Kāpēc es saku “brends”.

18

Vienu no pagājušās nedēļas dienām man totāli samaitāja kādas mājas lapas aizrautīgie veidotāji, kuri labu gribēdami, pārpublicēja dažus rakstus no mana interneta žurnāla parbrendu.lv

Visādā ziņā iniciatīva jauka, un parasti es par šādu rīcību būtu priecīgs un pateicīgs, bet tikai ne gadījumā, kad vārds “brends” manos tekstos tiek nomainīts pret vārdu “zīmols”.

Jau vismaz trīs gadus es aktīvi iebilstu pret vārda “zīmols” lietošanu tur, kur būtu jāsaka “brends” – esmu pat pacenties uzraktīt īsu manifestu “pret zīmolu”. Mana pārliecība – vārds “zīmols” ir iemesls tam, kādēļ Latvijā ir tik vāja interese un zema izpratne par to kas brends ir, un ko tas piedāvā.

Vēl vairāk – mani novērojumi liecina, ka cilvēki, kuri vārda “brends” vietā lieto vārdu “zīmols” diemžēl ir ar daudz sliktāku priekšstatu par to, ko šis jēdziens sevī ietver. Visu šo gadu laikā esmu sastapies tikai ar dažiem klientiem, kuri patiešām interesējās par brendu, un, sekojot stīvam formālismam, dēvēja to “latviski pareizajā” vārdā “zīmols”. Domāju, ka par šo parādību varu spriest objektīvi, jo, ja cilvēks meklē internetā brendu vai zīmolu, viņš drīzāk agrāk nekā vēlāk atrod interneta žurnālu parbrendu.lv vai kādu no maniem tekstiem ar saiti uz šo lapu, un nekautrējas arī palūgt konsultāciju vai viedokli pa epastu, ko es arī nemēdzu atteikt. Te gan jāatzīmē, ka šeit nepieskaitu studentus, no kuriem vārda “zīmols” lietošana tiek prasīta kā neizbēgami obligāts uzstādījums (galu galā, dzīvojam taču totalitārā režīmā).

Es pat nepakautrēšos un atklāti pateikšu, ka cilvēki, kuri lieto vārdu zīmols, kā man šķiet, brendu burtiski ienīst.

Un kā gan lai iepazīst to, ko ienīst?

Atceros, savu pirmo saskari ar brendu – tā bija tālajā 2003. gada rudenī. Toreiz mani aicināja līdzi uz JCI semināru, kurā par brendiem lekciju lasīja kāds Norvēģu profesors. “Brends? Kas tāds ir? Tas mani noteikti neinteresē.” atceros kā toreiz nodomāju. Tajā laikā Latvijā runas un interese par brendiem nebija īpaši attīstīta. Bet tiklīdz šī interese sāka eskalēties (tas bija 2004. gads), tā vecie, zinātnisko komunismu apguvušie profesori, nekavējoties aizstāja šo vārdu ar “it kā” latviskoto “zīmols”.

Made_in_ussr

Es ļoti skaidri atceros sociuma rekaciju Delfu komentāros – tā bija “fui!” un “pē!”. Bet komuņaku profesori, kā jau komuņaki ar totalitārisma gēniem, skaidri un gaiši LTV1 intervijā pateica, ka “Delfu komentāri netiks ņemti vērā”. Interesanti, kur gan citur, lai cilvēki izsaka savu viedokli?

Galējo verdiktu pieņēma laikraksts Diena, paziņojot, ka akceptē vārdu “zīmols” ikdienas lietojumā savā avīzē. Rezultāts – šis jēdziens vienkārši pazuda no ikdienas komunikācijas uz gadiem, jo “zīmols” skan tizli, bet “brends” ir oficiāli aizliegts. Es to zinu, jo kopš 2003. gada vairāk vai mazāk esmu nodarbojies ar, par un ap brendiem un to izstrādi.

Protams, šodien zīmols tiek lietots, jo sociums pieradis – bet sliktas lietas ar laiku labākas nekļūst. Turklāt pierod cilvēki pie visa – arī pie daudz sliktākām lietā kā zīmols. Pieradums un spēja pieņemt ir tikai laika jautājums. Bet, pat, ja kaut kas ir pieņemts, tas nevar būt iemesls atteikties no izvērtēšanas cik pareizi un labi tas ir.

