About Author

1 Comment

  1. Krišjānis Papiņš on

    7 comments
    Mar 30, 2010

    black_data said…
    Lai gan visā visumā piekrītu, tomēr tieši leģionāru gadījumā IMHO lielāka nozīme bija sistēmā (arī sodu) un algotņu “fīčās”.
    Mar 30, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    To: black data
    nu, jā, jā. Šaubu nav. Piekrītu par sistēmu utt. Romā to mācēja radīt. Bet organizācija, kura iztiek tikai ar “burkānu un pātagu”… nekad neko daudz nesasniegs… jo šie divi parametri nespēj radīt “emotional commitment”, proti, tie neskat sirdi, dziļākos motivācijas slāņus.

    Mar 30, 2010

    EDGE_I said…
    Stipra brenda parametri ir vairāki – taču nezkāpēc jau >10 gadus KKJ koncentrējās tikai uz vienu (sajūtas) ?
    Mar 30, 2010

    EDGE_I said…
    Vieglāk izmērīt – IEGUVUMUS (brenda īpašnieka un brenda produktu pircēja ), nevis sajūtas. Vieglāk izmērīt, vieglāk noteikt brenda stiprumu – investīciju atdevi.
    Mar 31, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    To: EDGE_I
    Paldies, Edge, par komentāriem.

    Tikai diez vai “>10” zīme būs vietā… tomēr tik vecs vēl neesmu…

    un vēl man patika Tavs twitera profils.

    Apr 04, 2010
    M said…
    Vispār jau leģionāriem, izņemot Romas varenības zīmolu, prātā bija šādas tādas merkantilas intereses, neba brenda dēļ dzinās uz tālo Britāniju :)))
    Apr 04, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    raksturīgs viedoklis cilvēkam, kurš brendu sacu par zīmolu — noliegt brenda spēku. Un tas ir dabiski. Jo spēks vārdā zīmols ar mīnusa zīmi.
    Atmet maldu ceļus un atgriezies pie brenda — atzīsti un saproti, ka tieši brends rada, veido un satur kopā. Brends rada disciplīnu un spēku. Brends sakārto un motivē. Brends dara uzvaru.

Leave A Reply