Kāruma vājināšana

36

Visi noteikti jau sen pamanījuši biezpiena sieriņa “Kārums” manevrus klonējoties uz teju visiem Rīgas piena kombinātā Rīgas piensaimniekā ražotajiem produktiem.

family.jpg

No vienas puses skatoties, tā noteikti ir ģeniāla doma. Biezpiena sieriņam vairs nebūs garlaicīgi, tas vairs nejutīsies vientuļš. Un arī mārketingam vieglāka dzīve – n-to produktu vietā tagad ir viena, monolīta identitāte. Turklāt kāda! Superspēcīga! Jo biezpiena sieriņš Kārums taču ir tik mīlēts! Tik atpazīstams! Tik pieprasīts! Kā tāds kārtīgs traktors, tas saāķē aiz sevis visus pārējos, un velk laukā no purva.

minhauzens

Un tieši par to arī ir lielais jautājums – vai tas brenda spēks, kas piemīt Kārumam, ir atbilstošs un pietiekams šādam Hērakla cienīgam varoņdarbam.

Turklāt jāņem vērā, ka brends nav ne Hērakls, ne traktors, un brenda spēks nav matemātisks lielums. Brends nav nekāds universālais kareivis, kurš vienlīdz labi bliež visur, kur vien tiek uzlīmēts tā vārds.

Piekritīsiet taču, ka kokakola – tā ir limonāde ar sarkanu etiķeti, un lielajai Kokakolai kaut kā nav ienācis prātā nedz pārkrāsot kolu zaļu, nedz arī paplašināt produktu līniju uzlīmējot nosaukumu “Coca-cola” arī šokolādes batoniņiem, čipšiem, šķīstošajam kakao pulverim, košļenēm un elpas atsvaidzinātājam. Kāda tā būtu biznesa iespēja! Pasaules vērtīgāko brendu paplašināt uz miljons citām precēm! Kāda peļņa!

greencoke

Bet kokakola nezkādēļ to nedara. Nez kādēļ Kola spītīgi turās tikai pie tumši-brūn-sarkanas limonādes ražošanas (turklāt! — raksturīgas formas pudelē!), kā vienīgā produkta, kas nes pasaulē vērtīgākā brenda vārdu. Pat apelsīnu limonādi, nezin kāpēc, Atlantas muļķīši mārketē zem Fantas vārda, nevis kā Coca-cola Orange, piemēram. Patiesi – kādēļ viņi neizmanto Coca-cola vārda milzīgo atpazītamību?

Tādēļ, ka brends – tā ir nevis atpazīstamība, bet gan NOZĪME, kas dzīvo cilvēka prātā. Brenda spēks rodas no tā, ka cilvēks redz jūsu tirdzniecības zīmi (dzird vārdu, skatās uz logo), un viņam prātā rodas konkrēts uzplaiksnījums – rodas emocijas, asociācijas, domas, sajūtas utt. Un tas tad arī ir brends, un tas tad arī veido brenda spēku. Ja šis uzplaiksnījums uzrunā cilvēka vajadzības, un ir atšķirīgs no konkurentu piedāvājuma – iespējams, ka kāds arī sāks gribēt to iegādāties, un jūs nopelnīsiet mazliet naudas.

Ar brendiem jārīkojas uzmanīgi, jo sapieri, kā zināms, kļūdās tikai vienreiz. Nometīsi zemē – lauskas nesalasīsi, jo varenais ozols aug lēni, bet nocirst to var zibenīgi.

handlewithcare

Likumsakarīgs jautājums – ar ko tad cilvēkiem līdz šim asociējās biezpiena sieriņš Kārums, kāds īsti bija tā brends? Kas ir tas, kas atplaiksnīja prātā, dzirdot vārdu Kārums? Diezgan noteikti – “salds biezpiena sieriņš šokolādes glazūrā”. Lūk – tas ir Kārums.