Nereti, pat no saviem radiniekiem dzirdu argumentu “bet man vārds zīmols patīk!” – protams, tāpat kā mazohistam patīk, ka viņu sit. Daudzas lietas cilvēkiem patīk – alkohols, tabaka, narkotikas. Patika nav absolūtais arguments, jautājums ir vai šī lieta degradē un nes zaudējumus, jebšu palīdz iet uz augšu un rada ienākumus. Un vārds “zīmols” pavisam viennozīmīgi degradē – to es saku, jo ikdienā redzu, ka tie, kuri vēlas brendu, to tā arī sauc – par brendu. Bet tie, kuri sauc par zīmolu, nedz saprot, kas tas ir, nedz arī vēlas saprast.

Turklāt apgalvojums, ka šis vārds jālieto, jo tā ir “pareizi latviski” skan vienkārši smieklīgi. Ir miljards lietu, kuras nesalīdzināmi labāk palīdzētu latviešu valodai kļūt latviskai, no kurām pirmā ir mērķtiecīga un visaptveroša valodas kopšanas programma, ērtas pašmācības grāmatas, valodas uzziņu un trenniņu lapa internetā (piemēram, saliec tekstā komatus un programma komentēs tavas kļūdas). Bet nē – tas nav vajadzīgs. Tas ir pārāk sarežģīti. Mēs esam no sešdesmitajiem, un toreiz interneta nebija. Tikai rīkojumi no Maskavas. Tāpēc daudz ērtāk ir atrast vienu kauna traipu – vienu ienaidnieku. Brendu. Un uzsākt raganu medības.

Atceros, kā centos pārliecināt kādu jaunu laikrakstu žurnālistu, lai manis teiktā citējumā tiek saglabāts oriģināli lietotais vārds “brends”, argumentēju ar vēsturisko patiesību, un to, ka 1925. gada Saeimas sēdes citēšana “pielabojot” runātāju tekstu, lai tas neizklausās tik briesmīgs no šodien pierastās valodas viedokļa, var maksāt neaizstāvētu doktora disertāciju. “Nē.” jauneklis teica “valoda ir manas identitātes sastāvdaļa!” – lieliski, tad kāpēc vārds “mārketings”, ar tik pat lielām putām uz lūpām netiek dēvēts par “tirgzinību” vai vārds “basketbols” par “groza bumbu”?

Vārds “zīmols” pārstāv noteiktu ideoloģisku virzienu Latvijas akadēmiskajā tradīcijā, kuru raksturo “skatīšanās atpakaļ” nevis uz priekšu, un kuru virza un uztur vecie profīši, kuru prātu noformatējusi padomju valsts un Ļeņina rakstu iekalšana. Pajautājiet rietumeiropas augstskolās doktora grādus ieguvušiem valodniecības profesoriem, ko viņi domā par Endzelīna piesaukšanu kā īstenā latviešu valodas latviskuma kritēriju. Jūs uzzināsiet, ka latviešu mūsdienu valodniecību kūrē aizvēsturiski dinozauri, un Eiropa sen jau dzīvo citā gadsimtā.

Lpsr_flag

“Jā! Bet mums ir pašiem savs ceļš! Mums nav visur jāseko līdzi Eiropai!” – es jau iedomājos dažu lasītāju iespējamo reakciju. Mana atbilde – es nesaku, ka saknes ir jāatmet, es saku, ka dzīve ilūzijā (un centieni aizsargāt latvisko identitāti atgaiņājoties no modernā laikmeta gara ar Endzelīna vārdnīcu, piedodiet, bet ir ilūzija) nekādus labus augļus nenesīs. Pasaule mainās, un tie, kuri neies ar to kopsolī atpaliks un varēs vērot visu no attāluma. Zīmols – tas nav tikai vārds. Tas norāda uz domāšanas veidu, kas nepieņem neko jaunu, bet cenšas uzbūvēt nākotni, veidojot to no pagātnes spokiem un rēgiem. Diez vai tā būs panākumiem bagāta stratēģija.

