Ko un kāpēc ir pārdevis AirBaltic?

4

2010. gada 4. augustā visi uzzinājām, ka AirBaltic “zīmols” pārdots mazākuma akcionāram — uzņēmumam, kas pieder AirBaltic vadītājam Bertoldam Flikam — par 9 miljoniem latu.

Droši vien, ka jebkuram tas bija viegls pārsteigums, jo šī ir pirmā reize, kad Latvijā kāds uzņēmums pārdod savu preču zīmi par deviņiem miljoniem. Turklāt — pēc tam turpina to pats arī lietot. Tas ir teju kā “Pārdošu savu divriteni, bet arī turpmāk ar to braukšu, tikai maksāšu tev īri”.

Pirms iet tālāk, gribu gan paskaidrot, ka AirBaltic Flikam reāli pārdeva PREČU ZĪMI NEVIS BRENDU. Proti — pārdeva jau tikai nosaukumu un logo, precīzāk, šī vizuālā simbola lietošanas tiesības. Teikt, ka pārdots ir BRENDS — tā ir METAFORA. Brends jebkurā gadījumā nāk līdzi PREČU ZĪMEI, jo šīs divas lietas nav atdalāmas. PREČU ZĪME ir tā materiālā, sataustāmā, ko var uzzīmēt uz lidmašīnu astēm un čemodāniem. Brends ir tikai mūsu prātos — kā idejas, asociācijas un emocijas par to, kas ir AirBaltic. Tiesa gan, preču zīmes vērtību nosaka pēc brenda vērtības, jo pati par sevi preču zīme nav nekas vairāk kā “traips uz papīra” — reāla nauda rodas no tā, cik ļoti cilvēki ir gatavi izvēlēties šī uzņēmuma sniegtos pakalpojumus dodot tiem priekšroku pār konkurentiem.

Bet nu atpakaļ pie deviņu miljonu lietas.

AirBaltic uzņēmuma vērtībai pēdējos gados neklājas viegli. Vēl 2006. gadā tā bija 68 miljoni (Kapitāla un Prudentia dati), bet pēdējos gados par šī uzņēmuma vērtību runājot izskan pat tādi skaitļi kā 10-15 miljoni. Nu, iespējams, pārspīlēti maz, bet tendence varētu tikt ņemta vērā.

Uzņēmuma vērtībai ir nozīmīga loma brenda vērtības noteikšanā, jo nevienam nav jēgas pirkt kādu preču zīmi, ja tās brends nav gana cienīts un respektēts, un izmantojot to nebūtu iespējams pelnīt. Tieši prognozējamā nākotnes peļņa ir iemesls, kas brendus padara tik vērtīgus. Klientu lojalitāte, uzticēšanās un gatavība pirkt lietas, kuras marķētas ar šo zīmi tad arī piešķir brendam tā finansiālo vērtību. Faktiski, brends ir magnēts, un jo spēcīgāk tas piesaista klientus, jo par lielāku naudu jūs to varat pārdot.

AirBaltic, nenoliedzami, ir spēcīgs magnēts.

Airbaltic

Un Fliks to jau ir novērtējis — pa Rīgu jau braukā BalticTaxi un tagad arī BalticBike. Domāju, šie uzņēmumi bauda daudz lielāku ienesīgumu un klientu mīlestību, nekā, ja tie sauktos kā citādāk.

Kāpēc Flikam bija jāizdod 9 miljoni par AirBaltic preču zīmes iegādi? Versijas ir daudz un dažādas. Iespējams AirBaltic tiešām trūka apgrozāmo līdzekļu, un Fliks kā 47% akcionārs bija gatavs injicēt šos deviņus miljonus pret nelielu ķīlu — galu galā ikvienam uzņēmumam gada beigās svarīgi uzpumpēt peļņas rādītājus. Bet iespējams Fliks vienkārši vēlējās “arestēt” uzņēmumu, jo — padomājiet paši — cik maksā pārkrāsot visas AirBaltic lidmašīnas, un cik laika tam nepieciešams — kā lai privatizē vai pārdod lidsabiedrību, ja uzraksti uz lidmašīnām pieder kādam citam? Trešā hipotēze — uzņēmējs gluži vienkārši vēlējās lielāku kontroli pār preču zīmi… vienkārši justies drošs, ka neviens bez viņa ziņas “nesataisīs šmuci” ar vārdu, kura atvasinājumu viņš tik lepni izmanto uz saviem takšiem un velosipēdiem… un kas zina kur vēl plāno uzlīmēt.