Kāds “biezpiena sieriņam šokolādes glazūrā” sakars ar visu, ko zem tā vārda Rīgas Piena kombināts Rīgas piensaimnieks vēlas palikt pašreiz? Kāds Kārumam sakars ar pienu, biezpienu, sviestu, kefīru? Sakara, protams, nav nekāda. Ja vien tas nav šokolādes sviests. Tāpat arī citiem “sāļajiem” produktiem. Tas, kur vārda Kārums lietošana, iespējams, attaisnojas – tie ir saldumi, jogurti, deserti, polveidīgais saldējums Kārums. Tie daudz-maz “pievelkas” pie tā, ko nozīmē Kārums. Parastā piena paka, uz kuras rakstīts Kārums – tas ir absurds, kas nekad nebūs nekas vairāk kā atgādinošā reklāma par citiem (īstajiem) Kāruma saldajiem produktiem, jo Kārums – tas ir našķis, kaut kas salds. Un nekad tas nebūs nekas vairāk.

biezpiens-un-dillles

Īstenībā, Rīgas piensaimnieks allaž ir bijis uzņēmums, kurš saprot brendingu.  Saldais krējums Pērle(kura reklāmas ir izcili ģeniālas), Mājas biezpiens, kausētais siers Dzintars, Brokastu siers smērēšanai uz maizes (kas ir innovatīvs gan kā produkts, gan arī ar lielisku, atšķirīgu iepakojumu). Tāpat netaisnīgi būtu nepieminēt jogurtu Zilonītis, un saldētās sulas saldējumu Džangl-Pop.

Tādējādi – Rīgas piensaimnieks nav nekāda lētā bodīte, bet gan pieredzējis uzņēmums, ar ilggadēju, veiksmīgu pieredzi gan brendu, gan produktu izstrādē. Kas pamudinājis spert tik pārdrošu, un kaut kādā ziņā neapdomīgu soli – teju visu pārkrāsot oranžu? Pētījumi, kas liecina, ka Kārumu no visiem [uzņēmuma rīcībā esošajiem] brendiem mīl visvairāk? Un tad nu, sak’ nosauksim visu par Kārumu, un ne tikai visas problēmas atrisinātas, bet arī dzīve vieglāka, jo viena reklāma strādās uz visu produktu portfeli. Bīstama filozofija.

dinamitos

Kad Albertam Einšteinam vaicājuši, ko viņš domā par Padomju savienību, viņš esot atbildējis, ka tas ir “liela mēroga eksperiments”. Arī ilggadējais Kokakolas mārketinga šefs Serdžio Zīmans saka, ka ikviena reklāma ir eksperiments, kurā svarīgi fiskēt rezultātu un izdarīt secinājumus, tādējādi kļūstot par aizvien veiksmīgākiem eksperimentatoriem.

Kad runa par brendiem, eksperimentu risku samazina interneta žurnāla parbrendu.lv lasīšana, jo identiska problēma kā gadījumā ar “Kārumu” aplūkota pēdējos divos rakstos – “zināt sava spēka avotu” un “brends, kas domā un jūt”.

3_spaces

Kā beigsies Kāruma epopeja – parādīs laiks. Visticamākais, ka no sāļo produktu uzdošanas par “Kārumiem” uzņēmumam nāksies atteikties. Ar saldajiem vismaz daļēji viss ir oki.

Kāpēc tad tikai “daļēji”? – Tādēļ, ka Kārums jau vairs nekad nebūs tas, kas tas reiz bija – biezpiena sieriņš šokolādē. Rīgas piensaimnieka cerība, ka Kārums cilvēku prātos kļūs par “labākais, ko varam pagatavot no piena” ir, pats mazākais, muļķīga.

stends_1

Šāds apgalvojums ir abstrakts, tukšs un bez pierādījuma. Kādēļ lai kāds tam ticētu? Bet – ja cilvēks netic, viņš nepērk. Ticības radīšana, faktiski, ir vienīgais brendinga mērķis un uzdevums, jo jebko pateikt var jebkurš – uzvar tas, kura teiktajam pirējs ir noticējis. Bet kam lai notic šajā tukšajā un beznozīmīgajā frāzē?