Līdzīgi kā Rimi kasieres jūt patēriņa pulsu – redz, ko cilvēki pērk reālā laika režīmā – tā es jūtu cilvēku interesi par brendu. Un fakts, ka interese ir neticami zema. Izpratne – vāja un maldīga. Pat zinoši un talantīgi cilvēki domā, ka brends – tas ir logo un nosaukums. Kāda kļūda!

Ne visi, bet daudzi Latvijas uzņēmumi patiešām cieš no brendinga trūkuma – viņu haotiskās un neloģiskās mārketinga aktivitātes nerada nekādu skaidru priekšstatu un paliekošu tēlu potenciālo pircēju prātos. Un, lai arī produktu kvalitāte nereti ir izcila, par to neviens tā arī neuzzina. Pat tāds megaprojekts no investīciju un ambīciju viedokļa kā Radio101, lai arī runā par savu zīmolu, neseko nekādiem brendinga principiem – un līdz ar to man ir zināmas šaubas par šī uzņēmuma ilgtspēju. Ar presrelīzēm tviterī sevi cilvēku apziņā neiepozicionēsi, ir nepieciešama konkrēta vīzija, stratēģija, pamatprincipi. Bet tā kā mēs brendu noliedzam, tad par to arī neko nezinam.

Nav iespējams pārmest cilvēkiem, ka viņi par kaut ko neinteresējas, jo kā lai interesējas par to, kas ir uzspiests, un tiek neapzināti ienīsts? Vai jūs spējat – patiesi spējat – iedomāties, ka uzņēmējs ir gatavs ar lepnumu un apņēmību investēt lietā, kuru sauc par “zīmolu”? Jā, zīmols tiek pieņemts. Bet bez mērķtiecīgas intereses un aizrautības – kā neizbēgamais ļaunums. Iemesls? Brends – tas skan trekni, nopietni, pamatīgi un ienesīgi. Kā skan zīmols?

Share.

About Author

18 Comments

  1. ”Brends – tas skan trekni, nopietni, pamatīgi un ienesīgi. Kā skan zīmols? ” – SKAĻĀK, TREKNĀK,NOPIETNĀK,PAMATĪGĀK, IENESĪGĀK un patīkamāk reālajā biznesā iesaistītajiem skan reāla nauda – lati, eiro…., kas ieripo kasē/kontā. Ja tā nauda ripo, tad tāļāk jau brīvi pēc izvēles var uzlīmēt vai piekarināt birku/leiblu – ‘brends’,’zīmols’,’preču zīme’,’tirdzniecības marka’, ‘produkts’ utt., utml. Reālajā biznesā strādājošajiem nav jēgas sākt diskusiju par ‘formu’, ja nozīmīgāks un svarīgāks ir ‘saturs’. Ja pasniedzēji-teorētiķi (arī RSU) konsekventi lieto vārdu/jēdzienu/terminu ‘zīmols’ – lai lieto uz veselību !
    http://www.repiev.ru/articles/Kotleroids.htm

  2. Vai kāds cits vēl vispār šajā jautājumā saredz JEBKĀDU problemātiku? Piedod, ka neatbalstu Tevi, jo arī man vārds zīmols patīk! 🙂 Taviem argumentiem ir precīzi tikpat argumentēti pretargumenti. Brends skan tizli, vienkārši Tu esi pie tā pieradis, bet ok – cilvēki pierod arī pie sliktākām lietām. Tas taču ir tikai vārds. Svarīgi taču ir tas, ko mēs ar šo vārdu saprotam, nevis kādā vārdā saucam.
    Ar brendu viss ir ok! Ar zīmolu arī. Ierosinu turpināt runāt par lietu 🙂

  3. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Kaspars
    nīgri aizrādīšu, Kaspar, ka mums nesen bija diskusija par to, vai līdzīga profila uzņēmumiem būtu jābūt ar īpaši akcentētām atšķirībām (šķiet, piemērs bija zemo cenu veikali). Un, ja pareizi sapratu, tad Tavs viedoklis, bija, ka atšķirības nav nepieciešamas. Sīkums, bet tieši “unikalitāte” un tās radītie ieguvumi ir iemesls kādēļ brendinga uzdevums ir radīt “unikālo personību”. Tā kā īstenībā te tikai apstiprinās tas, ko es rakstīju, ka tiem, kuri nesaprot/nepieņem brenda būtību arī vārdz zīmols ģeld labāk.