AirBaltic preču zīme, lai arī dizainēta ar SAS saistītā dizaina birojā, kas “orientējas un izprot lidsabiedrību brendingu”, pati par sevi neko daudz par uzņēmumu nepasaka. Brenda leģenda tā arī bija formulēta “Baltijas jūras tumši zilā krāsa un Baltijas pavasara gaiši zaļā”. Nu nav tā nekāda leģenda. Nav tur stāsta, tikai estētika. Visu stāstu un vērtību rada klientu reālā ikdienas pieredze. AirBaltic brenda veidotājs ir stjuartes smaids un laipnība… apziņa, ka šī ir nacionālā aviosabiedrība, ar kuru varam lepoties.

Visas krīzes gadu nepatikšanas sublimējušās katastrofālā naudas trūkumā, un kas zina, ko valsts pārdos nākošo, lai tikai nomaksātu aizņēmumus. Jebkurā gadījumā Fliks ir rīkojies gudri — nu AirBaltic bez viņa nekur neaizlidos.

Vai valsts šobrīd ir kaut ko zaudējusi? Nedomāju. Protams, deviņi miljoni brīdī, kad jāpārkrāso visas lidmašīnas, un jādomā jauns vārds lidsabiedrībai, ir pamaz, bet tik tālu jau neaizies, cerams.

Cita lieta, ka BRENDS — tas ir uzņēmuma stratēģiskais resurss, kam būtu jābūt visu akcionāru kopīpašumam, jo pretējā gadījumā veidojas neproporcionāls varas sadalījums.

Share.

About Author

4 Comments

  1. Austris Kozuliņš on

    Nu nav viss tik gaiši ar to pārdošanu kā izskatās. Pirmām kārtām Fliks iznomā zīmolu par summu kas pārsniedz 90 tūkstoši Ls mēnesī, kas nozīmē, ka aizņemot naudiņu uz kādiem 6-7% kas ir normāla EUR tāda līmeņa aizņēmumam stabilai kompānijai, savukārt nopelna uz šo darījumu 10-11% gadā. Tas ir neņēmot vērā to, ka vlasts uzņēmuma daļai vairs nav ne tuvu tā vērtība kas bija pirms šī darījuma. Var parēķināt kārtīgāk, bet uz pirmo aci izskatās, ka faktiski sanāk aizdevums airbaltic uz gadiem 20 ar likmi ap 5-6% gadā, airbaltic par velti atdoodot savus zīmolus.
    Ā, un + pirmo pusgadu neviens naudu airbaltic nav pārskaitījis par pirkumu, toties pusmiljons zīmola īres maksai izmaksāts jau gan 🙂 very good business..
    Un pie tam airbaltic vērtība ir vismaz 100miljoni (precīzus datus nevaru atrast, bet tiko valsts ar Fliku kopā par ap 30 miljoniem palielināja uzņēmuma jau tā ne mazo pamatkapitālu) , tie 13 miljoni EUR, kas minēti ir zīmola vērtība, kas ne tuvu nav uzņēmuma vērtība..

  2. Krišjānis Papiņš on

    KKJ > Austris Kozuliņš
    Šādiem aprēķiniem īstā vieta ir iesniegumā prokuratūrai, nevis šajā interneta žurnālā.

    Šeit uzdevums ir saprast kas ir brends, kāda no tā jēga, un ar ko tas atšķirās no preču zīmes, logo un nosaukuma.

    Kā papildus aspekts ir centiens palīdzēt saprast, ka latviskās mentalitātes sakines NAV ENDZELĪNĀ un viņa izdomātajā zīmolā — turpinot glorificēt zīmolu mēs pat nepamanīsim kā Urbanovičs ar visiem “pacakiem” (izmantoju terminoloģiju no filmas “Kin-Dza-Dza”) būs iesēdušies valdībā un tad zīmola vietā Tu un tādi kā Tu dabūs nevis brendu, bet “brjendu”, jo būs vēl viena valsts valoda, ko apgūt un praktizēt.

  3. Austris Kozuliņš on

    I dont know… Manā skatījumā vārds ir vārds, nozīmi tam piešķiram paši.. Brends, zīmols… Dievs, Kopējais informatīvais lauks, Ātmans… its just a name.. Latviskojot nosaukumus bieži vien sanāk visādi sviesti (kā labāko vēljoprojām atceros pogudēli, aka klaviatūru) 🙂 Mēs pieņemto terminoloģiju varam atzīt vai nē, lietot vai nē, bet diez vai tas kopumā ko diži mainīs, jo sevišķi nākamo varasvīru sastāvu..

  4. Krišjānis Papiņš on

    atbildot…
    (1)
    Vārdu nozīmes, no semantikas viedokļa ir konvencionālas.

    (2)
    Diez vai varam likt vienādības zīmes starp D., K.I.L. un Ā., kaut vai tāpēc, ka D. 3 aspekti ir (a) paramātma, (b) paramjyotish, (c) bhagavāns.