Pat, ja uzņēmums attapsies, un atcels sāļo produktu kārumošanu, saglabājot to uz saldajiem – brends Kārums cilvēku uztverē stabilizēsies uz “kad gribas našķēties”. Uzņēmums, varbūt, arī kopumā būs ieguvis aizdodot Kāruma spēku savu produktu saldajam galam, bet biezpiena sieriņš (kā nemirstīga ikona cilvēku prātos) noteikti būs kļuvis daudz vājāks. Vislabāk to ilustrē fakts, ka no biezpiena sieriņa ir pazudis tā spēka dzīvnieks – uz tā iepakojuma vairs nav attēla ar vārniņu.

karumsoriginal

Share.

About Author

36 Comments

  1. Muļķības! Kārums ar šo ir tikai palielinājis sava brenda spēku. Pareizāk – izmantojis veiksmīgu, laika gaitā iemantotu patērētāju uzticību citā virzienā – tie, kas pērk šo gardumu tagad var priecāties – ir lielākas izvēles iespējas, jo klajā nākuši jauni produkti. Var ne tikai dabūt šo gardo šokolādes sieriņu, bet arī garšīgo putukrējuma desertu vai pienu. Pienu, kas garšo pavisam savādāk. Ne pēc lauku svaiguma; ne arī pienu, piemēram, ar samazinātu tauku saturu. Tagad var dabūt -garšīgu- pienu, ko dot bērniem. Iespējams pienu, ko bērni gribēs dzert.
    Piemēram, manā apziņā “Kārums” ir “kaut kas garšīgs”. Un šeit Rīgas Piensaimnieks ir aizšāvis garām ar sāļajiem biezpieniem, taču… Nesen ieejot veikalā ieraudzīju to pašu desertu. Nopirku, lai pagaršotu. Un nopirku arī pienu.
    Protams, līdz ar šo sieriņš ir kļuvis “viens no” ģimenes, vairs ne pats galvenais. Taču ieguvumi noteikti ir lielāki par zaudējumiem.

  2. no vienas puses varētu piekrist, ka stratēģiski prātīgi tas nav. tomēr man kā reiz labi sakritis, ka mīļākais biezpiens ar riekstu garšu un bezpiedevu jogurts pēkšņi pārtapis par “kārumu” un tas tikai nostiprina manu vēlmi tos paņemt no plaukta. protams, no otras puses – tas nebūtu pietiekams motivators mainīt manus iepirkšanās paradumus un piemēram izvēlēties kāruma pienu. arī vizuālais risinājums ar vienmuļi oranžo tomēr nešķiet pareizs virziens!

  3. KKJ > Iggy Pop

    nu, laiks rādīs… viss jau lielā mērā arī atkarīgs no konkurences vides… bet es domāju, ka ar sāļajiem ir galīgi garām. Kārums ar DILLĒM — hahaha.

    Jebkurā gadījumā pasaules praksē tā nedara, un diezin vai viņi zina sliktāk.

  4. Viņiem nav pēkšņi pamainījies kāds mārkertinga cilvēks? Vai kāds vecais sabārts un nu mēģina pašpierādīties. Taču kopumā vairāk piekrītu raksta autoram kā komentētājiem, jo no vienas puses brenda spēks tiešām palielinās, bet tikai un vienīgi, runājot par īstajiem kāruma prouduktiem – saldajiem. Taču attiecināt vārdu ‘kārums’ uz sāļajiem produktiem ir muļķīgi pat no semantikas viedokļa, kam varbūt apzināti uzmanība netiek pievērsta, taču kaut kur zemapziņā latviešu patērētājam tā viņa iedzimtā jēdzienu izjūta tomēr sēž.

