Ak, ne jau pamatojums ir jāmeklē.

Piemēram, tā patik Valka — “viena pilsēta, divas valstis” — nu, un KO TAS PĀRDOD? KĀDA NO TĀ JĒGA?

Vienīgais jautājums, uz kuru jāatbild ir “KĀPĒC KAUT KAS TIEK DARĪTS”. Kāds ir mērķis.

Un, turklāt, slogans viens pats ir nekas — iesaku izlasīt: “http://www.parbrendu.lv/2008/03/12/slogans-neko-neglabs/”

Par Cēsīm var daļēji piekrist, bet man nepatīk formulējums. Tas ir pārāk parasts, tur nav nekā radoša. Kas ir radoši un interesanti” Nu, piemēram: “Cēsis. Laipni lūdzam XII gadsimtā!” Tā lai ir odziņa. Tagad tas ir pelēks un garlaicīgs.

Par Rīgu nepiekritīšu nekad — nu tā ir pilnīga fufele. Kāda iedvesmas pislēta. Iedvesma ir visur. Sludināt iedvesmu kā Rīgas unikalitāti un raksturīpašību ir tik pat jēdzīgi kā teikt: “Rīga, Pilsēta ar izplūdes gāzēm.” Visās pilsētās ir izplūdes gāzes, un par to runāt vienkārši nav jēgas.

Īsti nepiekrītu, ka siržu ideja ir murgaina. Cita lieta, ka tā nav pārāk oriģināla un jauna — cik valstis mārketē sevi kā “Eiropas sirdi”? Daudzas. Ar Čehiju priekšgalā.

Galīgi nepiekrītu par Višķiem un Straupi — tās ir apdzīvotas vietas, un tas arī ir galvenais. Tajās dzīvo cilvēki. Ja seko Tavai loģijai, tad nevajag sūkstīties, ka jaunieši no laukiem mūk prom, jo tur nav nekādu iespēju, nav naudas — mans piedāvājums ir tieši to naudu uz laukiem nest. Padarot šīs vietas interesantas, piesaistot tūristus, apmeklētājus.

Būs laukos viesi (piemēram, Višķu NLO muzejā), arī uzņēmēji sarosīsies. Parādīsies servisi — kafejnīca, restorāniņš. Lielāks veikals. Vēl kaut kas. Karuselis, piemēram. PARĀDĪSIES IESPĒJAS. Par to arī ir brendings — tā ir iespēju atklāšana.

P.S. Liepājā patiešām piedzimst vējš.

Neesmu pamanījis, ka Rēzeknei būtu logo ar sirdi, vismaz mājas lapā tāda nav.

Tiesa, mājas lapā gan ir jau DEFORMĒTS pilsētas slogans (devīze) — “pilsēta Latgales sirdī”. Aij, jai, jai. Kas tad bija vainas “Rēzekne: Latgales sirds”? Sākam šaubīties?

Es uzskatu, ka pozicionēties kā Latgales sirdij — tas ir oki. Tas, ka Latgalē to pieņēmuši un tas dzīvo tautā — ļoti labi. BET KO JŪS AR TO GRIBĒJĀT PATEIKT, tāds ir jāūtājums. Darīt, vienkārši, lai darītu — tā ir tukša kopa. Nav rezultāta, jo tāda nemaz nevar būt!

Jautājums ir par MĒRĶI — kāpēc un uz kurieni.

Par pieminekli sirds formā — pliekanības līmenis atkarīgs no realizācijas. Tāpat arī — no tā, ko mēs ar to gribējām pateikt. Piemineklis pieminekļa dēļ — tas atkal ir pa tukšo. Aiz pieminekļa ir jāstāv kaut kādai domai. Piemineklis — tas ir tikai atgādinājums. Es jau esmu šeit rakstījis par pieminekļiem, palasiet: “http://www.parbrendu.lv/2007/10/11/par-piemineklu-jegu-un-butibu/”

JUMS IR TIESĪBAS UZ SAVU VIEDOKLI, un JUMS NAV JĀJŪTAS VAINĪGAM PAR TO, KA JUMS IR SAVS VIEDOKLIS. GLUŽI PRETĒJI. MAZĀK KAUTRĪBAS!

Latgalei vispār vajag vairāk būt lepnai par sevi — mazāk turēt sveci zem pūra. Vairāk apzināties savu vērtību. Pacelt galvu augstāk.

Patīkami, ka šo interneta žurnālu lasa arī Latgalē. Veiksmīgi!