Lāču maize: kurp dodies?

18

Lāču maize bija pirmā, kas iepozicionējās kā īstas rupjmaizes ražotāji. Viņu simbols – lielais, senatnīgi autentiskais Lāču klaips pat ietverts firmas logo. Lāči bija pirmie, kas sāka maizi veidot ar rokām, un cept īstā, ar malku kurinātā krāsnī, turklāt izmantojot nevis raugu, bet ieraugu. Stāsts par to, kā pats Normunds Skauģis pa Latviju braukājis no tantukiem senās receptes pierakstīdams, ir skaista leģenda, kas apliecina produkta latviskumu, vēsturiskumu un autentiskumu.

laachi-logo.gif

 Jautā kam gribi: „Īsta rupjmaize? – Protams, Lāči!“

 Pirms Lāčiem neviens neražoja un necepa neko līdzīgu. Bet ar būšanu pirmajam ir tāpat kā ar pirmo mīlestību – pirmo mīlestību atcerās visi, bet kurš gan spēj uzreiz atminēties otro un trešo? Tas, kurš pirmais ieņem brīvu nišu cilvēka prātā, tur arī paliek uz mūžīgiem laikiem.

 Šo pašu pirmās mīlestība psiholoģisko efektu demonstrē Stendera ziepju fabrika – visi tās sekotāji izskatās pēc kusliem pakaļdarinātājiem, īstās lietas viltotājiem, otršķirīgiem un neīstiem. Bet kurš gan vēlas ko neīstu?

 stenders1.jpg

 Bet, lai arī produkts Lāčiem, tāpat kā Stenderam, ir izcils, atšķrībā no Stendera Lāči to nekad nav mācējuši pilnvērtīgi pasniegt un pareizi mārketēt. Lāči nekad nav pilnībā apjautuši un konsekventi praktizējuši savu latviski-etniski-autentisko īstās maizes pozīciju.

 Lāču mārketingā tā īsti neizmantots palicis arī firmas nosaukums. Kādēļ gan autentiski latviskas rupjmaizes ražotājus sauc par Lāčiem? – Tādēļ, ka Lāču rupjmaizē ir Lāču spēks. Nu kur vēl labāku brenda identitāti kā lielo klaipu un lāča spēku maizē?

 Piebalgas alus visu savu identitāti uzbēvējis uz Ķenča mitoloģiskā tēla. Bet Lāčiem, salīdzinājumā ar Piebalgas alu, ir ne tikai Lāčuvīrs ar Lielo klaipu – turklāt viņi ir arī pirmie, viņi izdomāja un atklāja senatīgi latviskās maizes pozīciju, un ļoti ilgu laiku tajā bija vienīgais spēlētājs.

 piebalgas-alus.jpg

 Tomēr nekas nestāv uz vietas, un droši vien, ka es nebiju vienīgais, kurš īstu šoku piedzīvoja veikalu plauktos, blakus īstajai latviskajai rupjmaizei ieraugot „fit-life“ maizi, kas tiek virzīta un pozicionēta kā maize tiem, kuri nodarbojas ar yogu.

 fit-life.jpg

 Nav jau šaubu, ka veselīgs dzīvesveids kļūst aizvien populārāks, un, jo vairāk mums apkārt nedabiskā, jo lielāka tieksme pēc kaut kā nesamaitāta. Lielpilsētas burzma un stress sekmē klusuma un miera meklējumus.

 Bet šeit ir jautājums par to, kāda ir Lāču maizes identitāte. Vēl precīzāk – kāda ir Lāču maizes identitāte cilvēku prātos. Kā cilvēki uztver Lāču maizi. Ko Lāču maize cilvēkiem ir apsolījusi, ko mēs no tās gaidam. Un pats būtiskākais – kas ir pretrunā viņu latviski-etniski-autentiskajai būtībai.

 Lai labāk saprastu ko nozīmē brenda solījums un cilvēku ekspektācijas lūk piemērs: kā būtu ar dārzeņu zupu no SONY?

 SONY nav nekāda sakara ar dārzeņu zupām. SONY – tā ir augstākā kvalitāte mājas elektronikā.

 Tāpat kā NIKE mēģinājums sākt ražot un tirgot lakkurpes vājinātu viņu brendu – viņu pozīcijas cilvēku prātos kā izcilu sporta apavu ražotājam. NIKE – tie ir sasniegumi sportā, nevis milzīgos ādas klubkrēslos sēdoši un cigārus kūpinoši buržuā.

 cigar-vecis-150px.jpg

 Lāču centieni zem sava brenda (kas cilvēkiem asociējas ar etniski vēsturisku latviskumu) tirgot yogu un „fit-life“ – tas ir Kangarisms. Gandrīz vai savas tautas, zemes un valsts nodošana. Starp citu – tas nav joks, jo Lāču maize taču patiešām ir latvieša identitātes būtiska sastāvdaļa. Kad runa par rupjmaizi, ko paņemt līdzi dodoties uz ārzemēm – ļoti liela iespēja, ka tā būs Lāču maize..