  4. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Edge

    Radio 101 arī lepojas ar savu “zīmolu” kā jau es rakstīju. Vienīgā problēma, ka radio 101 “zīmolā” nav nekā no stratēģijas, tikai haotiska bakstīšanās. Mana prognoze ir, ka drīz vien naudas devēji sāks interesēties par savu investīciju stāvokli. Un tad radio 101 nāksies sākt sakārtot sava — jau brenda — stratēģiju. Ticiet man. Ja kāds sauc brendu par zīmolu, tad viņš no brendinga nesaprot NEKO.

    Nav cīņa galā un nebeigsies.

  5. Kaspars said…
    Nē, nē, nē. Nekad neesmu teicis, ka atšķirības nav nepieciešamas. Es saku, ka atšķirties tikai atšķiršanās labad – tas ir ačgārns domu gājiens. Zemo cenu veikals (vai jebkurš citas jomas uzņēmums) varētu vienkārši sākt ar sava apsolījuma nevainojamu izpildīšanu. Tā arī būs tā atšķirība, tikai izveidota un radīta organiski, nevis izskaitļota un izdomāta vienkārši – lai būtu. Es sāktu ar jautājumu “Kāpēc mēs esam un kādu vērtību radām?”, nevis “Ar ko mēs atšķirsimies?” Tas īsumā (vēlreiz) mans viedoklis par atšķiršanos.

  6. Edge said…
    ‘Nav cīņa galā un nebeigsies’ – VARBŪT KKJ der pārdomāt savas ‘cīņas’ neveiksmes ? Viens mūsu tautietis acīgi ievērojis, ka braši jaunie ”cīnītāji” braši pieņem veco ”kommuņagu” piedāvāto – Pacifika luterāņu universitātes (ASV) profesors GUNDARS ĶENIŅŠ-KINGS:.
    ”(..) Biju uz izlaidumu Rīgas Biznesa skolā – tur divdesmit gadu laikā izmācīti 700 maģistri. Bet viņi ir daudzkārt ieplūdināti atpakaļ vecās sistēmās, pa daļai atgriezti pie vecās kārtības.” «Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās» LA, 07.07.2010.)
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=

  7. Krišjānis Papiņš on

    KKJ>Kaspars
    Visām lietām, vietām un būtnēm piemīt sava unikālā personība. Brendings to atklāj un parāda pasaulei. Nav divu lietu, kas būtu līdzīgas viena otrai. Atšķirības brendingā nekad nav vienkārši, lai atšķirtos. Ir 4 parametri: (1) uzrunāt cilvēka vajadzības; (2) būt atšķirīgam no konkurences; (3) būt skaidram, saprotamam un fokusētam; (4) būt patiesam — būt tam, par ko uzdodamies. Vsjo.

    KKJ >Edge

    Success is the ability to go from one failure to another with no loss of enthusiasm. Sir Winston Churchill.

  8. Edge said…
    >(‘Labāk zīle rokā – nekā mednis kokā’ Latviešu tautas paruna)
    KKJ/Papiņš apgalvo:”Vēl vairāk – mani novērojumi liecina, ka cilvēki, kuri vārda “brends” vietā lieto vārdu “zīmols” diemžēl ir ar daudz sliktāku priekšstatu par to, ko šis jēdziens sevī ietver” – ATRODI vadošās Latvijas tirgus pētniecības kompānijas ‘Terminu vārdnīcā’ terminu ‘brends’, ‘zīmols’, ‘marka’, ‘tirdznecības marka’ vai ‘preču zīme’ skaidrojumu – un,varbūt, savu novērojumu papildināsi ar vēl kādu atziņu ?
    http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=stat

  9. Ingus Eisaks on

    Nav divu domu. Vārdam brends emocionāli asociatīvā bāze ir daudz iespaidīgāka un bagātāka nekā vārdam zīmols. Pat no audiālā skanējuma ir labi redzama vārda brends precīzāka atbilstība tā būtībai.

