Intervija žurnālam Biznesa Psiholoģija

18

Klajā nācis žurnāla “Biznesa psiholoģija” decembra-janvāra numurs, bet tajā — arī viena diezgan apjomīga intervija ar brendu konsultantu, sociologu un parbrendu.lv autoru Krišjāni Papiņu. 

 Visi interesenti žurnālu var iegādāties preses tirdzniecības vietās, un iepazīties visu žurnāla saturu, kas jāteic, ir gana interesants (jo numura tēma šoreiz — brendings).

zhurnal.JPG 

Bet kamēr žunāls veikalā — intervija izlasāma arī šeit. (PDF fails — 1,1 MB)

Share.

About Author

18 Comments

  1. Labs, strukturēts lasāmgabals!

    Par to, ka Latvija atrodās citā informācijas telpā gan brendinga jomā gan arī visās citās jomās. Un tā arī ir viena no lielākajām problēmām.

  2. Ļoti izglītojošs raksts. Līdz ar to gribētos kaut ko tādu kā šis raksts redzēt kādā no mūsu lielākajām biznesa publikācijām …

  3. Raksts labs, bet jūtama tāda PR/Brendinga industrijas sāpe.

    Manuprat tie uzņēmumi, kas dara visu pēc kādas sistēmas un zina ko grib, nevis vienkārši haotiski tīri labi tiek galā ar savu brendingu un citiem jaunā laikmeta buzzwordiem.

    Protams būtu labi, ja mēs būtu modernāki un mums būtu konsistentākas un kvalitatīvākas brendinga stratēģijas, bet vai tas celtu peļņu? Vai šo stratēģiju izstrādes izmaksas atpelnīsies caur paaugstinātu peļņu (paaugstinātu peļņu, kas iegūta pateicoties brendam un netiktu iegūta bez tā)

  4. KKJ > Valdim

    Jā, celtu gan peļņu, kas šobrīd netiek iegūta.

    (vai gan varēja gaidīt citu atbildi no manis?)

    Uzņēmēji ir aizņemti, un viņiem, protams, nav ne laika, ne arī vēlēšanās burties cauri šai lapai, kur jau ne mazums sarakstīts, un iedziļināties secinājumos. Tas ir dabiski — un šādai lietai būs risinājums. Bet ne ātrāk kā pēc pusgada/gada. Pagaidām – trīs vārdos tepat rezumēšu, kas ir tas, kāpēc brends palīdz iegūt lielāku peļņu. (faktiski, tas jau šeit kaut kur iepriekš aprakstīts)

    Brends — tas ir priekšstats. Un brenda vērtība ir tur, ka cilvēki rīkojas un savas attieksmes formulē (izejot no) / (balstot tās uz) saviem priekšstatiem. Tas ko cilvēki zina — tas nosaka viņu rīcību. Es nezinu, vai burkāni ir veselīgi, jo burkānu audzētāji man to nav pateikuši — un es burkānus nepērku. Tajā priekšstatā (brendā) “burkāns” nav nekā, kas mani tiem piesaistītu. Ja brukānu audzētāji mazliet pacenstos — viņi patiešām varetu pārdot vairāk un (ak vai) arī nopelnīt vairāk.

    Brends ir pārdošanas instruments, jo priekšstati, kas cilvēkiem rodas, nosaka vai viņi pirks, vai nepirks — tobiš — vai šī lieta viņus uzrunās un pārliecinās.

    Protams — katrai nozarei nepieciešamība pēc brenda atšķiras. Bet visiem tas nozīmē definēt skaidrus klienta ieguvumus no tā ko unikālu pati firma var piedāvāt (tiesa gan — šai lietai unikālai ir jābūt priekš klienta, nevis priekš konkurentiem. Iespējams, ka šī īpašība piemīt visiem, bet klients vienkārši par to nezina — tad pirmais, kas to publiski izziņo, to “privatizē” — tas ir tāpat kā ar pirmo mīlestību).

    Brends rodas komunikācijās — un brendings ir komunikāciju sakārtošana. Brendings ir sinonīms jēdzienam “skaidra komunikācija”. Tas nozīmē sasniegt vairāk ar mazākām izmaksām ilgtermiņā, jo, ja lietu saka skaidri un uzrunājoši, tad tā pielec ātrāk nekā tad, ja murmina zem deguna, turklāt — katru reizi kaut ko citu.

    Brendings — tas nozīmē, ka cilvēks skaidri saprot kas jūs esiet, ko piedāvājiet, ar ko atšķiraties no konkurentiem (ar ko esat unikāls), un kāda viņam no tā jēga.

    Brendings — tas ir spēks un skaidrība. Un pats svarīgākais — nauda.