    (3)
    BRENDS NAV ZĪMOLS. Zīmols ir kaut kāds Latvijas Zinātņu akadēmijā par ilgu aizsēdējušos komuņaku-pensionāru produkts. Brends ir trekns, ienesīgs un pelnošs, un tas ir vistiešākā antitēze komunismam, un tieši tāpēc komuņaku iekšējais, neapzinātais un nepārvaramais motīvs ir noindēt brendu saknē. Ko gan mēs varam gaidīt no cilvēkiem, kuri visu savu mūžu ir taisījuši zinātni, kas balstījusies Ļeņina maldos?

    (4)
    Endzelīnisms kā attieksme pret valodas kopšanu… pats mazākais ir novecojusi. Rietumeiropā neviens pēc šādām metodēm nestrādā… bet tos, kuri ir savus doktora grādus ieguvuši R-EIROPĀ, LV komuņakzinātniekpensionāri diez kā nepieņem. Kāpēc? Ir idejas?

    (5)
    Latviešu attieksme pret zīmolu ir kalpu gēni (kā kungs teiks!) un komunisma paliekas (visu izlemj centrā, mums nav nekādas teikšanas, mēs varam tikai paklausīt!).

    (6)
    Tauta esot pieradusi pie zīmola? — tieši tāpat kā pieradusi pie garajām rindām veikalos, pieradusi pie komunisma un pieradusi pie oficiālajiem komuņaku meliem.

    (7)
    Zīmols kā latviskuma identitātes apzināšanās? — Man ļoti atgādina situāciju kad resna amerikāniete nopirka diētisko kolu, papildinot to ar dubulto MegaHamburgeru.

    Jo valodas kopšanā nav SISTĒMAS. Tie paši komuņaku zinātnieki nav radījuši sistēmu, kas, pēc būtības, būtu viņu tiešais pienākums. Ir tikai kampaņas: “O! Pret brendu! Brends — latvieša nacionālais ienaidnieks!” — bet tajā pat laikā kāpēc ir mārketings nevis tirgzinība. Kāpēc ir basketbols nevis groza bumba? utt.

    (8)
    Par AirBaltic — kāpēc AirBaltic izvairījās no sava uzņēmuma vērtības publicēšanas Kapitāla 101 vērtīgāko uzņēmumu topā? m?
    http://www.kapitals.lv/top-101

    un kādi Tev tur 100 miljoni… ar negatīvu pašu kapitālu… paskaiti vēlreiz.

    (9)
    un visbeidzot TERMINILOĢIJAS VEIDOŠANAS PRINCIPI IR TAVA DOMĀŠANAS VEIDA ATSPULGS. Tas liecina par Tavām vērtībām un pārliecībām… un TĀS JAU NU GAN IETEKMĒ POLITISKO ELITI, un TICI MAN, ka Urbiks būs valdībā ka smird, un jau pēc pusgada te būs pavisam cita Latvija. Saskaņas centra Latvija. Daudz vairāk krievu valodu dzirdēsi. Apsolu. Vai arī Biškeku pieredzēsi.

    Un visas šīs ķezas pamatā, draugs, ir tas, ka LATVIEŠI SAVU IDENTITĀTI, TĀS APLIECINĀJUMU UN MANIFESTĀCIJU ir atraduši ZĪMOLĀ, proti, pagātnē un neperspektīvā tradīcijā, turklāt ļauj veciem komuņakiem kruķīt sev prātus. Un ko tad komuņaki citu var radīt, kā tikai to pašu komunismu, JO VIŅI NEKO CITU TAČU NEZINA UN NESAPROT.

    Zīmols, protams, nav iemesls — tas ir simptoms, kas liecina par zināmu iekšēju mazohismu. Jo sākumā jau neviens rozes nedāvināja šī vārda atklājējiem. Sākumā cilvēki bija pret. Es atceros Delfu komentārus. Bet Diena sāka lietot oficiāli. Bet vienalga — ilgus gadus neviens par zīmoliem nerunāja… vai runāja ar gariem zobiem… tagad, jā, pieraduši. BET SLIKTAS LIETAS AR LAIKU LABĀKAS NEPALIEK. Tās tikai saindē visu sev apkārt.

    (10)
    Mans secinājums: “atkal un atkal pārliecinos, ja kāds lieto vārdu “zīmols” tad 99% varbūtība, ka viņš nesaprot, par ko runā un īstenībā neapzināti to ienīst.”

    (11)
    un pašās beigās — AirBaltic nepārdeva zīmolu vai brendu, bet gan PREČU ZĪMI. Ja mēs gribam būt precīzi, un kā iesācējiem mums ir jābūt precīziem, un jāsaprot līdz niansēm, par ko runājam. Finitto.

Leave A Reply