  10. >Par termina ‘brends’ audiālo skanējumu divu domu nava, taču mani vairāk interesē tā būtība, kas spilgtāk parādās pēc auditoru slēdziena. Pēc 2008.g.15.septembra, kad tika paziņots par Lehman Brothers bankrotu tas audiālais skanējums aizvien stiprāk neatgādina vienu teicienu – ” Tukša muca tāļu skan ” ? Ne tikai augstskolu teorētiķu, bet arī mūziķu (vai cilvēku ar labu muzikālo dzirdi ) priekšstati var stipri atšķirties no ekonomistu vai auditoru izdarītajiem secinājumiem par reālo stāvokli (objektīvo realitāti). Būsim reāli ?!
    p.s.
    I.Eisaks varbūt var palīdzēt atrast KKJ termina ‘brends’ vai ‘zīmola’ skaidrojumu tai vadošās pētniecības organizācijas terminu vārnīcā ? Tad gan par skanējumu, gan būtību varētu jēgsaturīgāk diskutēt ?
    http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=stat

  11. Mikus said…
    Piedod Krišjān, bet pārtūkstots vārdos tā arī nesadzirdēju vienu–neapstrīdamu argumentu kādēļ lietot “brends” un nelietot “zīmols”.
    Pēc visa lasītā tomēr izklausās kā “man nepatīk” un pārējais tiek pievilkts klāt aiz matu galiem. Precizēšu:
    • “Mana pārliecība – vārds “zīmols” ir iemesls tam, kādēļ Latvijā ir tik vāja interese un zema izpratne par to kas brends ir, un ko tas piedāvā.” Arguments ir 100% subjektīvs līdzīgi kā “mana pārliecība ir ka meitenes Latvijā ir skaistākas kā Lietuvā”.
    • “…kuri vārda “brends” vietā lieto vārdu “zīmols” diemžēl ir ar daudz sliktāku priekšstatu par to, ko šis jēdziens sevī ietver.” Atkal subjektīvi — vai ja šie paši cilvēki lietotu terminu “brends” vai tie pēkšņi kļūtu gudrāki? Kā viens tā otrs ir asociatīvi jēdzieni konceptam ko tas iemieso un paši par sevi negarantē izpratni par vārda būtību.
    • “Protams, šodien zīmols tiek lietots, jo sociums pieradis – bet sliktas lietas ar laiku labākas nekļūst.” Tiek turpināta iepriekšaizsāktā doma ka “zīmols ir slikts” kurai kā jau minēju nav dota racionāla un izmērāma argumenta.
    • “Nereti, pat no saviem radiniekiem dzirdu argumentu “bet man vārds zīmols patīk!” – protams, tāpat kā mazohistam patīk, ka viņu sit. ” Atvaino, bet šajā brīdī tu ne vien nostājies pret jauniņajiem kom.zin. studentiem, tev netīkamajiem valodniekiem, pret atzītāko Latvijas laikrakstu, bet arī pret lielu daļu marketinga un reklāmas nozares speciālistu kuri šo vārdu ir atzinuši, pieņēmuši un lieto ikdienā. Vai esi gatavs dedzināt visus tiltus tikai tādēļ lai paliktu pie savas “taisnības”?

    Es varētu turpināt, tomēr ceru ka manu domas būtību saprati.

    Kāda ir mana pārliecība šajā jautājumā?

    Valodā nav absolūtu un universālu standartu. Ikviens vārds ir atvasināts no kāda cita un ikviena valoda ir citu valodu atspulgs. Valoda ir dzīva un galarezultātā valodnieki, lai kā viņiem tas nepatiktu, var tikai ierosināt un nevar piespiest. Valoda ir dzīva un dzīvos tas ko atzīs vairākums.

