hmmm. nu laikam šis ir jautājums, kura atbilde, pirmkārt, skan kā banknošu čaukstoņa.

mana vīzija ir Kurbads. Spēkavīrs, kas izplēsis ozolu ar visām saknēm un pacēlis virs galvas. Īstais vecis kā pretstats plānā galdiņa urbējiem. Tas kurš ņem un dara. Cik mums Latvijā večiem hanteles stāv uz grīdas guļamistabā? Vienkārši stāv noputējušas. Bet tiklīdz kād(a) tai pieskaras sak’ novāksim malā, ko viņa te mētājās tā: “TU KO! SIEVIETE! NEAIZTIEC MANU HANTELI!” bet reāli jau neviens to hanteli necilā — nav rīcības. Tāpēc arī svarcelšanas slogans “ņem un dari” un ar laiku tu ozolu no zemes ar visām saknēm varēsi izraut. Mums redz’, latviešiem, ozols ir tāds tēvu-tē√u svētās birzs koks. bet krieviem, piemēram, “DUB” ir tupuma, cietpaurības pazīme. Šveikā bija tāds leitnants “Dubčeks” (atceraties?) diezgan padumš personāžs. Un šī ozola izraušana arī ir kā ārstēšanās no stulbuma — ej dari, cilā hanteli, pārvari slinkumu un ar laiku izravēsi gan cietpaurību, gan stulbumu no sava prāta. Lūk, kas ir svarcelšana,

ja nu kāds vēlas pirkt, te visu var dabūt par velti — bet, ak vai — viss, kas ir par velti, izrādās, ir bezvērtīgs.