3
Brends Selga — kāds tas ir? PAR BRENDU

25.05.2013.

Pirms vairākiem mēnešiem pasauli ieraudzīja jaunā Selgas reklāma “Dalīsimies priekā”, kas lepojas ar izsmalcinātu septiņdesmito gadu stilīgumu, jo uzņemta ar lentas kameru. Uzstādījums ir vienkāršs — kafejnīcā sēž jauni cilvēki, dzer tēju un ēd cepumus mērcējot tos tējā. Līdz ieskatās viens otrā.

 

 

Lietas, kas mani samulsināja jau pirmajā acumirklī un iznīcināja jebkuru ticamību šai reklāmai, bija divas —

 Pirmkārt, cepumus mērcēt ir bīstami, jo tie ātri kļūst mīksti un gluži vienkārši izjūk. Selgas cepumus mērcēt ir sevišķi bīstami — tie ir tik plāni! Es ļoti šaubos, ka kāds mērcē Selgas cepumus — līdz ar ko nav skaidrs kurš spēj identificēties ar reklāmā attēlotajiem varoņiem.

Otrkārt — cepumi kafejnīcā? Ar ievārījumu? Jūs ko, jokojiet? Kopš kuriem laikiem?

Absolūti nav skaidrs kā šī reklāma pozicionē Selgu. Kā cepumus mērcētājiem? Un kāds cepumiem un reklāmas sižetam sakars ar dalīšanos priekā, par ko runā titrs?

Selga noteikti ir viens no vecākajiem un spēcīgākajiem Latvijas produktu brendiem, tādēļ noteikti ir vērts pārdomāt — kāds tad brends piemīt Selgai un kā to būtu iespējams attīstīt, vienlaikus sekmējot pārdošanas apjomu pieaugumu.

Pirmkārt, svarīgs ir fakts, ka daudzas Latvijas saimnieces cepumus Selga bieži vien izmanto kā izejvielu dažādu kūku pagatavošanai. Otrkārt — Selgu tomēr taisa no Latvijas sviesta un miltiem — kas ir svarīga atšķirība iepretī dažādiem līdzīgiem ārzemēs tapušiem našķiem.

Tādējādi, Selgas brenda esence ir “Latvijas gastronomiskā inteliģence”. Selga nav vis parasti cepumi no Latvijas — tie ir augstākā labuma cepumi, no augstākā labuma produktiem, gatavoti pēc augstākā labuma receptes. Bet tie nav cepumi biezajiem — tiem, kam daudz naudas. Nedz arī lumpen-proletariātam. Tie ir cepumi parastajam, gudrajam, kulturālajam, domājošajam, inteliģentajam latvijas iedzīvotājam — mūsu sabiedrības labākajai daļai.

Kad cilvēkiem būtu jāēd Selgas cepumi? Patērēšanas vietas norādīšana tomēr ir svarīga produkta pozicionējuma sastāvdaļa. Atbilde ir — intelektuāla pārdzīvojuma laikā. Kinoteātrī, teātrī, operā, lasot žurnālu Rīgas laiks vai kādu grāmatu — Ziedoņa epifānijas vai Čaka dzeju… Kas rietumu masu kultūrai ir popkorns — Latvijai tā ir Selga. Gudra bauda mēlei, prātam un vēderam.

Selgas saistība ar inteliģenci, intelektuālismu un intelektu noteikti pieprasītu dažādu prāta spēļu konkursu sasaisti ar Selgu. Selga varētu būt labākais Vislatvijas matemātikas olimpiādes sponsors! Kāda izcila ideja! Ne tikai Selgu izvēlēties ir gudri, bet ēdot Selgu cilvēks kļūst vēl gudrāks!

Lūk, versija nelielam video —

 Jaunā Rīgas teātra kafejnīca, izrādes starpbrīdis, ienāk Hermanis, spiežas cauri baram — bez rindas. Cilvēki uz viņu apbrīnas pilni skatās. Sačukstas. Hermanis pieiet pie letes, un saka oficiantei “Paciņu Selgas!” — Viņa iedod. Hermanis paņem, atplēš un cepumu grauzdams aiziet. Rindā nākošais pie kases Tīrons (vai Šlāpins). Viņš atklāsmes pilns noskatās pakaļ Hermanim un saka — “Man arī… Selgu!” Oficiante noplāta rokas — “Piedodiet, tā bija pēdējā paciņa!” Titrs. No Latvijas sviesta. No Latvijas miltiem. Selga. Ar saknēm Latvijā! Un pašās beigās kadrs, kur Hermanis cienā Tīronu un tā zīmīgi, uzacis paceļot saka “Savējie sapratīs!” Vai arī — “Es ēdu Selgu, tātad es esmu” vktml.

Protams, noteikti atradīsies kāds, kurš aizrādīs, ka mērcētāju reklāma ir jauka un visiem ļoti patīk. Protams. Labi uztaisīta un mīlīgi izdomāta. Bet tā nav reklāma, jo reklāmai ir jāpārdod. Reklāmai jārada reklamētajam produktam konkurētspējīga, stratēģiska pozīcija. Reklāmai jāliek noticēt un jāspēj pierunāt cilvēkus mainīt uzvedību, jādod impulss jauna skatījuma, domāšanas veida dzimšanai. Reklāmā jābūt integrētai izpratnei par to kā produkts tiek uztverts pašreiz, un norādei uz to, kādu pozīciju cilvēka prātā tas vēlas ieņem reklāmas iedarbības rezultātā. Nekā no tā mērcētāju reklāmā, protams, nav.

5 komentāri to “ Brends Selga — kāds tas ir? ”

  1. #1 Risiki
    29.05.2013. plkst. 22:26

    “cepumus mērcēt ir bīstami” ieklīdu šai blogā, ieraudzījušo tekstu un apkritu – es šos cepumus ēdu gandrīz tikai tā, nevajag par visiem pēc sevis spriest, gan jau viņi puslīdz zin ko patērētāji dara ar viņu cepumiem. Cik saprotu dziļā doma reklāmā ir, ka katrs ēd cepumus savādāk, bet tie kas ēd līdzīgi satopās – diezgan klišejiska ideja un jāpiekrīt, ka ne pārāk veiksmīgs izpildījums – ne pati dziļā doma izskaidrota, ne tas, ka cilvēks mājās tā ēd nenozīmē, ka tā ēd arī kafejnīcā un sauc sevi par cepumu mērcētāju, zaptes zieķētāju vai gabaliņu lauzēju

  2. #2 krishjohn
    30.05.2013. plkst. 10:54

    kuram gan nav gadījies cepumu pārmēcēt par ilgu un tad sūnīties par tēju, kurā nu peld izjukušas cepuma driskas?

  3. #3 Risiki
    30.05.2013. plkst. 12:13

    Bet apgalvojums jau ir, ka nevien bīstami, bet arī, ka neviens ar Selgas cepumiem tā nedara ;)

  4. #4 krishjohn
    30.05.2013. plkst. 14:16

    Tu tā dari, un vēl dažs labs droši vien arī.

  5. #5 SiSI
    12.02.2014. plkst. 16:56

    Bet Selgas cepumos nav nekāda īsta Latvijas sviesta, tur ir augu tauki!

Pievienot komentāru