  5. Pamanot Kāruma juno kampaņu, biju patīkami pārsteigts par uzdrīkstēšanos!
    Kārumam bija padarīts ikoniskāks izskats, atmetot visu lieko un padarot to nedaudz nostaļģiskāku. Krāsas izvēle man likās īpaši drosmīga, jo ultra orandžais piestāv un izceļ Kārumu tikpat lieliski, cik spilgti violetais Milku.
    Tas viss vienmēr bija pietrūcis, lai Kārums pilnībā atgriestu tās noskaņas, kādas radās manā apziņā agrā bērnībā, kad pirmoreiz dabūju iepazīt šo specifiskās formas un struktūras saldumu ar īpaši sātīgo garšu. Kārums uz visiem laikiem atstāja neizdzēšamu iespaidu uz maniem garšas receptoriem un pārējiem maņu orgāniem 🙂
    Arī doma to papildināt ar atbilstošu saukli un pievienot atbistošas kvalitātes un konsistences produktus, kuri nostiprinātu Kāruma unikālās īpašības, likās solis uz priekšu.
    Tādēļ es nepievienojos viennozimīgai kritikai pret to kas ir šinī gadijumā ir paveikts, bet tomēr man jāpiekrīt, ka šis izskātās pēc šaurprātīga mēģinājuma noķert divus zaķus ar vienu šāvienu. Pievienojot pienu vai krējumu Kārumam sanāk atšķaidīts biezpiena sieriņš un nekas cits. Ja piemēram Kāruma piens būtu premium kvalitātes un ar īpašu konsistenci, kura kautkur atgadinātu to ko mēs saprotam ar vārdu Kārums, tad tas vēl būtu attaisnojams un saprotams. Šobrīd tas drīzāk izskatās pēc izmisīga soļa, taupības nolūkos un “leišu lētā piena pārsātinātajā tirgū” uz Kāruma rēķina, nopārdot Piensaimnieka produkciju kuru citādi varētu izliet teiksim Daugavā.

    ps. Tā vārniņa manliekas parādijās reklāmas kampaņā un ir izmantota uz vairāk “bērniem” tendēta sortimenta iepakojuma.. Kas atkal drošvien bija upuris tam, lai “Kārums” varētu uzlikt arī uz sviesta iepakojuma.

    pps. Piensaimniekam jau no 90tajiem par mārketinga vadītāju stradāja somu džeks kurš visa starpā runāja latviski. Cik zinu, viņš gan tur kādu laiku vairs nav.

  6. KKJ > Timoo, Džerijs

    paldies par kometāru!

    domāju, ka tas Somu džeka mārketings patiešām bija uzņēmuma ziedu laiki — un tas, ka tur tāds ģēnijs ir strādājis arī lieliski apstiprina Džerija Šterna intuitīvo minējumu.

    Droši vien, ka arī par sacensību ar leišiem būs taisnība, jo citādi es tiešām nesaprotu kā var tik izmisīgi rīkoties neapdomājot kā “kārumu” var likt uz biezpiena ar dillēm… rezultāts ir viena vienīga vilšanās.

    bet vilšanās Kārum-diļļu-biezpienā projicējas arī uz visu kopējo Kārumu līniju — un tas ir pirmais likums monolītajās brenda arhitektūrās. Tāpēc arī es domāju, ka Kārums zaudēs savu harizmu, bet, nu — karalis ir pārdošanas rezultāti, vai ne.

    paldies par interesanto un saturīgo diskusiju!

    veiksmīgi!
    KRISHJAN

  7. Es arī nesen ievēroju saldējumu Kārums veikalā un nevilšus gribējās to nogaršot, jo nodomāju, ka tas saldējums varētu būt veidots ar biezpiena sieriņa garšu vai kā savādāk.

