Kā šodien ģērbsieties?

19

Arī apģērbs, protams, ir brenda ieviešanas (priekšstata radīšanas) instruments – tāds pats kā logo – jo (par spīti sakāmvārdam) vīru itin bieži mēdz skatīt pēc cepures.

Faktiski – apģērbs ne pārāk daudz atšķiras no iesaiņojuma.

paradise.jpg

Bieži vien ģērbšanās stilu nosaka sociāla vienošanās – no sērijas „tā gluži vienkārši ir pieņemts“, un nemaz nemēģini darīt savādāk, jo cilvēki tevi nesapratīs. Gluži vienkārši, mums ir priekšstats kā jāizskatās, lai ierakstītos kādā noteiktā brendā.

Jā, tieši tā. Brendā. Paskaidroju.

Juristi, ārsti, mācītāji, goti, reperi – katra no šīm grupām ir ar savu brendu (priekšstatu) mūsu prātos. Mēs sagaidam, ka īsts jurists (tāds, kuram mēs varētu uzticēties) būs nevis džemperītī un džīnās, bet gaumīgi ekskluzīvā uzvalkā. Protams, nav jau mums vajadzīgs tas uzvalks – smadzenes mums vajadzīgas no jurista un zināšanas – bet uzvalks palīdz noticēt. Un kad runa par pārdošanu, spēja likt klientam noticēt ir gals un sākums.

Ja ārsts nav baltā ķitelī un ar klausāmcauruli ap kaklu, viņš daudz mazāk izskatās pēc ārsta.

doktors.jpeg

Vai viņš patiešām mazāk ir ārsts? – Nē taču! Tas pats cilvēks! Bet, ja pacients neuzticas viņa norādījumiem, kāda no šāda ārsta jēga?

Drēbes veido priekšstatu par cilvēku – tātad, rada brendu.

Piemēram, militārā varēšana ir būtiska ikvienas valsts nacionālās identitātes sastāvdaļa. Karaspēku formastērpi nes valstu simbolus – bet simbols nav tikai smuka bildīte. Simbols allaž ietver sevī dziļāku jēgu. Nes noteiktas idejas, kuras tiek atgādinātas atkal un atkal ikreiz, kad kāds uz simbolu paskatās.

british-lion.jpg

Nav taču piemineklis tikai statuja. Piemineklis – tā ir reklāma noteiktai idejai! Vai cilvēkam kurš nes konkrētu ideju – kurš pats ir idejas simbols. Cilvēki redz Ļeņinu, bet domā – komunisms. Atgādināšu, ka arī Jēzus Kristus ir simbols Kristietībai.

lenny.JPEG

Jau pats vārds – piemineklis – saistās ar kaut kā PIEMINĒŠANU. Un reti mēs pieminam cilvēku tikai kā cilvēku. Cilvēka vērtība nereti ir viņa darbos – tajās idejās, ko viņš ir nesis pasaulē. Ja mums šīs idejas svarīgas – tad godināsim arī cilvēku. Ja idejas (kā Ļeņina gadījumā) – riebjas, izdeldēsim pat vismazākās liecības, ka viņš savu kāju uz šīs zemes spēris.

Starp citu – ieinteresēja temats par pieminekļiem? Izlasiet arī ierakstu par Zaļkalna cūku Centrāltirgū, kuras ideoloģiskā funkcija, starp citu, būtu bijis stiprināt Ulmaņa politisko mītu par Latviju kā bekona eksportētājzemi. Bet tagad – pie armijas!

Pēc tāda pat psiholoģiskā principa kā pieminekļi, funkcionē arī karavīra forma – aiz tās dizaina allaž stāv noteiktas idejas. Piemēram, Latvijas karavīru jaunais formastērps ir paredzēts, lai būtu labāk iespējams maskēties… tuksnesī! (un ne jau es to izdomāju – noklausieties vēlreiz 18. novembra karaspēka parādes komentārus Latvijas televīzijas Pirmajā kanālā)

deserts.jpg

Ko simbolizē šis formastērps? To, ka Latvijas karavīru dalība misijās Irākā, Afganistānā un kas zina vēl kādās tuksnešainās zemēs, nav īstermiņa, un nebūt netiks tik drīz pārtraukta. Šis formastērps parāda, ka mēs esam ar amerikāņiem. Tas parāda, ka mēs brauksim turp, kup mūs sūtīs (jo pašiem taču mums nav nekādas daļas ne gar Afganistānu, ne Irāku).

