Bet ok, šis tiešām nebija jautājums par Lozes vai Krišjāņa stundas likmi…

Man patika divi piemeri par rebrendigu, viens pagatnē kurš saucas “Stalins”, kas bija tiešam ļoti veiksmīgs, ka cilvēks no cietumnieka palika par vienu no ieverejomakiem 20. gadsimtā cilvēkiem.

un pagaidam nav ipaši spīdošs Hansabankas rebrendings.

pirmkārt, nosaukums nav kaut kas atrauts no visas pārējās sistēmas — tas ir tikai priekšstata radīšanas instruments. Veids kā akcentēt svarīgāko, pateikt kaut ko būtisku, ievirzīt cilvēka uztveri. (vai SKYPE būtu tik pat veiksmīgs, ja to sauktu par DIALPAD?) ja visu dara pareizi, tad nosaukumam ir jāsakņojas brenda projektā — vispirms ir stratēģija (skaidrība par to kā sasniegt mērķi), vispirms ir pozicionējums (skaidrība par to, kā mēs gribam,lai cilvēks mūs uztver) — tikai tad sākam domāt par nosaukumu. Līdz ar to — cena ir jāskata šajā konstekstā. Tas nav tikai viens vārds, te ir runa par projektu, kur nosaukums ir tikai redzamā daļa no aisberga. — detalizētāk par to meklējiet augšā labajā pusē sadaļu “brenda izstrāde”.

otrkārt, kā teica slavenais advokāts Loze intervijā Klubam (tas bija daudzus gadus atpakaļ), kad viņam prasīja kāda ir viņa stundas likme: kad jūs atnāksiet pie manis kā klients, es jums nekavējoties, sarunas pirmajās minūtēs, pateikšu, kāda ir mana stundas likme. Bet žurnālā — nekad.

Šeit nav nekāds interneta veikals. Šis ir interneta žurnāls.

Hmmm… laikam nosaukums ir kā parafrāze no “what it takes to be a winner” — cik daudz ir jāiegulda, lai būtu iespējams uzvarēt.

cik maksā? — dažreiz tas nemaksā neko, jo uzvara nāk vienkārši kā laba veiksme. Bet vispār ir vērts maksāt daudz, jo “ka kuģi nosauksi, tā kuģis peldēs” — un kāda tad bija jēga investēt tos gadus un metāla tonnas un būvēt kreiseri, ja nosaukums kaut kādš šķībs un kuģis aiziet pa burbuli?