Brends = stratēģija

5

Biznesa mērķis, protams, ir pelnīt. Bet, lai nokļūtu līdz peļņai, nepieciešama stratēģija.

Kas ir stratēģija? Tas ir priekšstats par to kā sasniegt mērķi un apsteigt konkurentus.

Stratēģijas ir visiem. Tās var būt gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas, gan pilnīgi neprātīgas un pat plānprātīgas, jo tas ko uzņēmums dara, lai nopelnītu naudu (tātad – sasniegtu mērķi), ir uzskatāms par šī uzņēmuma stratēģiju.

Ja cilvēks runā neskaidri, neko saprotamu nepasakot – vai tad viņš nerunā?

Tieši tas pats par stratēģiju – arī bakstīšanās un muļļāšanās var tikt analizēta kā stratēģija.

Stratēģiju, protams, definē uzņēmuma vadība – galu galā tādēļ jau vadība ir vadība, ka tai ir jāvada – jānosaka un jānosprauž kurss, jāpasaka kas tieši tiks darīts, lai uzņēmums sasniegtu savu mērķi (nopelnītu vairāk naudas).

captain.png

Bet ar to, ka uzņēmuma stratēģiju zina menedžments, nav gana. Stratēģija, kas nav ieviesta uzņēmumā, saskaņā ar kuru uzņēmums nestrādā – tā nav nekas vairāk kā bērnu rotaļas smilšukastē. Uzrakstīt var jebko, jo papīrs pacieš visu – atslēga ir ieviest šo stratēģiju dzīvē, piedabūt, ka uzņēmums to sāk realizēt.

Bet kas ir uzņēmums? – Tie ir cilvēki.

cilveeki.png

Tas nozīmē, ka vadītājam, lai ieviestu stratēģiju, ir jāpanāk, ka viss uzņēmums saprot kas ir mērķis un kas jādara, lai to sasniegtu. Turklāt – ne tikai saprot, bet arī notic.

Piemēram, ja kāda uzņēmuma tirgus stratēģija ir “zemo cenu līderis”, tad ikvienam – pat vismazākajam gariņam visā uzņēmumā – ir jādara viss, lai samazinātu izmaksas, un tajā pat laikā saglabātu kvalitāti. Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jāsaredz šajā mērķī ne tikai akcionāru vēlme nopelnīt, bet arī cilvēciskais aspekts – kas ir tas labais, kāda ir tā vērtība, ko mēs radīsim pasaulē, praktizējot šo stratēģiju. Kad cilvēki būs noticējuši, ka viņi veic kādu vispārcilvēcisku misiju samazinot izmaksas un nodrošinot klientiem viszemākās cenas – viņi darīs visu, lai šo stratēģiju realizētu.

Kas gan ir uzņēmuma darbinieku prātu inficēšana ar vēlmi realizēt firmas stratēģiju, ja ne brenda veidošana iekšējās mērķauditorijās?

Lūk – šeit atklājas uzņēmuma stratēģijas sasaiste ar uzņēmuma brendu.

Katram uzņēmumam ir kolektīvā identitāte: kas mēs esam, ko daram, kāds ir mūsu mērķis, ko mēs daram, lai to sasniegtu. Šie priekšstati, kas ir uzņēmuma darbinieku galvās, nosaka kā uzņēmums strādās – ko tas darīs, kādi lēmumi tiks pieņemti, kādas iniciatīvas izvirzītas.

kuklux.jpg

Priekšstati veido to režģi, kura robežās cilvēki domā.

Un tas viss nosaka kādu pieredzi (brendu) par sevi firma radīs klientiem.

Brenda veidošana – tā nav tikai reklāma pa radio, televīzijā un uz staba.

Brenda veidošana sākas ar to kas jūs esiet, kā strādājiet, kas ir jūsu varoņi, ideāli un vērtības. Brenda veidošana sākas ar to kam jūs ticiet, jo ticība rada rīcību, bet rīcība ietekmē tos priekšstatus, kas par jums rodas sabiedībā.

i-want-to-believe.jpg

Profesors Briedis lekcijās par cenzūras vēsturi Latvijā reiz teica, ka “vislābākā cenzūra ir pašcenzūra”. Tieši tā arī darbojas tas brends, kas par firmu ir tās darbinieku prātos – neapzināti.

Jums var būt vislabākā stratēģija, bet, ja uzņēmumā neviens tai neticēs – tā nekad nerealizēsies.

Stratēģija ir kā skaņdarbs, uzņēmums – orķestris. Ja skaņdarbs ir perfekts, un, ja arī orķestri izdodas noskaņot un saskaņot uz perfektu atskaņošanu – apsveicu – jums ir cerības uz spēcīgu un ienesīgu brendu.

orchestra.png

Un ievērojiet. Diriģents – tas nav vadītājs. Diriģents ir brends.

Reiz stratēģija izvēlēta, reiz ir saprasts, kāds priekšstats par uzņēmumu jārada gan darbiniekiem, gan sabiedībai – pie tā jāturas, uz to jāklausās, tam jāseko, tas jāpraktizē arī vadītājam.

Tikai tad arī būs rezultāti.

more-money.jpg

Share.

About Author

5 Comments

  1. Vairāku secīgu rakstu rezultātā esmu sapratis, ka:
    Brends ir stratēģija. Diriģents ir brends. Produkts ir brends. Piens ir brends. Zivis ir brends. Suitu sievas ir latviešu nacionālais brends. Laima ir brends. Brends ir ideja un priekšstats.
    Jo dziļāk mežā, jo sajūta, ka brends ir viss…
    Vai ir kaut kas, kas NAV brends?