    Kas attiecas uz vārda izrunas asociācijām, tad tas ir spēcīgs un grūti kontrolējams spēks. Varu viegli iztēloties ka, iespējams, “Tirg-Zinība” netika pieņemta masās tādēļ ka nozares cilvēki kas strādājot starptautisko uzņēmumu Latvijas filiālēs, nevēlējās savu profesiju verbāli asociēt ar kautko tik prastu kā Rīgas Centrāl”Tirgu” un zināšanām par tā darbību :). Kritiskā masa ņēma virsroku un valodniekiem sakostiem zobiem nācās to pieņemt.

    Zīmolā notika pretējais – valodnieki piedāvāja, nozare un masas akceptēja. Ārpus tā jebkuram argumentam pret kādu vārdu vajadzētu būt 100% pamatotam objektīvos un izmērāmos rādītājos.

    Iespējams ka lielā daļā Rietumpasaules jau dzīvo daudz nepiespiestākā lingua franca valodniecības laikmetā, tomēr arī tas nav absolūti. Francija ir slavena ar savu nacionālās identitātes aizstāvību un pasargdies ja pēkšņi tiem “marque” vietā nāktos sākt lietot anglisko “brand”, zinot ka tautas saista diezgan asiņaina vēsture. Tāpat arī Latvijas gadijumā, valodniecība ir ļoti agresīva tikai dēļ aiz 50 gadu veidotām bailēm no rusifikācijas, ļoti bieži pārkapjot normālā saprāta robežas. Kā jau teicu katrs vārds, katra valsts un katra situācija ir individuāla un cenšoties to absolutizēt, aizstāvot jebkuru pēc būtības subjektīvu un filosofisku argumentu, tu tikai zaudē enerģiju ko varētu dot runājot par zīmola, jeb brenda idejas saturu un ideju.

    Kas attiecas par Radio101 – pozicionējums tiem ir pilnībā saprotams, tiešs un unikāls. “Simts un viena lieliska dziesma bez atkārtošanās” un tas ir daudz precīzāks un unikālāks kā visām pārējām mūzikas radiostacijām Latvijā.

    Noslēdzot komentāru lūgums Krišjān, neņem ļaunā manu pieeju. Lielā daļā tavu rakstos pausto ideju es tev piekrītu un tieši tādēļ vēlos lai tu izproti ka nevari būt viens “savas patiesības cīnītājs”. Agresīva pozicionēšanās pret vairākumu var maksāt pārāk dārgu cenu.

  12. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Mikus
    Tiešām pateicos, ka veltīji laiku, ne tikai, lai izlasītu, bet arī lai uzrakstītu tik garu komentāru.

    Redzi, es pēc izglītības esmu sociologs ar īpašu interesi par semiotiku, ideoloģiju, mītiem un propagandu, kas arī lielā mērā nosaka manu domāšanas un pasaules skatījuma modeli.

    Mani argumenti ir pārdomāti, pamatoti un objektīvi. Jā, tas ir fakts, ka tie, kuri brendu sauc par zīmolu patiešām nesaprot, kas tas tāds ir un pat NEGRIB saprast — es to redzu, jo zināmā mērā sēžu uz āderes. Savukārt, tie, kuri sauc par brendu — ciena to, novērtē un vēlas saprast. Tie ir fakti ar kuriem es sastopos ikdienā. Ja man būtu vairāk laika un enerģijas varētu veikt pētījumu, kas, domāju, manus novērojumus apliecinātu arī zinātniski.

    Tirgzinība un grozabumba nekad nav ieviesušies latviešu valodā, jo NEKAD NEVIENS NAV PATEICIS, ka tā ir OFICIĀLI PAREIZI. neviens nekad nav uzstājis un uzspiedis. DIENA nekad nav ieņēmusi POZĪCIJU šajā jautājumā. Tu taču neesi naivs, lai saprastu, ko nozīmē tādi koncepti kā “oficiāli pareizi” un ” populāra laikraksta pozīcija” — tas ir vairāk kā likuma spēks, tā ir leģitimizācija sociālo normu un tradīciju līmenī.