  5. ” Un pats svarīgākais – nauda ” – pēc pusgada/gada vai nākotnē ? Tas jau daudziem uzņēmējiem, kam reālais ieguvums (praktiskais rezultāts) ir daudz svarīgāk par skaistiem vārdiem vai ‘precīziem’ terminiem ( brendam tādu ir n-tie ). Būs tādi ?- varēsi palīdzēt burkānu ražotājiem – t.i., varēsi uzņēmēju/-us pārliecināt par brendu lielo spēku ? Lai veicas ! – papildus argumenti, lai arī klausītājs sadzirdētu un saprastu par brendu lielajiem labumiem – http://www.repiev.ru/articles/Product_or_Brand.htm
    P.S. Ja uz 1 lata monētas būtu attēlots valis nevis lasis – tas,iespējams, vairāk ”piesaistītu uzmanību un aizrautu”, bet, kādus papildu labumus tāds brends jau nedotu ( Rent in Riga jau tāpēc ir veiksmīgs, ka brends ir stiprāks par konkurentu, jo 100% atpazīstamība priekš ” mēs ” jau nebūt nav vajadzīga ? ).

  6. Paldies, par raksta publicēšanu šeit. Pēc mana uzskata, tas sanaca ka mazs kopsaviklums lietam, kuras tiek apspriestas šeit.

    Vai ir iespējams dabut informāciju par gråmatam, kuras jus varat rekomendēt no nosaukta saraksta.

  7. Mani tomēr tirda jautājums par to, ar ko Tev saistās vārdi “brends” un “zīmols”? Nesaprotu, kāpēc Tev tik ļoti nepatīk zīmols.

  8. KKJ > M

    kāpēc man nepatīk zīmols?

    daļēji esmu centies to argumentēt intervijā.

    bet es domāju, ka nekur jau manas pretenzijas nepaliks, un agrāk vai vēlāk es tās publicēšu pilnā apmērā. Atliek tikai mazliet pagaidīt.

  9. KKJ > Sergejs

    par grāmatām.

    Jā, es par to jau labu laiku domāju — ka vajadzētu tādu kā ieteicamās literatūras sarakstu uztaisīt… hmmm… pagaidām tā vēl ir tikai iecere. ceru, ka tā realizēsies tuvāko mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā — tā tiks realizēta, un drīzāk agrāk nekā vēlāk.

    atkal — atliek tikai mazliet pagaidīt.

    labākā grāmata, ko esmu sastapis?

    Nezinu, vai tāda ir, bet ļoti tuvu tam ir Alina Wheeler “Designing brand identity”. Tā ir sakarīga, labi dizainēta grāmata.

    Deivids Ogilvijs Jums noteikti ieteiktu Claude C. Hopkins “Scientific advertising”, iespējams, kompelktā ar tā paša autora “My life in advertising” — Ogilvijs pat ir teicis, ka neviens, kurš nav lasījis šo grāmatu vismaz septiņas reizes nedrīkstētu pienākt tuvāk reklāmai par pāris jūdzēm.

    Daudzās grāmatās ir vērtīgas lietas, bet pašas kopumā ņemot tās nav izcilas. Piemēram, Allen P. Adamson “BrandSimple” ir superīga grāmata, bet tikai daļēji. Brīžiem tur ir tāds ūdens, ka šķiet to vispār rakstījis kāds cits, nevis Alens.

    Protams, vērtīgi lasīt arī Wally Olins. Viņš ir viens no brendinga pionieriem. Vēsturnieka izglītība viņu īpaši kvalificē valstu brendu jautājumos.

    Marty Neumeier ir interesants večuks, bet “The Brand Gap” ir viņa paša unikālās domāšanas un specifiskās pieejas atspulgs, tur ir daudzas labas lietas (patiešām unikālas!), bet kopumā tā nav visaptveroša, lai gan it kā rada šādu iespaidu.

    Vēl agrīnajos gados mani ļoti ietekmēja Sergio Zyman. Spēcīga personība un ļoti kategoriski konkrēta domāšana. Sets Godins — nekad neesmu viņu sapratis līdz galam, lai arī viņš ir vērtīgs, vienmēr rodas kaut kāda virspusējības sajūta.

    Protams, pirmssākums visam ir Funky Business. Šī grāmata mainīja manu pasauli. Teju zinu to no galvas.

    Kopumā ņemot — neviena grāmata nepalīdzēs. Vērtība jau nav grāmatās un iekaltās zināšanās, bet dzīves pieredzē. Grāmatas var sniegt tikai domāšanas pieredzi, un arī tikai tad, ja uz tām māk reflektēt. Tas, kurš dzīvo pēc receptes — tas mirst no drukas kļūdas. Grāmatas tikai var ievirzīt, palīdzēt domāt.

    Piemēram, slavenais krievu mārketologs Samvels Avetisjans vispār neiesaka lasīt mārketinga grāmatas. UN PAREIZI DARA. Grāmatas — tāpat kā visas zināšanas — ierobežo. Tās uzliek režģi un rāmi. Naivais bērns uzdrīkstēsies daudz vairāk un viņš spēs atklāt ko jaunu un ģeniālu — tāču EInšteins arī nezināja, ka gaismas ātrums nav iespējam, un — ooops! — atklāja to!