    Bet!
    Beigās no tā visa sanāca pat 2 lielas vilšanās –
    1. Saldējums garšoja kā visparastākais plombīra saldējums (pat Polam nestāv klāt)
    2. Saldējums bija ražots Igaunijā

  8. Ieteikums… Pirms sāc kaut ko rakstīt par reklāmas biznesa iemācies atšķirt uzņēmumus. Rīgas Piensaimnieks un Rīgas Piena kombināts ir divi dažādi uzņēmumi. “Kārums” ir Rīgas Piensaimnieka zīmols.

  9. Autors spēlējas ar nepārliecinošiem apgalvojumiem, nemaz nerunājot par to, ka jauc Rīgas piensaimnieku (kas ir kāruma autors) ar Rīgas piena kombinātu.

    Parādīt cilvēkam saistību starp diviem saviem produktiem ir tikai normāli un vēlami. Vismaz priekš manis šī akcija BEIDZOT saturīgi parādīja visus produktus, kas ir RP izstrādājumi, kurus līdz šim bija vienojis tikai nelielais logotipiņš uz visiem produktiem. Sevišķi jau ņemot vērā iepriekšminēto, ka pat šī raksta autors sajaucis aprakstīto brendu ar pilnīgi citu…
    Protams, ja es atpazīstu vienu produktu un man tas patīk, es noticēšu, ka arī citi ir labi. Kāda līdz šim bija saistība starp jogurtu “Zilonītis” un kāruma sieriņiem? Nekāda!

    Par komentāru “pasaulē tā nedara”. Kāpēc gan ne? Microsoft paliek zem Office cepures arī FrontPage un Access, kas tur kādreiz nebija – un viss ir kārtībā. Honda nopērk Acura un saka – tā tagad būs Honda! Acuras vārds paliek, bet tikai kā papildnosaukums.

  10. KKJ > Turists

    nu, jā. Tas ir tieši tas, par arī šis raksts…

    KKJ > Aleksejs

    paldies par ieteikumu. Īstenībā tā ir vēl viena problēma: Rīgas piena kombināts un Rīgas piensaimnieks — ļoti unikāli un atšķirīgi nosaukumi… Divas Rīgas, divi pieni. Viens saimnieks, viens kombināts. Ar ko saimnieks atšķiras no kombināta?

  11. #11: ar to, ka vienam tagad ir Kāruma līnija, bet otram – 1001 produktu līnija, ko neviens nespēj atcerēties un neviens nezina, kas ražo

  12. KKJ > Krišs

    Citēju Tevi: Parādīt cilvēkam saistību starp diviem saviem produktiem ir tikai normāli un vēlami.

    Atbildu: ne vienmēr. ir noteiktas likumsakarības, kuras tiek izvērtētas. Padomā kāpēc Toyota izdomāja Lexusu.

    Citēju: Protams, ja es atpazīstu vienu produktu un man tas patīk, es noticēšu, ka arī citi ir labi.

    Atbildu: un, ja Tev kāds produkts nepatis, tev mazāk sāks patikt arī pārējie. Piemēram, nogaršojot kārum-biezpienu ar dillēm, Tava patika mazināsies arī pret citiem kāruma produktiem.

    MsOffice unAccess ir totāli cits gadījums nekā Kārums un Rīgas piensainnieks. Ja Microsoft, piemēram, paņemtu kādu savu veiksmīgu produktu un pārsauktu tā vārdā citus produktus — tad tur būtu sakritība. Tā tāda elementāra loģika…

  13. KKJ > Krišs

    vecīt, nu es nezinu, kāds ir Tavs “reality distortion field” un kād Tev interese te močīties, ja pat kārnai vistai ir skaidrs, ka Tu stāsti pilnīgas muļķības.

