Īsa pamācība kā uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās… un ne tikai!

4

Daudz emociju virmo ap ASV prezidenta vēlēšanām — un kā jau parasti šādās situācijās, aiz emociju radītā škidrauta pazūd paši svarīgākie secinājumi tam, kāpēc Tramps uzvarēja Klintoni. Turklāt šis secinājums, iespējams, ir pats svarīgākais, jo kā pierādā gan šo, gan daudz citu vēlēšanu rezultāti — jūs variet darīt jebko, un jums var būt jebkādi resursi, bet, ja jūsu kampaņa nedos cilvēkiem vienu, skaidru UZRUNĀJOŠU iemeslu ko IEGAUMĒT un ATCERĒTIES, un kurā kā ziemassvētku eglītē sakarināt visas pārējās asociācijas un domas — viss jūsu mārketings būs nulles vērts, bet ieguldītā nauda un enerģija — izkaisīta vējā.

Turklāt pats ironiskākais, nenoliedzami, ir fakts, ka šī mārketinga patiesība nav nekas jauns, un tā neskaitāmas reizes ir pierādījusi savu spēku un neskaitāmas reizes tās ignorēšana ir bijusi pamats pūliņu veltīgumam.

Kā tad saucas šī maģiskā stratēģija? — Ak, viņas vārds ir “pozicionēšana”.

Atceros, kā 2002. vai 2003. gadā pirmo reizi savā dzīvē lasīju grāmatu par mārketingu, un tā bija Harija Blekvita (Harry Bleckwith) “Selling the Invisible”. Un šajā grāmatā, tostarp, tad arī bija aprakstīta Bila Klintona (!!!) prezidenta kampaņa, kura juka un bruka līdz brīdim, kad Klintona komanda secināja, ka “vajag fokusēties!” un piekarināja priekšvēlēšanu štābā lielu plakātu ar uzrakstu “it’s economy, stupid!” (tā ir ekonomika, muļķīt), tādējādi nolemjot fokusējot visu savu uzmanību uz ekonomikas jautājumiem, pozicionējot Klintonu kā to, kurš sakārtos ekonomiku un ar to atrisinās visas problēmas. Šis fokuss uz vienu lietu skaidri nopozicionēja Klintonu, un viņš — uzvarēja.

Ja atceramies Obamas kampaņu, tad tā, pavisam noteikti, bija viena no visskaidrākajām un fokusētākajām mārketinga kampaņām kādas vien jebkad bijušas — sākot ar “O” logo, kas pozicionēja Obamu kā “austošu Sauli un jaunu dienu pār Ameriku”, līdz katrai atsevišķajai Obamas runai un plakātam, kurā Obamas fokuss bija uz vienu vienīgu vārdu — “pārmaiņas!” Obama fokusējās un pozicionējās kā “pārmaiņu nesējs”. Un cilvēki saprata un nobalsoja. (par Obamu jau rakstīju 2009.gadā — lasiet to rakstu šeit!)

obama_change_poster

Ne velti es savās lekcijās vienmēr 2x atkārtoju frāzi “brendinga mērķis ir palīdzēt cilvēkam saprast tā, lai viņš patiešām saprot “ko” jūsu pīrādziņš piedāvā un “kāpēc” tas ir labāks par konkurenci”.

Ja cilvēks nesaprot — kā gan viņš var rīkoties?

Un cilvēks nevar saprast, ja kaut kam trūkst fokusa un skaidras, konkurētspējīgas pozīcijas. Pozicionēšāna ir gals un sākums un panākumu ķīla.

Tramps jau kopš pirmās dienas skaidri rezumēja savu pozīciju — “make America great again”. Situācijā, kad tikai 1/4 daļa amerikāņu domā, ka valstī viss notiek pareizi — grūti būtu izdomāt labāku piedāvājumu. Turklāt amerikāņi ir pārņemti ar savu “greatness”.

trumpet

Bet ko Klintone? — “ready for Hillary”, “big challenges, real solutions”, “renew the promise of american”, “in to win”, “working for change, working for you”, “countdown to change”, “ready for change, ready to lead”, “solutions for America”, “Hillary for America”, “fighting for us”, “stronger together”, “i’m with her” utt.

hilly_1

Piedodiet, man jau galva griežas. Un kā izrādījās — šāda vēlētāju mulsināšana ir labākais veids kā neiegūt atbalstītājus.

Lieki piebilst, ka no pozicionēšanas viedokļa visas šīs frāzes ir tukšas un bezjēdzīgas — tajās nav satura, tās nevienu neuzrunā, un tās nav iegaumējamas. Tātad — kāds būtu tas viens, labais iemesls kādēļ balsot par Klintoni? Nu tiešām — ko viņa piedāvāja? Kāds bija viņas fokusētais piedāvājums, ko cilvēkiem iegaumēt un zināt pat nakts vidū pamodinātiem?