It kā vienkārša, tāda praktiska lieta šis tuksneša formastērps, bet, ja tā padomā,tas  ietver sevī dziļu ideoloģisku jēgu. Tas pasaka kas mēs esam, kā domājam, kā redzam pasauli un kā gatavojamies tajā (iz)dzīvot. Šis formastērps atklāj mūsu valsts armijas stratēģiju.

Arī Katoļu un Luterāņu mācītājiem, tāpat kā dažādu valstu karavīriem, ir atšķirīgas formas. Un formastērpa dizains nav tikai estētika vai nejauša sagadīšanās – tas allaž atspoguļo IDEOLOĢIJU. Aiz visa stāv noteikti apsvērumi, pasaules skatījums.

Atceros kaut kur lasītu vai noklausītu pastāstu, ka visiem, kuri uzstājās Britu radio pēc sešiem vakarā bija jāierodas smokingā. Kāpēc? Klausītājiem tā patīkot labāk. Otra maksima ir instrukcijas darbinieku ģērbšanās stilam Silikona ielejas firmās: „you must!“ (nāksies ierasties apģērbtam). Galēja standartizētība pret absolūti liberālu pieeju.

Dažādu valstu diktatori, lai akcentētu savu autoritāti, izvēlas spožus formastērpus.

amin.jpg

Pretēji ekskluzivitātei, Fidels nes smago darba tautas revolūcijas nastu, un izvēlas savām idejām atbilstošu askētisku strādnieka tērpu.

fidel.jpg

Ak vai, protams, tas viss ir Lielās Politikas sabiedrisko attiecību teātris, kura mērķis – uzturēt noteiktu priekšstatu sistēmu. Kādas psiholoģiskās vajadzības tautai – tāda arī sistēma tiek veidota kolektīvās halucinācijas uzturēšanai. Pārdodam to sapni, ko cilvēki ir gatavi pirkt.

Bet ne jau tikai tie, kuri ir uz skatuves ir aktieri. Izrādes dalībnieki ir arī skatītāji – un izrādē tiek iesaistīti arī viņi.

Agrāk, piemēram, visiem obligāta bija vienādā forma ar sarkanajiem kaklautiem, kas ne tikai vizuāli atgādināja komunisma brenda pamatvērtības (visi vienādi), bet arī LIKA JUSTIES vienādiem, kā daļai no masas, iznīcinot atsevišķo, unikālo personību.

manufacturing-workers.jpg

Šodien to, droši vien, varētu dēvēt par „vienotu korporatīvo identitāti“ – kopības, piederības sajūtu vienai lielai ģimenei vai kolektīvam veicinošu atribūtu.

Taču arī Hogvartai (no Harija Potera) ir brendu arhitektūra ar četriem torņiem, un katram no tiem – savs raksturojošais simbols (čūska, grifs, āpsis un lauva). Katra torņa audzēkņiem – savas unikālās šaļļu krāsas. Harijam Poteram no Grifidoru torņa šalle, piemēram, ir sarkandzeltena, bet Malfojam no Slīdeņa – zaļos toņos.

Ir taču jājūtas savādāk cilvēkam, ja viņa spēka dzīvnieks ir čūska, nevis Grifs, ko?

hogwarta.jpg

Tātad apģērbs kā brendinga (priekšstata radīšanas) instruments ne tikai apliecina apkārtējiem, kas mēs esam, bet arī pašiem liek justies savādāk. Liek iejusties brenda ādā. Liek sajust piederību – un standartizē. Bet tas labi, jo brends ir kā vienots organisms, vienota personība. Ja orķestrī, kam jāspēlē Baha simfonija, kāds sāks spēlēt džezu – tas nesekmēs kopējos panākumus.

Arī viesmīles Ķirsona restorānos taču ir daļa no kopējās brenda dramaturģijas – tautastērpos (vai to simulācijās) ģērbtas, bet uz Lieldienām – ar ļipām un zaķu ausīm.

games-people-play.jpg

Un es te neirgojos – respekts LIDO par sistemātiskumu, konsekvenci, monolītumu un dziļumu ar kādu tiek realizēta brenda stratēģija.

Mans manifests, kas vijas cauri visam šim interneta žurnālam, ir stāsts par brendu spēku.

spiraale.png

Kādi secinājumi no šī raksta par apģērbiem? – Apģērbs ne tikai rada iespaidu, bet arī “liek justies” valkātājam. Apģērbs noskaņo, iedvesmo un “savāc kopā” – gan atsevišķo cilvēku, gan kolektīvu.

manipulation.png

Share.