    Lūdzu, piedod, bet Rīgas piena kombinātam ir tādas produktu līnijas kā Lāse, Rasa, Tio, Ekselence, Pols — un tas, piedod man vēlreiz, pēc Pārkārumošanās ir mazliet vairāk, pavisam mazliet vairāk, nekā Rīgas piensaimniekam. Faktiski, katra no līnijām ir līdzvērtīga vienai kāruma līnijai…

    Ražotājs nemaz nav tik svarīgs… Latvijā reti kurš zina Unilever, piemēram. Un diezin vai Danone ir pārāk populārs un zināms ražotājs. Un — apskaties labi — neviens no viņiem necenšas izstiept viena produkta līniju uz visu savu produktu klāstu…

  14. Nu DANONE (globālā haizivs) salīdzināt ar Rīgas Piensaimnieku (lokālais asarītis) – nav pārāk dažādas svara kategorijas ?
    Izvēloties šādu stratēģiju Rīgas Piensaimnieks riskē, taču ja lokālais ”asarītis” neriskētu, – tas var vienkārši vairs neizdzīvot pat vietējā tirgū ( cik saprotu tāds latviskais ”Kārums” kaimiņiem leišiem un igauņiem saprotams nav, bet garšo )
    Katra ziņā es personiski lēnam arī sākšu iepirkt, novērtēt un, iespējams, veikšu atkārtotus pirkumus šajā plašajā produktu klāstā ar pazīstamo nosaukumu.
    Ir kāds jau ko mēģinājis ?- kādas atsauksmes (kvalitāte atbilst cenai, ir vērts ? )

    KKJ ar droši varētu piestādīt n-tos piemērus par tiem – viņiem, kas nodarbojas ar to ” izstiepšanu” , pie kam ar pozitīviem rezultātiem, vai ne ?

  15. Nopirku un nogaršoju – Kārums svaigais siers Ls o.78. Normāls produkts, var pirkt un lietot droši.
    A Rīgas Piensaimnieka mājas lapa un atsevišķa Kāruma internetā gan interesanta – īpaši sadaļa ”Filosofija” ar kārtējo anglicismu – ‘’ Tikai labākais, ko varam pagatavot no piena, ir ‘’ Kārums ‘’ .
    Nudien, iespējasm, ierastais variants – priekšnieks Neeme Jogi uzraksta tekstu, ko kāds valodu pazinējs – tulkotājs precīzi pārtulko (pārnes tekstu nevis piedāvājumu).
    Ierastā prakse, ierastās metodes un izpratne diezin vai derēs šai pārmaiņu laikā.
    Der tak’ ieklausīties un padomāt:
    ‘’ Branding, the way it is practiced today, is expensive. And, that’s issue: Brands shouldn’t cost, they should back.’’
    Brand Babble: Sense and Nonsense About Branding
    by Don E. Schultz and Heidi F

  16. Es bij galīgi samulsusi par to pēkšņo maiņu uz oranžo un, ka visur tas Kārums.. bet garša tā pati un viss kārtībā… Tikai brūnais iepakojums Rasas šokkrēmam pēkšņi bij oranžs un Kārums un man likās, ka vispār izņemts no aprites, bet papētot tuvāk mulsums pārgāja. un tas, ka Rīgas piena kombināts un Rīgas piensaimnieks ir divi dažādi kantori.. nu, sen varēja ko pamainīt.. galīgi nestilīgi 😛

  17. Nu personīgi es šos oranžos produktus neizvēlos, jo saprotu, ka tas ir mārketinga triks un tieši tas manā prātā nostrādā pretēji. Joprojām pirkšu tikai Kārumu (ja pirkšu), nerunājot par visiem desertiem jogurtiem un kur nu vēl pienu. Piekrītu, ka Kārums asociējas ar kaut ko saldu, kaut ko garšīgu un, lai arī biezpiens mēdz būt garšīgs, tomēr kā Kārumu es to neklasificēju.

  18. Sarežģīta tēma un diskusija.
    Varu šobrīd pateikt, ka jauno “Kāruma” gājienu uztveru, kā kautko ļoti samākslotu un sintētisku. Pietrūkst dzīvīguma.
    Bet ir ko padomāt un varbūt arī pārdomāt, jo spēle turpinās.

