Dienas REBRENDINGS

5

Visi zina, ka laikrakstā Diena notikušas pārmaiņas. Pirms gada zviedru īpašnieki avīzi pārdeva, daudzi vecie kadri laikrakstu pameta, redakcijā ienāca jauns menedžments. Pirms nedēļas atkārtotas pārmaiņas piedzīvoja avīzes vadība – par redaktoru kļuva Sergejs Ancupovs, bet par viņa vietnieku – Dzintars Zaļūksnis.

Es neko nezinu par politiskajām spēlēm ap šo “dienas lapu”. Tāpat nepazīstu Zaļūksni, bet Ancupovu zinu tikai pēc tā, ka viņš lieliski spēlē klasisko indiešu stīgu instrumentu sārodu – pirmajā brīdī man pat bija grūti noticēt, ka šis Ancupovs ir tas pats, kuru koncertējam esmu redzējis un dzirdējis es.

Bet manu uzmanību piesaistīja fakts, ka pagājušās nedēļas piektdienas vakarā twiterī iešalca ziņa, ka Zaļūksnis licis novākt Ilmāra Blumberga lielformāta darbus, kuri līdz šim greznoja plašās un augstās Dienas redakcijas telpas. Īsi par to uzrakstīts arī portālā Diena.lv

It kā jau nekas īpašs – kādam patīk, kādam nepatīk utt. Bet vecie Dienas darbinieki droši vien jūtas it kā tiem sirdi rautu ārā. Un tas ir normāli, jo situācija ar kuru mēs šeit saskaramies – bet kuru neviens nesauc īstajā vārdā – ir REBRENDINGS.

Tieši tā. REBRENDINGS. Visīstākais un vistīrākais REBRENDINGS.

Ko tas nozīmē?

Katrai valstij ir sava identitāte, un tas nav nekas absolūts. Ja mainās valsts iekārta – tai līdzi mainās arī identitāte. Lūk, un šo identitātes maiņu nesauc nekā citādāk kā “rebrendings” – priekšstatu maiņa par to, kas un kāda šī valsts ir – un to panāk mainot simbolus. Karogu. Himnu. Ielu un parku nosaukumus. Ģērboni. Svinamās dienas. Arī pieminekļus uzceļ jaunus – jo pieminekļi jau ir domāti pieminēšanai. Jauna kārtība – jaunas mantras, kuras atkārtot un ar kuru palīdzību noskaņot savus prātus. Galu galā runa jau ir tikai un vienīgi par prātu kontroli – par varu un valdīšanu.

Tieši tāpat rebrendojas uzņēmums, ja uz to atnāk jauns vadītājs, kam padomā citi mērķi un citas vīzijas. Jauns vadītājs – jauna kārtība. Un kaut kā par to ir jāpaziņo. Prāta dzirnavu rats jāaptur un jāpagriež jaunajā virzienā.

Vadītājs jau tāpēc ir vadītājs, ka viņam ir jāvada – un pirmkārt jau prāti.

Tādēļ nav ko šausmināties un brīnīties, ka jaunais vadītājs novāc vecā vadītāja simbolus – SEN JAU TO VAJADZĒJA IZDARĪT, un es pat apgalvošu, ka nespēja izmēzt veco auru ir gļēvuma, vājuma un pāri visam – vīzijas trūkuma pazīme. Tas tikai apliecina, ka jaunajam nekā jauna nav – un vismazāk drosmes.

Dabiski, ka jaunais nāk ar savu redzējumu, saviem principiem un savu programmu. Un ne tikai nāk, bet arī vēlas to ieviest dzīvē. Un to arī dara. Izvācot veco.

Tas pats Stīvs Džobss no Apple ir teicis, ka atgriežoties uzņēmumā, viņš lika aizvākt no koridoriem muzeju ar uzņēmuma sasniegumiem no senas pagātnes, bet pirmo reklāmas kampaņu vērsa tieši uz darbiniekiem, nevis klientiem – lai darbinieki saprastu un atcerētos “kas ir Apple”. Neviena organizācija nav abstrakcija, bet tajā iesaistīto indivīdu centienu kopsumma – tos iedvesmot, saliedēt un vērst vienā virzienā panākot iecerēto rezultātu tad arī nozīmē vadīt.

Ko Zaļūksnis karinās Blumberga vietā, nav mana darīšana. Bet konceptuāli viņš ir rīkojies pareizi, jo nav iespējama cita ēra, ja organizācijas kolektīvo zemapziņu programmēt turpina vecie simboli.

_______________________

Ieinteresēja jautājums par valsts brendu? Lasiet par to šeit.

Un te par pieminekļiem.

Share.

About Author

5 Comments

  1. ”Ko Zaļūksnis karinās Blumberga vietā, nav mana darīšana”. – KĀ TO SAPRAST, ja eksperts paziņo:”…nav mana darīšana” ?
    Varbūt,zinot jaunos Diena’s īpašniekus, kompānijas vīziju,mērķus,biznesa filosofiju, izteikumus (tipa,’ pieņemsim, ka esmu nokritis no Marsa’ ) – ir kādi ieteikuma varianti/pieņēmumi/hipotēzes?

  2. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Edge
    hahaha, tā arī saprast, ka man nav ne mazākās vēlēšanās iesaistīties, un man nav nekādu pieņēmumu vai hipotēžu — es par to gluži vienkārši neko nezinu, jo man ir ko darīt.

  3. >KKJ
    Protams, tāpēc jau aicinu/iesaku KKJ rakstīt konkrētus lietišķus piedāvājumus, radīt priekšstatu par augstas klases ekspertu brendinga jomā.
    Ja KKJ turpinās rakstīt:”(..)un man nav nekādu pieņēmumu vai hipotēžu — es par to gluži vienkārši neko nezinu, jo man ir ko darīt.”, tad jau var rasties kāds ne-pozitīvs priekšstats ? Veiksmi !

Leave A Reply