Atceros ne tikai Brendu, bet arī skaisto Kelliju, neatkarīgo Dilanu u.c. pasaku varoņus no modernās sāgas, kuras mērķis piepūderēt smadzenes mūsdienu amerikāņu jaunatnei radot tajās elites vajadzībām atbilstošus brendus par sevi un savu lomu šajā pasaulē. Un ne jau tikai Brenda tur bija, tur bija arī Brendons.

Jau pats nosaukums “Beverlihilza” rada šai filmai brendu kā “aspirational models” — kaut kas, uz ko tiekties. Un fakts, ka tur bija Brenda un Brendons — brends, Amerikā, atšķirībā no Latvijas tiek uzskatīts par kaut ko vērtīgu (brand=money) — tikai iet tajās pašās “aspirational” sliedēs.

Latvijas prototips Beverlihilzas apmācošajam seriālam ir Ceplis.

>> Piemēram vienmēr šķitis interesanti LMT zīmols un viņa popularitāte, kas šķiet nav saistīti nekādi.

LMT brends = tas, ko Tu domā par LMT. Ko es domāju par LMT. Ko mans kaimiņš domā par LMT. Ko mēs visi kopā un katrs atsevišķi domājam par LMT.

Tas, ko Tu redzi uz mājas jumta un virs veikala durvīm un uz aploksnes ar rēķinu — tā ir LMT tirdzniecības zīme, kas sastāv no LOGO+NOSAUKUMS. Brends ir “priekšstats prātā”.

Par kūkotavu — labs nosaukums, bet tā kā viņi neko nezina par brendingu, tad koncepts tālāk par nosaukumu arī nav attīstīts, un visādi citādi tas ir parasts produkts+pakalpojums, nekā izcila.

Ja Kūkotavas īpašnieki kaut ko zinātu par brendingu, viņi saprastu, ka labs nosaukums nav gana — svarīgs ir koncepts, kas organizē, nosaka un kontrolē visu, ko viņi dara. BRENDS RODAS PIEREDZES CEĻĀ — un to ietekmē vissīkākā detaļa, tādēļ visam ir jābūt pakļautam vienai spēcīgam konceptam. Kūkotava — tas jau ir koncepts. Tas uzrunā. Tas atšķiras. Bet kāpēc tas nav attīstīts un ieviests, kāpēc tam nav pakārtots viss, ko šis uzņēmums dara? Nekāds spēcīgais brends bez tā nesanāks. Bet nebūs spēcīga brenda — spēcīga priekšstats cilvēku prātos — nebūs arī ienesīga biznesa.

labam saturam labs iepakojums nekaitē, šaubu nav. Kā teica filmā Džezā tikai meitenes: “u každovo svoi ņedostatki.”

bet par kritizēšanu:var jau pieminēt pieērus, kas ir reāli un ir kā veiksmīgi piemēri. Man šķiet, ka ja zin ko teikt, tad jāvar patiekt kaut kas labs vai slikts, bet reāls, citādi tāda gudra teoretizēšana vien sanāk.

bet vīzija, šķiet, ka ir - slikts dizians, jo tā dara tirgus līderi. savas pozīcijas noteikšana salīdzinot ar līderi, arī ir interesanta nostādne katrā ziņā man šķiet, ka šāds ’skarbais’ nedizains patiešām rada atsauci uz zinātnisku pieeju (parasti profesionāļu matariāli izskatās pabriesmīgi, taču ir saturiski jēdzīgi), tomēr pieņemu, ka mērķis jau nav izglītot brandinga speciālistus, līdz ar to varbūt var panākt parasto cilvēku virzienā. jebkurā gadījumā labam saturam nekaitē labs iepakojums.
veiksmīgi abpusēji.

(1) par kūkotavu — bāc, jāaizbrauc apskatīties un nogaršot. Bet interneta adrese ir garsigi.lv — nu, tā jau ir nicīga attieksme pret savu tirdzniecības zīmi. Ja kūtkotava, tad kūkotava par visiem 100% Šaubas par sevi uzvarēt vēl nevienam nav palīdzējušas.

(2) Par reāliem piemēriem: tādus nerakstu, jo cenšos izvairīties no kritizēšanas.

(3) Hmmm. jā nu dizains ir štruntīgs, par to šaubu nav, bet te ir divas lietas: gan jau kādreiz būs apgreids arī izskatam, pagaidām nav skaidras vīzijas, kādam tam būt… kurp virzīties… otra lieta — visiem labākajiem brendu stratēģijas interneta žurnāļiem, kurus zinu ir krimināli bēdīgs dizains. Ārkārtīgi slikta gaume. Acīmredzo stratēģi ir švaki dizaineri… citi smadzēņu centri strādā.

paldies un veiksmīgi!