    Vārds “brends” publiskajā telpā aktualizējās ap 2003. gadu, kad to zibenīgi aizstāja ar “zīmolu” — nu un kāpēc tad tas uz ilgiem gadiem pazuda no cilvēku interešu lokusa? Ilgus gadus par “zīmoliem” neviens neko nedz runāja, nedz rakstīja, nedz interesējās. Kaut ko pa kaktiem, bet tas nebija meinstrīms.

    Tagad, protams, bērns ir iznēsāts, ir izveidojies pieradums. Cilvēks pieņem visu un pierod pie jebkā — jautājums tikai cik ilgs laiks vajadzīgs. Grāfs MonteKristo nevarēja pagulēt mīkstā gultā pēc 7 gadiem uz cietās akmens grīdas.

    Es nenostājos pret tiem, kuri šo vārdu ir pieņēmuši — jo viņi to ir pieņēmuši tieši tāpat kā cilvēki bija pieņēmuši padomju valsti, rindas veikalos, okupāciju, maija parādes un deficītu — kā absolūtu neizbēgamību. Kā bezizvēles patiesību.

    Mana pozīcija ir vienkārša — te es esmu, jo citādi nevaru. Man ir mani principi un mana pārliecība.

    Es neticu, ka brendings Latvijā ieviesīsies un attīstīsies, ja to sauks par zīmolēšanu. Tas ir tik nenormāli pajoliņiski, ka es brīnos un nesaprotu vai tiešām es esmu vienīgais, kurš to redz.

    Mana pārliecība ir, ka saucot brendu par zīmolu mēs nogalinam cilvēku interesi par to, ko šis vārds pārstāv. Un caur to mēs kastrējam valsts konkurētspēju. Punkts.

    Protams, no otras puses… jautājums ir, vai tāda Latvija vispār vēl būs pēc vēlēšanām rudenī… par ko man pārliecība vāja.

    attiecībā par Radio101 — novēlu veiksmi censoņām. Bet man nav nekādas pārliecības, ka tur kaut kas var izdoties… ja nu vienīgais īri ņem un nokauj SWH pavisam. Tad jā. Tad varbūt. bet citādi diezin.

    Šobrīd SWH ir brends KUDIŠ spēcīgāks un harizmātiskāks par jauno vardulēnu 101. Turklāt SWH nebūt nav zaudējis savu sirdi — SWH par 80% ir Ufo un Fredis.

    Latvijā nav citas auditorijas priekš 101 kā tie, kuri līdz šim klausījās SWH. Objektīvi. Auditorija jau nav maģija — tie ir reāli cilvēki, kuriem ir reālas dzīves, reālas vērtības un reālas gaumes.

    Tas, ko Tu raksti par pozicionējumu… redzi. Tavs brends nav tas, ko tu saki. Tavs brends ir tas, ko saka cilvēki uz ielas. Ko saka cilvēki uz ielas — kas ir radio101? Cilvēki uz ielas klausās SWH.

    Ja man jāsaka, tad 101 vairāk velk uz “stilīgu radio” — visas tās izdarības un apģērbi utt. Protams, varu novēlēt tikai panākumus, bet reāli visu izlems iznākums no cīņas par SWH klausītāju.

    peace.

  13. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Edge
    Ls0 investīcija medijos jau vēl nenozīmē, ka nav tērēta nauda reklāmai. Un zinot, ka 101 apkalpojas pie DDB, tad grūti iedomāties, kurš Latvijā vēl varētu izrakstīt lielākus rēķinus.

    Investīcijas medijos vispār nav mediju biznesa izdevumu pozīcija — mediji slēdz bartera līgumus ar citiem medijiem. Tas ir veids kā mediji iegūst “reklāmu medijos”…

    Megaprojekts — jā, tā es domāju, jo tur patiešām ir LIELAS ambīcijas… nav tikai skaidrs kā tās iespējams realizēt, tāpat kā nav skaidrs, kā čaļi plāno atpelnīt investora ieguldīto naudu, plus vēl sev algas samaksāt, un telpu īri utt.

    Es visādā ziņā vēlu 101 panākumus, un man patīk, ka ir tādas “stilīgas” radiostacijas, bet es neredzu nišu, ko šāds megaprodukts savā pašreizējā izpausmē varētu ieņemt.

