Harijs Poters un Taņa Grotere

12

Kurš gan nezina tādus brendus kā Reebuk vai Nicke. Vislabākais no visiem pakaļdarinājumiem, ko nācies redzēt – zobupasta Goldage.

Vēl? Harijs Poters, piemēram. Un viņa līdziniece… Taņa Grottere!

dmitrij_emec-tanya_grotter_i_kolodec_posejdona.jpg

No pirmā acu skatiena, protams, zagļi.

Bet paanalizēsim dziļāk.

Jebkurš vārds sākumā ir bez nozīmes. Tikai rodoties pieredzei par to uz ko šis vārds norāda, sāk veidoties priekšstats, tātad – brends.

Kamēr cilvēks nezina, kas ir papaija, šis vārds cilvēkam neko daudz neizsaka. Tikai nogaršojot papaiju, rodas priekšstats, kas tas tāds ir.

Bet ne jau tikai nogaršošana ir veids kā gūt pieredzi. Ja kāds jums teiktu, ka „papaija – nu tas ir kā melone, tikai daudz garšīgāk“ – vai tas jau kaut ko neizteiktu?

Arī vārds Harijs Poters sākumā bija bez nozīmes. Tad lēnām – ar reklāmu, ar publicitāti, ar personīgo pieredzi grāmatu lasot un citu viedokļus uzklausot – cilvēkam rodas ideja par to kas tas ir un ko tas piedāvā. Rodas brends (jeb priekšstats) – Harijs Poters.

Taņa Grottere izmanto vizuālu un skanējuma (fonētisku) līdzību, lai „uzsēstos uz astes“. Meitene-burve Maša Kaša taču būtu absolūti anonīma pretstatā Grotterei, kurai ar maģiju daudz lielāka saistība.

Un tomēr šeit divas iespējas: viens variants spēlēt uz to, ka cilvēki vienkārši pārskatās, sajauc. Uzrakstiet uz sarkana fona ar baltiem burtiem identiskā fontā – gan Colgate, gan Goldage. Un tad atrodiet atšķrības. Lūk par ko ir runa.

colgate-goldage.png

Cits gadījums ir, kad kāds vēlas aizņemties mazliet nozīmes no jau eksistējoša, cilvēku apziņā stabili iesakņota priekšstata.

Šādi, piemēram, rīkojas slavenais Džeisons Borns.

bond-vs-bourne.png

Pretstatā Harijam un Taņai, nav dzirdēts, ka 1952. gadā dzimušais Džeimss grasītos iesūdzēt tiesā 1980. gadā dzimušo Bornu. Bet šaubu nav, ka Džeimsa popularitāte ir pasniegusi palīdzīgu roku arī Džeisona atpazīstamībai.

poster1.jpg

Kā liecina plakāts – Džeisons pat uzdrīkstas apgalvot, ka viņš ir kas labāks un izcilāks nekā tas, uz kā pleciem stāvot viņš pats spēja palēkties tik augstu. Protams, atšķirībā no Džeisona, Goldage nestāsta par savu izcilību atiecībā pret Kolgētu, bet slapstās pa kaktiem. Ja vien vispār vēl slapstās.

Secinājums? Acīmredzot ir atšķirības starp zagšanu un aizņemšanos (uz neatdošanu). Atslēga – ne tikai mācēt nokopēt, bet arī pašam spēt būt vēl papildus gana unikālam. Iespējams, šeit vietā jau iepriekš aplūkotā formula „nu, tas ir tāpat kā (…) tikai daudz labāk, garšīgāk, interesantāk“.

Un galu galā – kas attiecas uz brendiem un to veidošanu, tad jau pazīstamu sajūtu projicēšana uz kaut ko jaunu un nepazīstamu, ar mērķi ātrāk piešķirt tam nozīmi cilvēku apziņā, ir normāla un pareiza prakse.

Sanāk gandrīz vai kā tajā anekdotē “lai tev viss būtu un par to nekas nebūtu” – ja nav jāzvana advokātam, tad viss ir kārtībā.

doublecoffee-logo-round.jpg
starbucks.jpg

Share.

About Author

12 Comments

  1. Jāsaka gan ka dzivē Starbucks un Double Coffee ir diezgan atškirīgi savā piedāvājumā. Pietiek pa vienai reizei apmeklēt gan vienu gan otru, lai to saprastu un viņus vienu ar otru vairs nesaistītu. Līdzigi kā ar Bondu un Bournu.

