Labie darbi runā paši par sevi?

1

Kad runa par nevalstiskajām organizācijām, tad to spēju radīt spēcīgu brendu nosaka skalpeļa asums – tas nozīmē skaidras, vienkāršas un precīzas komunikācijas. Faktiski, tas nozīmē izmantot katru sekundi no tām 10, kuras cilvēks atvēlējis pievēršot jums savu uzmanību. Muļļāšanās, stomīšanās, ūdens liešana un beznozīmīgu vārdu plūdi nepalīdzēs radīt cilvēka prātā skaidru priekšstatu par to, kas šī ir par organizāciju, ko tā dara un kāda [viņam] no tās jēga.

hronometrs.png

 Loģisks jautājums – kam gan nevalstiskajai organizācijai būtu nepieciešams brends? Nav taču firma vai banka.

 Nevalstiskās organizācijas lielākais kapitāls – reputācija. Laba slava. Un to iespējams iegūt tikai atklāti parādot kādi ir mērķi, cik efektīvi tie tiek sasniegti, un kāds labums radīts sabiedrībai.

friendly-soldier.png

 Ko nevalstiskajai organizācijai dos spēcīgs brends? – Plašākas iespējas.

 Tieši tā – brends atvērs durvis.

 atlegcaurums.png

 Nevalstiskās organizācijas nereti atkarīgas no cilvēku labvēlības – bet cilvēki ir daudz labvēlīgāki pret cienījamām, zināmām un harizmātiski autoritatīvām organizācijām. Tādām žurnālisti prasa viedokli, no tādām labprāt publicē ziņas medijos, tādām ir cerības uz atbalstu un palīdzību.

 Plaši izplatīti maldi ir, ka „labie darbi runā paši par sevi“.

 Nekā nebija. Labie darbi ir mēmi, kautrīgi un nepamanāmi. Tie paslēpjas vistumšākajā istabas kaktā un, ja kāds uz tiem paskatās tie cenšas izskatīties vēl nepamanāmāki.

 logo_sfl_ai.jpg

 Klasisks piemērs par labo darbu bezcerību ir Sorosa Fonds – Latvija. Nezinu cik tieši desmitus miljonus Sorosa Fonds ir iztērējis Latvijā kopš 1992. gada finansiāli atbalstot izglītības sistēmu, demokrātijas attīstību, nevalstisko sektoru, bibliotēkas, sabiedrības integrāciju, neskaitāmu grāmatu un mācību materiālu izdošanu, interneta pieejamību un vēl un vēl un vēl. Ar Sorosa atbalstu ir notikušas neskaitāmas konferences, semināri, vasaras nometnes un domu apmaiņas. No Sorosa ir barojušies desmitiem tūkstoši cilvēku, ir paveikts labo darbu okeāns.

Bet šodien Sorosa fonds vairāk asociējas ar mafiozi noziedzīgu struktūru, un, ļoti iespējams, visi tie, kuri agrāk rakstīja Sorosam projektus, šodien pārietu ielas pretējā pusē, lai tikai nebūtu jāsveicinās.

 Lai labos darbus pamanītu – tie ir jācēļ gaismā. Jāsludina un jāreklamē. Bet arī ar to vēl būs par maz – un šajā brīdī mēs esam nonākuši līdz fundamentālam jautājumam par to kādēl brendings vispār ir nepieciešams.

ahtung.JPG

 Komunikācija – tas ir svarīgi. Visi to zina. Un visi to praktizē vairāk vai mazāk veiksmīgi. Bet no komunikācijas jēga ir maza, ja tā nav fokusēta, mērķvirzīta un notēmēta uz skaidra priekšstata radīšanu cilvēka prātā. Turklāt – neko skaidri nav iespējams pateikt, ja nav zināms, kas ir jāsaka. Ja pašā organizācijā nav definēts kāds priekšstats (brends) tai par sevi jārada – uz ko gan var cerēt?

 labirints.jpg

 Viena presrelīze par to, otra par šo, trešā vēl par kaut ko. Mājaslapa sarežģīta un nelasāma, bukleti pavisam par kaut ko citu. Lūk, fragmentētas komunikācijas piemērs. Tas ir kā tajā Krilova fabulā par vēzi, gulbi un līdaku, kas nolēma visi vienus ratus vilkt – vēzis rāpās atpakaļ, līdaka steidzās uz priekšu, bet gulbis skrēja debesīs.

 Rezultāts – čiks.

pods.png

 Pirms neilga laika runāju ar kādas biznesa firmu apvienības vadītāju, kurš sūdzējās, ka par viņu organizāciju, un to cik daudz laba tā dara, neviens īsti neko nezina. Bieži jāsastopas ar informācijas trūkuma radītiem stereotpipiem un neizpratni. Nereti daudz laika paiet vienkārši atkal un atkal stāstot cilvēkiem kas šī ir par organizāciju, ko dara un kāda no tā visa jēga.

Vai šāda organizācija iegūtu, ja tās komunikācijas būtu fokusētas un sakārtotas? Ja būtu izvēlēti atslēgas vēstījumi, kuri atvērtu durvis uz cilvēku prātiem, sirdīm un sapratni. Kuri veidotu skaidru priekšstatu (brendu) par šo organizāciju cilvēku prātos?

Vai šādas organizācijas darbība nebūtu daudz efektīvāka, ja par tās sūtību un labajiem darbiem cilvēki būtu informēti? Vai respektētai organizācijai ir jārāpjas iekšā pa logu un, ja met ārā, tad jāmēģina caur skursteni? Nē – ja sabiedrība zina jūsu labos darbus, viņi jums paši durvis atvērs un mīkstāko krēslu pados, bet ļaunos kladzinātājus, kuri nereti (kā tas bija Sorosa gadījumā) ar pāris teikumiem var sagandēt daudzu gadu smagu darbu un miljonu investīcijas, vienkārši palūgs aizvērties.

 emsis.jpg

(c) Karikatura.lv 

Share.

About Author

1 Comment

Leave A Reply