About Author

19 Comments

  1. Nezin kāpēc lasot par tiem armijniekiem, atcerējos par (laikam) Zviedrijas armijas ģērboņa lauvu, kuru taisījās izkastrēt, jo sievietēm militāristēm bija pretenzijas 😀

  2. bļin. kas te notiek? tieši pirms šī raksta apjautājos Stendzeniekam kā viņš vērtē šo interneta žurnālu un saņēmu nu… maigi izsakoties… ļoooooti skarbu kritiku. es pat teiktu — tik skarbu, ka pāris dienas šaubījos, vai man ir kādas tiesības turpināt savu eksistenci, un vai tie seši gadi, kurus esmu pavadījis domājot par brendiem, vispār ir kur derīgi bijuši. (atklāšu, ka beigās izdomāju, ka “lai stendzenieks paliek savā vietā, es palikšu savējā)

    nu… un tagad šie divi uzteicošie komentāri pie viena raksta… bļin, Ēriks vēl padomās, ka es pats sevi te anonīmi… slavēju.

    brrr.

    tas gan būtu nelāgi.

    Kurš to teica? — “IT WAS NOT ME ! ! !”

  3. Pareizi ! – kā Domburs savā, bet Motte savā – tāda demokrātija pašlaik Latvijā.
    Varbūt ” nelāgi ” būtu, ja KrishJohn atkal sacerētu kādus ‘Manisfestus’ ?? –
    grūti ?- pārlasi ‘ Kā rūdījās tērauds ‘ !
    Vai nu tā bija, kaStendzenieks ko labu nepateica ( ” tas gan būtu nelāgi ” ) – gan jau kādu mājienu deva. Nākošgad’ tak priekšā pašvaldību vēlēšanu cīniņš arī par Rīgas domi – tak’ ‘ cilvēka-buldozera ‘ komandai labi kadri būs vajadzīgi ? !

  4. Čau, Krišjani! Tikai mieru. Es Tev tikai teicu, ka, manuprāt, Tu runā no eksperta un skolotāja pozīcijām iekāms esi pats izaudzis no mācekļa statusa. Nu apmēram, kā 1. kursa medicīnas akadēmijas students mestos transplantēt aknu. Ja tas ir entuziasta blogs, tad jau viss kārtībā. Bet, ja tā ir pretenzija uz nozares eksperta viedokli, tad pašlaik pēc manām sajūtām pietrūkst gan teorijas gan prakses. Bet ir degsme, un tas ir labi. Es jau tik pateicu ko domāju, nedusmojies. Un to bildi augšējā labajā toč nevajag tjūningot ar Brush Strokes pluginu.

  5. KKJ > Stendz

    Nu, vismaz tagad mēs visi zinām, ko Ēriks Stendzenieks darīja naktī no svētdienas uz pirmdienu plkst. 1:15 — lasīja šo interneta žurnālu.

    Par to pirmā kursa studentu — katrs savā sētā dara to, ko grib. Protams, ja vien to neaizliedz likums. Pieņemu, ka iekšējo orgānu transplantācija neprofesionāli veikta draudētu ar nāves briesmām un par to likums paredz kriminālatbildību. Bet interneta žurnālus brīvā valstī var rakstīt ikviens, kam nav slinkums.

    man nav slinkums.

    un es rakstu.

    un, ja kādam nepatīk tas, ko rakstu, vai varbūt mazliet tuvāk lietu būtībai — nepatīk pats fakts, ka vispār rakstu — nu, tad nevajag lasīt. jo īpaši naktī no svētdienas uz pirmdienu, plkst. 1:15 ctādi pēc tam no satraukuma slikti sapņi rādīsies.

    vienkārši nevajag lasīt.

    un visas problēmas pēkšņi pagaist.

    un kas attiecas uz to manu bildi, kas nepatīk — es jau reiz teicu, ka tas ir fočēts ar MakBukPro webkameru caur PhotoBooth un tas ir standarta efekts. pieejams un parokai. klikš un gatavs. Fotošops tur pat tuvumā nav bijis.