  19. Ko jus nemas tas vairs sen ( ap 10gadiem) nav LV uznemums… bet IGAUNIEM savulaik skele pardeva Rigas piensaimnieku..

  20. Man gan patīk ka tagad Kārums vairs nav tikai sieriņš.
    Pats sieriņš man negaršo! Bet ta ka Kārums ļoti atpāzistams, es kad pirmo reizi ieraudzīju Kārums pienu uzreiz nopirku.
    Un man nemaz neienāca prātā ka pienam ir jābūt saldajām. :)))

  21. KKJ > Tata

    apsveicu, bet man ir aizdomas, ka Jūs paliksiet mazākumā.

    Es negribu izklausīties pēc sausa teorētiķa, bet pārskatot rietumu mārketologu grāmatas, kurās rakstīts par brendu paplašinājumiem, neatradu NEVIENU, kurā būtu teikts, ka tie darītu labu. Visi eksperti ir vienisprātis, ka izstiepšana brendus nogalina.

  22. Man šī kampaņa likās mulsinoša.
    Pirmkārt, piekritīšu tiem, kas saka, ka uz neko labu tas neved – kārums ar dillēm, mkey…
    Otrkārt, es vēlos nosodoši paskatīties uz tiem, kas taisīja vizuālo pusi šai līnijai un kampaņai. Ļoti vāji, un apbēdinoši!

  23. Man gan patīk. Mazliet out of box, bet es sniedzos pēc piena un biezpiena arvien vairāk. Ar ierobežotu budžetu tā ir loģiski darīt. Šeit cola coca nevietā – multimiljardu budžets un katru brendu var celt atseviķi! Piensaimnieks malacis – man trāpīja. Kārums – spēcīga produktu līnija, kura no viena produkta atpazīstamības pievilka sev klāt arī citus produktus.

  24. Kādas muļķības ! Kārumi ir arī sāļi, man piemēram sāļās tortes liekas daudz gardākas par saldām, kuras šķebina dūšu. Tas ir no tā atkarīgs, kas kuram garšo- vienam konfektes ir kārums, citam fū ! Man siļķe labāk garšo vai marinēti gurķi, kā arī siera cepumi ir daudz labāki kārumi, par saldajiem !!!

  25. Oranžā ir veselības krāsa no psiholoģiskā viedokļa ļoti piemerota “Veselīgi produkti !”
    Esmu par inovācijām ! Lai dzīvo Kārumi un padara mūsu ikdienu krāsaināki grdāku !!!

  26. Dadzis, Pateretajs on

    Vakar biju veikala. Nezinu par teoriju, bet esmu pasakusi pirkt tikai Karumus. Karums mazais sierins (8 gb.), kefirs (puslitrs), piens (puslitrs), pacina biezpiens un kadi 3 dazadi Karuma jogurti. Viss grozins spilgti oranzs. Mana dzive ir palikusi vienkarsaka. Paldies par Karumam! Hihihi.

  27. es ari esmu domājis par šo “pārdrošo” visu Pārkārumošanu, bet ja tas strādā ( lasi – pena) tad jau oki. Gan – nekad vēl Latvijā neesmu dzirējis, ka kāds pēc labas, smukas, ilgstošas kampaņas sniegtu kādu publisku ziņojumu – tik un tik ieinvestējām, tik pēc pusgada atsitām, tik vēl plānojam nopelnīt līdz gada beigām. Bet ne jau Latvijā ko tādu – pie mums jau tikai smuki nokurināt naudu un pateikt ka nav tas tirgus lai gaidītu arī kādus rezultātus, tad jautājums – kam šis viss vajadzīgs? Šis būtu lielisks 21gs Latvijas reklāmas- reBrendinga piemērs – Kāruma ēra, bet nekā jau tāda nav un nebūs. Parādiet man konkrtētus ciparus un es spēšu spriest par riskiem vai labu izvēli. 🙂 ….cik tā kamapaņa izmaksāja ? 200 tkst?