“Bla-bla-bla” varbūt labi der politikā, kad jau esi ievēlēts, kad svarīgi vienkārši gudri plātīt muti un neizsaukt uz sevi mēslu vētru par centieniem kaut ko izdarīt reāli un praktiski. Bet mārketingā tukša runāšana izmaksā bargi — jo tā nerada nekādu pamatu rezultāta sasniegšanai. Un ja nav rezultāta — paši ziniet, kas notiek.

Nav skaidras pozīcijas — nav arī iemesla kādēļ kādam par tevi nobalsot.

Ir skaidra pozīcija — nereti pat vairāk arī neko nevajag. Protams, ja vien cilvēki ir gatavi tai noticēt.

Tieši tik vienkārši.

Tādēļ šajās un jebkurās citās vēlāšanās — agrāk un tagad — uzvarēja, uzvar un uzvarēs labākā pozicionēšānās stratēģija.

Share.

About Author

4 Comments

  1. Hilarija pārstāvēja status quo, tāpēc viņai lielākā daļa vēlētāju gluži vienkārši neticēja. Domāju, ka tāpēc viņas kampaņa taustījās ar mesidžiem. Un, ja tev netic, tad ir vienalga, ko stāsti.

    • paldies par komentāru.

      visādā ziņā varu piekrist!

      fokusu ir grūti izraudzīt, absolūti lielākā daļa uzņēmumu vispār izvēlas nekonkretizēt savu pozicionējumu, faktiski, atstājot tēla kristalizāciju mazliet pašplūsmā. Jebkurā gadījumā jau no mijiedarbības un pieredzes veidojas kaut kāds holistisks priekšstats — vienīgais tad ieslēdzas psiholoģiskais mehānisms, kurš to mazo zināmās informācijas kripatiņu vispārina, “izsmērējot” pa visu lauku. Sanāk, ka izvairoties no riska, nonākam vēl riskantākā situācijā .

      Politiskais mārketings vispār ir sarežģītāks, jo tur ir konkrēts brīdis ar konkrētu rīcību un konkrētu rezultātu. Tur nav atlikšanas, jo jāizlemj tūlīt.

      Klintones gadījumā konkrēti — jā, pārāk jau viņa bija daudz bijusi augšā, un pārāk jau daudz cilvēkos bija neapmierinātība ar visu notiekošo. Tramps to labi izmantoja.

    • ha, sveiks Bārt!

      no-no. nekādā gadījumā. Tās nu ir pilnīgas muļķības.

      tas, ka klintone ieguva par 0,2% vairāk balsu vēl pilnīgi neko nepasaka par kampaņu veiksmīgumu, jo katram kandidātam ir sava starta pozīcija un resursi.

      Piemēram, Tramps iztērēja teju 2x mazāk naudas nekā Klinotone. DIVREIZ MAZĀK!!! Sajūti atšķirību!

      avots: https://www.washingtonpost.com/graphics/politics/2016-election/campaign-finance/

      Tas jau vien pierāda Trampa kamapņas efektivitāti.

      Plus visi vadošie mediji gāza Trampam virsū samazgas — piemēram, kad Klintone teica, ka “cik jauki, ka cilvēķs ar Trampa temperamentu nepienem likumus šajā valstī”, Tramps uz to atbildēja, ka “ja likumus pieņemtu es, tu sēdētu aiz restēm” — ar to domādams visas tās aizdomīgās nelikumības, kas vijas ap Klintonu fondu un to, ka Klintone burtiski tirgoja politisko ietekmi pret ziedojumiem… Bet mediji paņem tikai to, ka “Tramps vēlas iespundēt savu oponenti aiz restēm”. Nu, tā bija brīvā prese? Kurā brīdī?

      A Tramps vienalga uzvarēja. Kāpēc? Tāpēc, ka pareizi nopozicionējās — skaidri kristalizēja savu piedāvājumu.

      Bet kā teica Jonathan Pie (ir tāds britu komiķis) — “hillary represented very little” — un viņai nebija nekāda skaidra piedāvājuma, tikai tukšas un ūdeņainas frāzes. Bet Trampam bija “make america great again”.

      Tas, ka Tev rezultāts ir identisks kā Tavas klases labākajam matemātiķim neatceļ to, ka viņš vienkārši piedzima talantīgs, bet Tu rambāji pa naktīm un 16 stundas dienā zubrīji. Un beigās Tu uzvarēji. Turklāt situācijā, kad HuffPost deva 98% iespēju, ka Tu zaudēsi.

      Padomā vēlreiz, kāda nozīme ir tikai skatīties uz rezultātu. Jāskatās ir (1) no kurienes startējam (2) kādi resursi tērēti (3) ko dara konkurenti (4) ko gribēja klienti (šajā gadījumā — vēlētāji).

      Tā kā nekā vienlīdzīga tur nebija… sorry.

Leave A Reply