    Un atkal jāaizrāda, ka ja nepatīk — nu nevajag skatīties. Ir taču arī citas lapas, kurās ir daudz skaistākas bildes un gudrākas lietas, vai ne?

    es nedusmojos. bet man ir sava pozīcija. es esmu savā vietā. un es šo vietu aizstāvu un arī turpmāk gatavojos to darīt. pavisam bez dusmām. whoever comes. tfu-tfu-tfu.

  6. Tu man vaicāji, piekodinot, lai atbildu godīgi, un es atbildēju. Nav par ko uzmest lūpu.

    Un vīzija par to, ka es apenēs salīcis, nosvīdis un iereibib nakts vidū lasu Tavu blogu, ir nevietā, jo es neesmu LV un te ir cits pulkstenis.

    Luck!

    e

  7. Vēlos uzdod jautājumu par pašvaldību brendiem un zīmoliem, bet nesaprotu kā to izdarīt! Ceru, ka palīdzēsiet!
    Ilga Tiesnese no Salacgrīvas

  8. Man jau ka iesacejam shaja joma (brendi) shis zhurnals ir tiesi laika, lasu ar kaari, jo visa informacija ir pasniegta saprotami un vienkarshi! Lasu un lasishu un kadu dienu ari komenteshu:)
    Taa turpinat!
    Paldies!

  9. Ļoti labs raksts, bet kā tev šķiet, kāpēc mūsdienās cilvēki tiek vērtēti pēc tā ko valkā nevis pēc tā kas patiesībā ir? Kāpēc liela sabiedrības masa izvēlas tieši brendus nevis izvērtē kvalitāti un izdevīgumu?

    • Krishjan > Laura

      Nu, pirmkārt, brends=priekšstats prātā, un, lai cilvēks varētu domāt par kādu lietu, tā ir jāiedabūn prātā 🙂 un tai ir jākļūst par priekšstatu. Tādējādi, jebkurā gadījumā pasaule būs subjektīva, jo mūsu uztvere ir subjektīva, un jebkuru lietu mēs katrs redzam “pa savam” (subjektīvi). Tādējādi jebkurā gadījumā cilvēks izvēlas saskaņā ar to kāds priekšstats viņam ir radies, jo objektīva uztvere ir neiespējama pēc definīcijas.

      Man liekas, ka Tavs jautājums vairāk ir par vērtībām, proti, kāpēc priekšroka tiek dota spožiem brendiem, nevis tādiem, kuri piedāvā kvalitāti un izdevīgumu. Jo, kur tad ir problēma? Lūdzu, radi preču zīmi, kuras brends ir “kvalitāte par labu cenu”.

      Manuprāt, mūsdienu sabiedrība ir ļoti orientēta uz ārišķību, un ļoti maz interesējas par saturu. Te arī nevēlēšanās iedziļināties, izprast… Bet īstenībā es neesmu tāds pesimists — jo tas ir ideoloģisks jautājums, priekšstats par pasauli — tas definē šīs vērtības. Un to var mainīt. Piemēram, krīze kaut kādā mērā mainīja sapratni par to, kas ir valsts — ka tas nav kaut kas svešs un abstrakts, bet gan “kopā būšana”, un budžets nav naudas okeāns, bet “kopējais katls”. Protams, vāja vēl ir šī izpratne, bet lēnām kaut kādas pārmaiņas notiek.

      Un vēl tas ir jautājums par statusu un eliti — piemēram, ASV, lai būtu elitē ir nepieciešami citi faktori nekā, piemēram, Francijā, kur papildus prasa arī būt “connosieur”, tipa, tradīciju zinātājam. Ja cilvēkam ir piķis, bet viņš neorientējas “vīnos un sieros”, viņu, ļoti iespējams, nepieņems.

      Latvijā kruta skaitās (vai varbūt skaitījās?) ārišķīgs šikums, un īpašības, kuras uz to var aizvest. Bet arī šīs lietas mainās — jo nekas šajā materiālo lietu pasaulē nav paliekošs. Reiz ASV nēģeri bija vergi un nedrīkstēja sēdēt pie viena galda ar baltajiem, bet tagad viņiem ir melns prezidents. Interesanti, vai ne?

  10. Jā, interesanti! Viss ir mainīgs.
    Es šo ārišķīguma tendenci jau vērtēju kā kultūras fenomenu, kur raksturīga vēlme nest šo priekšstatu par kuru Tu raksti. Daļai no sabiedrības ir tā tendence neiedziļināties un vērtēt citus pēc tā ko tie valkā, lieto un kas tiem pieder.

Leave A Reply