    Situācija kā psihoanalīzē — Pīters Pens ir pacēlies lidojumam, lai pēkšņi atklātu, ka ir pieaudzis un kļuvis pārāk liels, lai nolaistos atpakaļ zemē. — Tā kā jālido vien būs, jautājums tikai kurā virzienā. visādā ziņā vēlu veiksmes.

    paldies.

  14. Edge said…
    ” Nav tikai skaidrs kā….” – Nav vajadzības pēc lielākas skaidrības, ja izmantojam termina ‘brends’ skaidrojumu par priekšstatu….
    Papiņam tak’ ir savs priekšstats par 101, Ingusam E. un Edge arī varbūt vai rasties. Kaut kādas domas arī to ”megaprojektu” īstenotāju galvās par to plānu realizāciju arī dzimst, ja ne katru stundu vai dienu, tad iknedēļu/mēnesi (plānošana ir svarīgāka par plānu), darbošanās noris – radio skan, viss kārtībā.
    Pētījumi arī notiek jau >15 gadus – katrs jau var ko iedomāties, tā kā nav vajadzības papildus vēl terminu vārdnīcā ko rakstīt kādai vēl lielākai skaidrībai ?

  15. Nu bet jūs tak zinat ka vēsturiski brends nozīmē uz lielopa iededzinātu zīmi , lai atšķirtu no kaimiņu lopa. Tas kas ir attīstīts tālāk jau no ši jēdziena ir plašas fantāzijas un radošuma auglis, kas turpina attīstīties joprojām. Ja kāds apgalvo , ka sajēdz ko no brendinga tad melo, jo sajēgt te var tikai to , ko tas nozīmēja vakar. Rīt šis jēdziens jau nozīmēs vēl kaut ko jaunu. No šī aspekta ir pilnīgi vienalga kā to sauc. Nu okei, izvēlamies kaut kādu kopīgi lietojamu apzīmējumu šai parādībai, ilgspējīgas pārdošanas tehnikai u.t.t , bet saturs te nemainās. Kāda starpība vai es braucu ar riteni, velosipēdu, ričuku, veļļuku, felli vai vienalga ar ko. Braukšana nemainās. Un kapēs frančiem nav problēmu ar brenda izpratni. Tak neapgalvosi ka franči atpaliek no pārējās pasaules šajā jomā. Būtību tak viņi saprot, a būtība visai šai jezgai ir tikai viena – pārdot preci vai pakalpojumu pēc iespējas vairāk, pēc iespējas dārgāk, pēc iespējas ilgāku laiku. Par kādām “vērtībām” jūs cienījamie kungi te runājat?! Kokakola bez šaubām ir ļoti atpazīstams un iecienīts produkts, bet tā vērtība ir nekāda -sintētisks, veselībai kaitīgs cukurūdens .. Slāpes neveldzē nu nekādīgi. Tātad reālas vērtības nav, bet cilvēki pērk, jo brends/ zīmols ir ļoti sens un marketings ļoti uzbāzīgi agresīvs. Vienīgā vērtība – ja gribi šitādu sūdu dzert tad dzer vismaz oriģinālo, klasisko, pirmo. Galu galā , kā jau teicu, tad vienīgā uzņēmuma misija ir pardot maksimāli daudz šo gāzēto cukurūdeni, lai īpašnieki varētu gadu noslēgt ar lielāku peļņu. Tas taču viss ir tikai bizness, te nav nekādas cēlas misijas un vērtību. Neviens te neglābj pasauli, bada cietējus, mieru, zaļo dabu, vai pandas. Ja arī glābj , tad tikai mārketinga aktivitāšu budžeta ietvaros, lai pēcāk pārdotu vēl vairāk. Brendigs/zōmološana un tā tālāk ir tikai smazeņu skalošana un cepties tagad par to kā pareizi saukt, ir bērnišķīgi.
    Starp citu mana 67 gadīgā mamma nekādīgi nevarēja saprast kas tas brends tāds ir, bet kad izdzirdēja zīmols tā uzreiz viss bija skaidrs.

Leave A Reply