atļaušos aizrādīt, ka Jūsu komentārs ir emocionāls un bezjēdzīgām valodas cakām izrakstīts. Bet, ja pareizi sapratu, tad emocionalitāte ir tieši tas, uz ko man tiek norādīts!

whatever.

kāds jautājums tāda atbilde.

fundamentālākais iebildums no manas puses, ka cien.Xerox vadītāja rādīja uz logo un teica — “un tas ir mūsu jaunais brends”. gluži vienkārši logo nav brends.

bet par to kas ir logo, kādas tam funkcijas un kā tas jāveido esmu jau šeit rakstījis tik daudz, ka vēlreiz to atkārtot, lai paskaidrotu, ka jaunais Xerox logo ir katastrofa — vienkārši neceļas spalva.

un šis interneta žurnāls laikam ir vienīgais un visas planētas, kurā tik daudzi lasītāji aizstāv jauno Xerox logo.

un vēl es domāju (es nepārmetu, es tikai izsaku savu viedokli), ka gluži vienkārši ir pieklājīgi nostāties līdzvērtīgās pozīcijās. Ja mēs satiktos uz ielas, un Tavam sarunas partnerim būtu melnas saulesbrilles, bet tev nē — vai Tev nešķistu normāli, ka otrs tās mellās brilles noņemtu? acis taču, kā saka — dvēseles spogulis. un ja reiz “po dušam” tad “po dušam”.

es domāju, ka anonīmiem cilvēkiem ir problēmas ar cieņu (un, pirmkārt, pašam pret sevi). un vēl viņiem ir bail. varbūt neapzinātas, bet iekšējas bailes.

bet es tagad neprasu, lai visi kļūtu atklāti — bet es domāju, ka atklātam un neanonīmam nozīmē uzņemties atbildību. Tā ir pieaugušas, nopietnas, izsvērtas, nobriedušas personības pazīme. Un galu galā — tas ir pieklājīgi.

bez uzbraucieniem,
KKJ

(1)
man ir daži principi, un daži no tiem ir:
- publicēt visus komentārus, izņemot tikai tos, kas patiešām ir kādu šeit aplūkoto uzņēmumu nomelnojoši (tāds deviņu mēnešu laikā ir bijis viens komentārs — par Daugavu)
- ar cieņu attiekties pret saprātīgiem cilvēkiem, censties izskaidrot lietas, ja jautājums uzdots pēc būtības.

diemžēl, lasītājs zem paroles “nosaukums” vairāk nekā atbilst Delfu līmenim, un tādiem, pēc maniem ieskatiem, šeit nav vietas. Ja kāds grib vienkārši padirst — tam ir domātas pavisam citas vietas.

es jau agrāk esmu sastapies ar cilvēkiem, kuri domā, ka teksti šeit tiek tulkoti — un es atzīšos, ka ir mazliet nogurdinoši un nomācoši kārtējo reizi atmazgāties. Turklāt par darbu, kas tiek darīts godprātīgi.

Zini, nobļauties un aizbēgt ir ļoti viegli. Pārgudrīši, kuri paši neko nav izdarījuši man šeit nav vajadzīgi.

Es varu droši apgalvot, ka visi saprātīgie lasītāji arī turpmāk saņems manas atbildes — cik iespējams izvērstas un personīgas. Tas ir mans laiks, ko es, lielā mērā nesavtīgi, veltu lietai, kura mani interesē.

Bet ēzeļi, kuriem tikai ļurināt gribas — to arī saņems pretī.

Jūs domājiet, ka es esmu nikns pret nejēgām? Palasiet “www.design.ru” kur Artēmijs Ļebedevs drāž ārā visus pēc kārtas biznesa linčā. Es, piedodiet, esmu diezgan liels cilvēkmīlis.

(2)
Kas attiecas uz Tavu jautājumu — par to vai tur ir fiška, vai nav, un kāda tā ir, tad man jāsaka, ka par logučiem es jau diezgan daudz esmu šeit rakstījis…

Ideja ir tāda, ka tas, ko Tu nosauci par “fišku” tajā logo — tā ir vistukšākā no tukšajām muldēšanām. Tas krusts var būt jebkas. Tas vienkārši nav nekas oriģināls vai kaut mazliet unikāls. Turklāt tādu loguču ir simtiem. Tas ir visprastākais un visbezkaunīgākais risinājums, kas ar veiklu pārdošanu ir iemānīts kseroksam, pa ceļam iestāstot, ka tas ir kaut kas neticami vērtīgs. Tas ir kā pārdot plastmasas gredzenu ar stikliņu, bet palūgt par to reti augstvērtīga rubīna cenu. It kā jau izskatās labi, bet vērtības nekādas.

Logo ir jābūt fiškai — un, protams, ka cilvēki, pat profi, fišku ne vienmēr pamanīs uzreiz. Dažreiz ir jādomā dienām, līdz pielec kā tas logo ir jāinterpretē. Tādēļ tā leģenda, kas ir aiz logo, kurai vienlaikus jābūt arī kā organizācijas vīzijai — idejai par to kas mēs esam, ko piedāvājam, kurp ejam — ir jāskaidro visās citās komunikācijās. Logo — tas ir tikai kā saīsne (šortkats) uz plašāko stāstu. Tā ir iespēja atcerēties un atgādināt — to, kas šī organizācija ir, ko piedāvā, par ko vēlas kļūt.

Logo bez skaidrojums ir vienkārši bildīte (un, protams, var arī tā). Ja ir laba leģenda, kura guvusi atspoguļojumu arī logucī — tas vienkārši ir efektīvāk.

Kseroksa gadījumā — tas, ka viņu logo parāda, ka viņu un klientu ceļi krustojas — nu tas, pats mazākais, ir izsmiekls. Kas tādā idejā ir unikāls? Kas — vai visi viņu konkurenti fokusējas uz to, lai viņu ceļi ar klientiem nekrustotos?

bet vispār paldies par ierosmi. Varbūt, ka sanāk tēma kādam rakstam tālākā nākotnē.

uf. nu apmēram tā.

(3)
godīgi teikšu, ka ne īpaši cienu anonīmus pamācītājus. gribi palikt anonīms — sēdi mājās un anonīmo. Kas, Tev ir jākaunas no tā, ko ieraksti? Un ja nav jākaunas — tad kāpēc maskēties?

man nav bail parakstīties zem katra sava vārda. es domāju, ka tā ir pareizi. es domāju, ka tautai ir tiesības zināt savus varoņus.

padlies un veiskmīgi.
KRISH

Tātad, lai vai kāda, bet fiška, doma tai CEO dāmai bija. Ok, Tev tas šķita marasms un šausmas, bet, manuprāt, katram izpratne par lietām, ir unikāla. Un šo faktu nevar ignorēt.

Tādēļ, man ir jautājums: vai nesanāk pretruna?

PS.
Palasot Tavu “disputu” ar anonīmo “nosaukumu” (taču ne tikai), paliek iespaids, ka Tu neesi pieradis saņemt pret sevi vērstu kritiku. Lai vai kāda - adekvāta, vai muļķīga, nepamatota - tā būtu. Un tas jau ir bīstami. Tev pašam. Think about.