Brends pilns šokolādes

1

Sestdien izdarīju nebijušu lietu — vienā no Centrāltirgus paviljoniem iegādājos “cukerkus”, proti, šokolādes konfektes no Ukrainas, rotātas ar preču zīmi “Verže” un Eifeļa torņa atveidu, kā arī bagātinātas ar brenda solījumu “s aromatom toplennova moloka”.

Varētu domāt, nu štrunts pēdējais, bet nē. Neticami garšīgas. Turklāt lētākas nekā Laimas ierastās.

Un tas lika aizdomāties par brendu nozīmi šokolādes konfekšu izvēlē.

Tā kā brends ir tas, kas mums uzpeld prātā, kad domājam par kādu lietu, secināju, ka konfekšu fabrikas Laima brends ir… saldumu leģenda? Nē, noteikti nē. Nu kāda tur leģenda. Ko tas vispār nozīmē — “saldumu leģenda”? Kāda ir šīs frāzes praktiskā vērtība? Mans viedoklis, ka šāds pozicionējums ir tukšs, samudrīts un pārcukurots. Dodiet cilvēkiem kaut ko konkrētu, pratisku, garšīgu un viegli sagremojamu.

Protams, ka koņņas no Ukrainas ne ar ko citu kā Černobiļu daudz neasociējas. Nav mūsu prātos tādas vērtības kā “koņņas no Ukrainas” — bet toties ir brends “Odesa”! …nu tas tā, starp citu… bet varbūt, ka arī ne starp-citu, jo “Odesa” ir gana jēgpilns jēdziens, lai to izvērstu mitoloģijā un pabalstītu ar to… kāpēc ne saldumu prečuzīmi?

Pretstatā ukraiņu boņņām Laimas šokolādei, kad pircējs ir letiņš, noteikti ir priekšrocības. Kāpēc? Tāpēc, ka Laimai piemīt tādas brendbirkas kā “vietējā” un “kvalitāte”. Galu galā, Laima patiešām arī ir leģenda — tādā ziņā, ka Laima šeit ir jau kopš… neatminamiem laikiem un nav mazāk harizmātiska un mūžīga kā tas pats Laimas laimes pulkstenis, iecienītākā randiņu vieta… teju kā axis mundi — pasaules ass, ap kuru viss girežas.

Proti, Laimas spēks ir tajā, ka CILVĒKI TAI UZTICAS. Kā māca Harry Beckwith — tieši pazīstamība un dzirdētība ir tās, kas rada drošības un uzticēšanās sajūtu.

Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, un jo īpaši Rīdzinieks, Laimas vārdu dzirdējis noteikti desmitiem tūkstošu, varbūt pat vairāk kā simttūkstoš reižu… bet reklāmas psiholoģiskā tradīcija māca, ka iegaumēšanai pietiek arī ar 40 reizēm…

Atkal nelaime, protams, jo kā gan lai es uzzinu vai ar piena aromātu bagātinātās (ko tas vispār nozīmē? kur ir pats piens, kad mums palicis tikai aromāts?) ukraiņu Verže nav indīgas vai vismaz viegli kaitīgas manām iekšām? Par Laimu kaut kā šādas domas prātā nerodas… pārāk jau uzticamies… bet arī Ķekavas vistām, galu galā, kas brends ar spēcīgu pozitīvo tēlu, dzirdēts, pie pārtikas tiek dotas antibiotikas un anti-depresanti plašā klāstā… un tad kas vārās katlā, un kas ir vistas zupa — četru antibiotiku un viena depresanta uzlējums?!

Labu apetīti, biedri.

Pētot plašo slāviski noformēto koņņu klāstu Centrāltirgus vitrīnās, iedomājos, ka trūkst oranžā papīrītī ievīstītas plūmes šokolādē ar nosaukumu “revolūcija”. Patiešām, kāpēc tāda emocionāla produkta ražotāji neseko tendencēm, un kāpēc Laima turpina izdomāt tik nožēlojami garlaicīgus un bezjēdzīgus nosaukumus savām konfektēm?

Dzīve neizbēgami pilna politikas. Kāpēc ne šokolāde?

Ziņkārīgā piezīme: ko franciski nozīmē “verge”?

_5_6

Share.

About Author

1 Comment

  1. Krišjānis Papiņš on

    Ilja Olijevskis said…
    “Protams, ka koņņas no Ukrainas ne ar ko citu kā Černobiļu daudz neasociējas.” – Tā jau arī ir 🙂
    Jun 02, 2010

    Renārs Jurkovskis said…
    Kosmētiska atbilde ziņkārīgai piezīmei 😉
    [img]http://pics.livejournal.com/dolboeb/pic/0029e1fx[/img]
    Jun 02, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ > Renārs Jurkovskis
    yeeeeeesssssss!!!!!

    :)))))))

Leave A Reply