teksti, faktiski, vēsta tieši šo pašu — viss ir ilūzija. Matrix arī par to pašu. Pirmajā sērijā šī ideja plaši un labi iztirzāta. Galu galā Vačovski arī pa klosteriem meditējuši.

Vienkārši tagad tas ienāk meinstrīmā. Un es esmu diezgan pārliecināts, ka caur brendiem. Tieši caur izpratni par brendu, jo tas ir kaut kas ikdienišķs, kaut kas ko visi zina, kaut kas, kas ir visapkārt. Pasaule kā priekšstatu sistēma.

Par to ziimolu lietu. veci ebreji saka: kas ir aizslēgts var atkal tikt atslēgts. Nu, šodien ir zīmols, bet vai Tev tiešām izskatās, ka es taisos padoties un pieļaut, ka latviešu valodā brends paliek par zīmolu arī pēc pieciem gadiem?

Man, piemēram, šis vārds “zīmols” liekas visdebīlākais uz pasaules.Un es netaisos to lietot vienkārši tikai tādēļ, la to no manis kāds prasa oficiāli.

Otrkārt, par to, ka baltmaize nav brends, jo nav pat iefasēta.

kārtīgi izsmējos. Galu galā tā ir — viss, kas tiek iefasēts, bez vārda runas kļūst par brendu!

vispār jau es šo problēmu esmu aprakstījis labi sen, un par to var izlasīt šeit:
“http://www.parbrendu.lv/2007/10/19/produkts-ir-brends/”

Baltmaize, mani dārgie draugi, ir brends. Jo, kad cilvēks pērk baltmaizi, viņam prātā ir dažādas asociācijas, idejas, sajūtas, atmiņas — un tās visas kopā ņemtas tad arī veido priekšstatu par baltmaizi, kas ir “brends”.

Brends=priekšstats. un visam, par ko cilvēkam ir priekšstats ir brends.

“peca.zimols@vvc.gov.lv”

Un vēl kas- tagad latviešu valodā brends ir zīmols