Augstskola un tās brends

0

Nesen internetā nejauši atradu attēlu sēriju, kuras asprātīgais autors vairākām Latvijas augstskolām piemeklējis raksturīgas ilustrācijas ar spilgtu raksturu un konkrētu vēstījumu, kurš, jāatzīst, patiešām atbilst tam priekšstatam (tātad — brendam), kas par konkrēto augstskolu radies arī manā prātā.

Protams, var jau strīdēties, ka “šiem attēliem nav nekāda sakara ar to, kas augstskolās notiek, kas un kādas šīs augstskolas ir” (sak’ atbrauc pats paskaties!). Profesionlākāka PR cilvēka iebildums varētu būt, ka “reāli tomēr augstskolas tēls ir komplicētāks un daudzslāņaināks nekā šīs bildes to portretē”. Ja pirmais iebildums ir vienkārši uzjautrinošs, un cilvēkus, kuri nav apjēguši, ka lieta kā tāda nereti ir kaut kas pavisam atšķirīgs no tā kādu cilvēks to redz savā prātā (ar visām no tā izrietošajām sekām) vajadzētu turēt no mārketinga drošā attālumā, tad otrs iebildums ir uzmanības un analīzes vērts.

Protams, ka LU ir daudz kas vairāk par tūdaliņiem, un šis piemērs tikai ilustrē to, kā cilvēki uztver lietas, jeb pavisam precīzi — kā strādā cilvēka prāts. Kad jūs dzirdiet nosaukumu “Latvijas universitāte” jums gar acīm aizzib daudzas bildītes, no kurām katra atspoguļo kādu no augstskolas (brenda) aspektiem. LU aizņem samērā lielu teritoriju mūsu prātos, jo sastopamies ar to bieži, un mūsu attiecību pieredze ir bagātīga, tādēļ arī šo zināmo aspektu (bildīšu) ir daudz vairāk nekā, piemēram, Transporta un sakaru institūta gadījumā. Vai arī Turības gadījumā. Lai izpaustu LU brendu  — tos jēdzienus ar ko LU asociējas mūsu prātos — būtu nepieciešamas bildītes divdesmit, savukārt Transporta un sakaru institūtam pat ar vienu ir par daudz, jo par šo iestādi, izņemot nosaukumu, mēs neko nezinam, un līdz ar to bildīte rodas izmantojot tikai to, ko zinam, proti — nesakarīgu nosaukumu. Un tā nav manis radīta situācijas dramatizācija. Psihologi un PR speciālisti jau sen izpētījuši, ka informācijas bada apstākļos cilvēki paņem to mazumiņu, kas viņiem ir pieejams uz “izsmērē” pa visu bildi.

Tāpat manis izdomāta nav arī “bildīšu” ideja — šī likumsakarība eksistē pavisam reāli. Pārliecinaties par to paši. Padomājiet par Nujorku. Ko jūs redzat? Brīvības statuju, slaveno “Es mīlu NY” logo, Centrālparku, skatu uz Manhetenu pāri Hudzonas upei? Tagad iedomājamies Austrāliju. Rezultāts? Ķenguri, Sidnejas koncertzāle, Krokodils Dandijs?

Tas ir veids kā darbojas cilvēka prāts — kā tas uztver, strukturē, iegaumē, strukturē un atceras informāciju. Tā lieta ir reāla, jo tā funkcionē — lielākā daļa cilvēku domā vizuāli. Ignorējiet to, un jums nepaveiksies.

Reklāma un mārketings nav nekādas bērnu spēlītes, jo “no tā ko domā ir atkarīgs tas kā rīkojas” — augstskolas gadījumā brends, kas izpaužas kā “bildītes cilvēku prātos” vistiešākajā veidā piesaista potenciālos studentus. Dievini glamūru? Tātad ej uz Turību!

Asprātīgais autors, protams,  ironizē, intuitīvi sajuzdams, ka “tur kaut kam ir jābūt”, bet vienlaicīgi viņš vai viņa ir perfekti trāpījis mērķī — cilvēks dzirdot par kādu lietu redz prātā bildītes; cilvēka prātam ir tieksme vienkāršot lietas un sarežģītus konceptus ietilpināt lakoniskos simbolos; tas ko mēs par kaut ko domājam vistiešākajā veidā ietekmē mūsu attieksmi un rīcību. Bet, ja augstskolas nesaprot, ka viņām ir jāprojicē savs tēls cilvēku prātos rēķinoties ar cilvēka prāta funkcionēšanas likumsakarībām — pašas vainīgas.–e62c6897932a0c3fea31d2cc5d53074f–

Share.

About Author

Leave A Reply