  2. nu jā, protams, ka DBLCFE ar SBCKS ir ļoooti atšķirīgi. patiesībā, laikam vienīgā kopējā lieta ir tas, ka abos var dabūt kafiju. man ir bijis tas gods baudīt SBCKS viesmīlību amīšos un DBLCFE oficiantes tepat, Latvijā.

    tāpat arī Borns stāv tālu no Bonda.

    bet pēc būtības — Borns, tāpat kā Bonds, ir slepenais aģents, un DBLCFE, tāpat kā SBCKS, tirgo kafiju.

    Raksta jēga un galvenais secinājums bija, ka var jau kaut ko nokopēt, mazliet no tās auras, kas apņem superbrendu. Bet pie viena nosacījuma — ja vien pašam ir gana daudz unikālā, ko pielikt klāt.

    Faktiski, galvenais vēstījums ir, ka brendinga pamatā ir auras aizņemšanās no kaut kā visiem labi zināma un pazīstama.

    galu galā, arī papaija nav melone, bet mēs varam teikt, ka “papaija, tas ir apmēram kā melone, tikai daudz garšigāk”. Tas ir tas pats.

    Tas, ka Borns un Bonds ir līdzīgi vārdi, tāpat, ka SBCKS un DBLCFE loguči ir līdzīgi — nu, tas ir fakts un tas ir acīmredzams. Un kaut kāda daļa sajūtu jau pielīp pat skaidri zinot, ka DBLCFE ir ļoti tālu no SBCKS.

  3. Es starp citu salīdzinot Starbucks un Double Coffee nerunāju par servisu (Latvijā serviss vispār ir labs) bet par tādām praktiskām lietām kā piedāvājumu. Starbucks = kafija, Double Coffee = viskautkas un ari kafiju var dabūt.

  4. Nu bāc. Šitā saliekot kopā Double Coffee un Starbucks logo, līdzība ir uzkrītoša! 🙂 Nekad nebiju par to iedomājies… Smalki “nostrādāts”! 🙂

  5. Laikam jau uzcept kaut ko uz jau esosha brenda un likt noticet, ka ari shis ir ar kaut ko ieveribas cienigs, ir leetaak un dazhreiz arii efektivak kaa saakt lielo ciinju ar pilnigi jauna priekshstata radiishanu. Diemzhel paliek arvien gruutaak un daargaak radiit kaut ko unikaalu.
    Fenomenali, kaa pedejo 3 gadu laikaa ir aizgaajushas filmas ar vairaakaam daljaam (Harijs Potters, Lord of the Rings, Matrix, Ice Age u.c.). Holivudas darbonji ir uzkerushi sho zelta dziislu un maksimali smelj kreejumu kameer cilveeki pateeree sho produktu.

  6. Es gan teiktu, ka Bonds stāv tālu no Bourna, jo pirmais vienmēr pamanās sabojāt ticamības momentus, bet tas tā.. Nav jau brīnums, ka vietējie brendi vienmēr liekas kaut kur jau redzēti, jo vietējie dizaineri ļoti ‘ietekmējas’ no štatu un Eiropas tendencēm.

  7. Par Bornu / Bondu gan negribētos palikt tikai pie brendu kopēšanas / aizņemšanās. Es domāju, ka te ir vietā lietot nereti nevietā nolietoto terminu “postmodernisms” — kultūrcitātu nozīmē, lai cik apšaubāma varbūt nešķistu kultūra. Tas būtu precīzāk, nekā pieiet tam no brendu viedokļa.

    Bet vispār gaumīgs tev te resurss, respect. Pienākšu vēl kādreiz.

  8. NU ja mūšdienās ierasta lieta ir brendu veidosanaa logotipus veidot “eklektiskus” (panemts pa dalinai no labaakaa kas ir) … bet vai tad tas ir slikti? Paslaik sabiedribaa un tirguu ir lielakaa noziime atrumamm un efektivitatei, un shis veids pec manam domam ir pats efektivakais, letakais , atrakais….un varbut ari drosakais…

  9. KKJ > Jaxter

    perfekti. es jau sako tieši to pašu. Citēju rakstu:

    “jau pazīstamu sajūtu projicēšana uz kaut ko jaunu un nepazīstamu, ar mērķi ātrāk piešķirt tam nozīmi cilvēku apziņā, ir normāla un pareiza prakse”

Leave A Reply