    Turklāt zināšanās vispār spēka nav. Spēks ir rīcībā.

    Tā kā grāmatas priekš manis — tas nav nekāds eliksīrs vai panaceja. Tās vienkārši dod pamatinformāciju — tāpat pašam viss ir kritiski jāizvērtē, un jānonāk pie secinājuma, ka 80% no lasītā ir ŠTRUNTS. Domāju, ka jebkura cita pieeja novedīs pie neveiksmes.

    Ja jums patīk Peļevins un sazvēretības teorijas — iesaku Judith Williamson “Decoding advertisements: Ideology and Meaning in Advertising”. Izskalos smadzenes uz mūžu, un labāk laicīgi sākt lūgties, lai ar šīm zināšanām būtu iespējams dzīvot tālāk.

    Maz zināšanu, maz ciešanu. Un pilnīgi laimīgi ir tikai muļķi un gudrie — jo muļķi pilnīgi neko nesaprot, bet gudrie saprot pilnīgi visu.

    Āmen.

  10. ” Zināšanas nav izšķirošais. Izšķirošā ir spēja un prasme tās pielietot. ” – skaisti vārdi, laba apņemšanās – atliek tikai darbi, kas jāpavei praktiskās reālās darbošanās laukā. Hopkins, Rubikams, Bernbahs, Ogilvijs, Rīvzs, Bernet…u.c. guru to paveica, tāpēc jau ir reālajai reklāmai ASV un citās civilizētajās valstīs tāds pamats, uz kura var noturēties reklāmas industrija. Tikai un vienīgi praktiskās darbošanās laikā var reāli pierādīt brendu lielo spēku – ar grāmatu zināšanām būs par maz. Un nav jēgas te ‘kaunināt’ burkānu ražotājus un pārdevējus – vajag reāli viņiem palīdzēt ( kā Ogilvijs palīdzēja melnplūmju ražotājiem ). Lai veicās !!

  11. Zemunde, kas muiža, ne pagrimis kuģis on

    Intervija laba. Profesionāliem zīmolvežiem patiks.

    Par tiem terminiem zīmols un brends padomāju, pakonsultējos un secināju, ka arī šajā nozarē ir savs profesionālais žargons, kas citiem nav jāsaprot. Laikam vārds brends ir daļa no šī žargona. Normālā valodā lieto vārdu zīmols. Neesmu gan drošs vai tie abi vārdi ir sinonīmi, jo var gadīties, ka profesionāļi vārdā brends ietver savādāku jēgu, nekā tauta vārdā zīmols.

  12. Liels paldies par grāmatu sarakstu.
    Es sev arī atzīmēju wish-listē.
    Pašlaik, es neesmu nekāda veida saistīts ar kadu/kadiem brendu/brendiem izveidošanu, tapāt tagadēja profesija ir pavisam savādāka no lietam, kuras tiek apspriestas šeit. bet šī tēma pavisam nesen saka mani interesēt, man liekas ka tas sakas pēc brand Apple veiksmes un viņu veiktas politikas analizēšanas.

    Runājot par grāmatām, es priekš sevis secināju, ka grāmatās var tiešam ierobežot cilvēka domāšanu un fantāziju, tas notiek tad kad cilvēks uztver grāmatu/autoru par pēdējo taisnīguma instanci. Ja uzskatīt grāmatu ka papildus materiālu un vielu priekš pārdomām, tad pareiza lasāmviela var ļoti palīdzēt (cilvēka vispārējai izglitibai).

  13. KKJ > Sergejs

    Apple veiksmes pamatā ir ļooooti fenomenālā Džobsa personība, viņa unikālās spējas un… jā…. halāva. Vienkārša veiksme. Mannā putra no debesīm.

    Vismaz tāds iespaids man palika pēc “iCon: the greatest secon act in the history in business” (Jeffrey S. Young, William L. Simon) izlasīšanas.

    grāmata ir laba un aizraujoša. iesaku. es viņā tā iekritu, ka pēdējās dienas vienkārši vispār neko citu nedarīju, kā lasīju. Un pēc izlasīšanas tūlīt noskatījos kādu no Džobsa prezentācijām no apple.com — realitātes efekts bija pilnīgs. bija tā vērts.

  14. KKJ > Rolandinsh

    Novērojams uzņēmēju intereses kāpums?

    hehe. nu, es vēl pat tā īsti sācis vēl neesmu. Bet šāds komentārs, patiesībā, man ir labākais motivators, jo “pacelt” brendu valsts līmenī — panākt, ka uzņēmēji gan pieprasa, gan zina un saprot ko pieprasīt — tas arī ir mans mērķis un misija.

    Trust me — is a hurricane coming. (izklausās pēc kādas filmas “tagline”)

    un, neapšaubāmi, krutākais ir tas, ka beigās visi būs paēduši.

Leave A Reply