  2. krisjanis noteikti argumentetu – “ari es esmu brends un ari tu esi brends”… hihi. tad kada jega par to runat un diskutet, ja viss tapat ir brends…?

  3. Prātā nāk Larsa fon Trīra filma “Dejotāja tumsā”, kuras galvenā varone, kuru atveidoja dziedātāja Bjorka, un kura visās skaņās saklausīja ritmu un mūziku.

    Prātā nāk tagad jau pagātnei piederošās cigaretes Bārklijs, un to reklāmsauklis “art is everywhere”.

    Ar brendiem tāpat kā ar mūziku un mākslu — arī mūzika un māksla ir visur.

    Bet jebkura mūzika nav izcila mūzika, un jebkura māksla nemaksā miljonus… Kāda jēga runāt par mūziku un studēt to, un vēl vairāk — iet uz koncertiem, ja mūziku var dabūt arī tāpat un pa velti un neizejot no mājām?

    Lai arī brendi ir visur un brends ir viss, kas ir cilvēkam prātā — daži brendi ir vērtīgāki nekā citi. Bet vērtīgo ir vērts pētīt, lai izzinātu viņu vērtības cēloni un, varbūt, tam tuvotos.

    Tāds ir iemesls, kādēļ par to ir vērts runāt.

  4. man pajautaja pagajuso nedelu – ar ko brends atskiras no reputacijas. atzisos, isti nevareju atbildet. kads pateica prieksa – “brends ir atpazistamiba”. es kaut ka atri sāku māt ar galvu un steigsus metos uz nakoso temu… ceriba, ka varbut neviens nepamanija manu apjukumu. hihi.

    bet, ar ko tad tas atskiras? varbut ‘reputacija’ ir vienkarsa tada old school-igaka pieeja, lai raksturotu to, kas notiek musu pratos? vai varbut tas vienkarsi ir sasaurinajums lietosanai PR vajadzibam? varbut tas pats brends vien ir? vai beigu gala ari reputacija = brends? bet ‘where is the difference”? Disciplina, taktika un instrumentos, merkos?

  5. Reputācija var būt divējāda — vai nu laba, vai slikta.

    Brends, protams, ir atpazīstamība — ja kaut kas nav atpazīstams, tas nemaz nevar būt brends. Bet brends ir kaut kas daudz vairāk nekā vienkārša atpazīstamība.

    Brends ir iemesls kādēļ veikt pirkumu.

    Nav šaubu, ka par visām lietām cilvēkiem rodas priekšstati, un visus šos priekšstatus var nodēvēt par brendiem. Vai šie priekšstati būs pārdodoši — tas ir sakritības, gadījuma jautājums.

    Bet apzināti veidotam brendam ir jābūt gan atšķirīgam no konkurences, gan potenciālā klienta vajadzības uzrunājošam, gan vienkāršam, fokusētam un saprotamam, gan atbilstošam piedāvājuma iespējām (nevar taču solīt to, ko nevar piegādāt).

    Brends — tas ir pārdošanas instruments. Tas ir mehānisms kā panākt, ka cilvēks konkrētajā lietā / pakalpojumā / vktml. sakata kaut ko priekš sevis. Brendam (tam priekšstatam, kas rodas) ir jāuzrunā cilvēks un jāpārliecina / jāliek izvēlēties.

    Kur atšķirība starp brendu un reputāciju?

    (1) LIDO. Brends — etniski nacionālā virtuve. Reputācija — kopumā sabiedrības uztverē ļoti laba. Pirmkārt, tādēļ, ka vispār labi strādā, otrkārt, tādēļ, ka cilvēkiem patīk etniski nacionālā virtuve vispār, treškārt, tādēļ, ka salīdzinoši konkurentiem tā ir sliktāka.

    (2) KOKAKOLA. Brends — tas ir kas vairāk nekā izskatās (nu, katrā pudelē ir fantāzijas pasaule, sekss, prieks, mīlestība utt.) Reputācija? Es domāju, ka vairāk slikta nekā laba. Vai tad kola ir pats veselīgākais dzēriens uz pasaules?

    (3) CIGARETES. Brends — kas nu kurai. Reputācija? (nesmīdiniet mani)

    Bet tas, ka cigaratēm ir slikta reputācija (kā produktam, kopumā), nebūt nenozīmē, ka atsevišķi brendi (piemēram, Parlamants) nevarētu uzlabot savu reputāciju iestāstot cik tām labi filtri un kvalitatīva tabaka.

    (4) POPKORNS. Brends — kaut kas taukains, sāļš vai salds, un graužams. Reuptācija? Šaubos vai tur ir kas labs un pozitīvs. Bet cilvēki vienalga pērk un grauž.

    Secinājums ikdienas lietošanai: BRENDS ir tas produkta vai pakalpojuma vai firmas piedāvājums (solījums), ar ko iet tirgū, ko cilvēki zina un novērtē un kura dēļ izvēlas tieši šo un ne citu.

    REPUTĀCIJA ir brenda pozicionējums uz + un – ass.

    Protams taču ir labāk, ja brendam ir laba reputācija, bet arī slikta reputācija neizslēdz to, ka cilvēķi varētu to izvēlēties.

    Laba reputācija ir priekšrocība konkurences cīņā.

Leave A Reply