  28. KKJ > Andris

    pilnīgi piekrītu.

    īstenībā pēdējā gada laikā esmu secinājis, ka LV uzņēmumiem nemaz tāds “brendings” pārsvarā nav vajadzīgs — iesākumam ir vajadzīgs labāks mārketings, jo nereti uzņēmumi (jo īpaši, ražojošie) domā kā tehnologi, nevis tirgziņi: “mūsu produkts ir izcils, cilvēki to noteikti novērtēs!” — lūk, tas arī viss mārketings.

    Visā pasaulē, ja nu vienīgi Krievijā nē, ļaudis tiecas radīt maksimāli skaidrus un saprotamus produktu portfeļus — shēmas ir loģiskas. Tikai Latvijā, ja tā mazliet paanalizē, mārketinga mērķis, šķiet, ir radīt haosu.

    Skaties un brīnies — uztaisīts pilnīgi bez loģikas.

    citēšu Artēmiju Ļebeģevu: Русский интерфейс — это тонкая настройка никому неизвестных параметров.

    “http://www.tema.ru/travel/hlebobulka/”

  29. Pingback: Kārums « Iepirkumi

  30. es teikšu īsi – baigi neizdevīgi !

    biju sākusi Kāruma popularizēšanu aizrobežās. tā kā ar vārdu “biezpiena sieriņš” (padomājiet, kā tas skan ārzemnieku ausīs) labākajā gadījumā var baidīt mazus bērnus, tad, protams, visi man apkārt gaida, kad atkal atvedīšu pilnu koferīti ar “Kārums”..
    un tagad nu iedomājaties, ka kāds no šiem cilvēkiem, kas padzirdējis par “Kārums” eksistenci (braucot uz LV, noteikti jāpagaršo!), LV dodas iekšā veikalā, cerot atpazīt ilgi kāroto produktu. Kas viņu tur sagaida?! Vesela orda ar visādām kastiņām, paciņām, butelītēm un sazinvēlkā, kur visur virsū sadrukāts “Kārums”! mmm – cik unikāls produkts! tikai precīzi nezinot, kādam Kārumam jābūt, ļoti iespējams, ka viņi patiešām netīšām izvēlēsies kaut ko ar baravikām..!

  31. Es tagad rakstu darbu par pozicionēšanu… Pirmais neveiksmīgakais piemērs, kas man ienāca prātā, tas bija tieši Kārums… Vēl 1981. gadā par to rakstīja D.Trauts, pozicionēšānas pamalicējs. Grāmatā ir pilns ar tādiem neveiksmigiem piemēriem (line-extention), bet cilvēki laikām neiemacīsies macīties no citu cilvēku kļūdām…

  32. KKJ > Alessandro

    Super! Domubiedrs!

    Jā. Tā tas ir ar to pozicionēšanos. It kā taču tik elementāri un pašsaprotami, bet nu džekiem kā nepielec, tā nepielec…

    veiksmīgi!

  33. Nu tā, koka kola ir ne tikai sarkana, bet sudraba, melna, rozā, liekas, ka oranža utt. Mēs Latvijā zinām dažus koka kola dzērienus.

  34. labs raksts un vispār labs blogs, iegriezīšos arī turpmāk!

    Par Kārumu runājot – mans sīcis apēd nedēļā vismaz 5-7 kārumus, sieviņa tikpat, tātad nedēļā es iepērku kādus 15-20 kārumus, normāls patēriņš.

    Un viņiem ir pilnīgi vienalga, kāds ir kāruma brends un kā tas tiek pozicionēts, jo vienkārši tas ir visgaršīgākais. Visu brendu pamatā ir produkta kvalitāte nevis reklāmas stabi… kamēr nemainīsies produkta kvalitāte/garša un mana ģimene man uz to nenorādīs, es turpināšu iepirkt nedēļā 15-20 kārumus..

Leave A Reply