 Bet angliskais „fit-life“ nav vienīgais produkts, kas rada jautājumus par Lāču pozicionēšanos. Nākošais ir „īstā baltmaize“, kura daudz vairāk piederās smalkajam un švītmanīgajam muižas baronam, nekā lāčuvīram ar lielo rupjmaizes klaipu.

 baltmaize.jpg

 Protams, var jau smīkņāt, ka „īstā baltmaize“ iederas Lāču etniskajā konceptā, jo 600 gadus taču mūsu tauta bijusi vācu jūgā, un tikai loģiski, ka cilvēki nav spiesti izvēlēties senlatviešu rupjmaizi, bet tagad var dabūt arī barona iecienīto īsto baltmaizi – no vissmalkākā maluma miltiem, ar vissaldāko krējumu.

 Tiesa gan – īsto baltmaizi Lāči nesaista ar etniskumu vai vēsturiskumu, bet gan ar ikr- un lašmaizītēm.

 Vēl pirms brīža šķita, ka Lāči uz visiem laikiem ir privatizējuši frāzi „mēs atklājām senlatviešu maizes receptes“, bet tagad izskatās, ka Normunds Skauģis ir nolēmis pozicionēties kā „augstākā kvalitāte“. Tur cepuri nost. Kvalitāte Lāčiem allaž ir bijusi augsta. Tikai jautājums, vai šī jaunā – augstākās kvalitātes – pozīcija spēs garantēt tik pat spēcīgas pozīcijas tirgū (un tirgus ir nekur citur kā cilvēku prātos) kā iepriekšējās asociācijas ar etniski-autentiski-vēsturisko maizes cepēju, kuru uzspridzināšana sākās ar angliskošanos un pievēršanos yogai.

No otras puses – augstākās kvalitātes maizes niša Latvijā ir brīva. Pagaidām maizi šeit cep tikai ar mīlestību, un nekas par to, ka mīlestība izpaužas pufīgumā un dažādu e-piedevu masveidīgā lietošanā.

 hanzas-maizniicas.jpg 

Vai etniskais autentiskums patiešām ir tik šaurs, apdraudēts un neienesīgs, ka vērts to atmest, lai iegūtu plašāko augstākās kvalitātes nišu?

 Ja ilgu laiku Lāči bija vienīgie, kas cepa īstu maizi – raudzējot ar ieraugu, mīklu mīcot ar rokām, cepot īstā krāsnī – tad pēdējā laikā savairojušās maiznīcas, kuras kopē Lāču konceptu un veiksmīgi pārdod paši savu, no Lāču ķepīgās rupjmaizes atšķirīgo, rupjmaizi. Vai šādas, ilgus gadus nepieredzētas konkurences parādīšanās bija faktors, kādēļ Lāči sāka „mest kažoku uz otru pusi“?

 Un kādēļ visus šos gadus Lāči cepa tikai pāris rupjmaizes veidus? Kāpēc tādiem Ķelmēniem (un pat daudznozaru uzņēmumam Daugava) izdevies izgudrot tik pat autentisku, dabisku rupjamaizi, kura ir tik pat laba kā Lāčiem, bet rada patīkamu dažādību īstās rupjmaizes piedāvājumā? Kāpēc šādu maizi nesāka ražot paši Lāči jau pirms gadiem pieciem?

 Eh, būtu Lāči palikuši savā vietā – mēs būtu palkuši savā. Un jaunajiem ienācējiem tad būtu daudz grūtāk.

 Bet lai nu kā – Lāči allaž paliks mūsu pirmā mīlestība, pat, ja pircējs dzīvos ar citu partneri.

 kjelmeeni.JPG

________________________________

Ko nozīmē Quo vadis  

Share.

About Author

18 Comments

  1. Labs raksts, patiešām. Pašlaik izskatās, ka Ķelmēni ar savu necilo etiķeti sniedz daudz skaidrāku un saprotamāku vēstījumu, nekā Lāči ar Fit-life. Normālam latvietim gribas izsaukties wtf?? Būtu normāli, ja Fit-life ražotu Hanzas maiznīca vai Fazer maiznīca (vai tas nav viens un tas pats?), bet ne Lāči.
    Vispār kā patērētājs pērku Rankas rupjmaizi reizēm, bet pārsvarā Liepkalnu ražoto Tradicionālo rupjmaizi un Sviesta baltmaizi. Manai garšai tās šķiet vislabākās.

  2. KKJ > MSMARII

    jā, jā. Ranka un Liepkalni arī rullē.

    tiesa, Fit-life ir superdabiska, bez e-konservantiem, kamēr Fazers uz Hazna, tomēr, maizi pārsvarā no e-vielām ražo, bet — ok! — tas ir uztveres jautājums. Tobiš — associācijas ar internacionalitāti, angliskumu, globalizāciju.

    Pirmdien biju koferencē par Latvijas brendu (diskusijas panelī piedalījās OjārsKalniņš, Ainārs Dimants, Žanete Jaunzeme, Mārtiņš Bondars un Aigars Freimanis — un tikai Ojārs Kalniņš sistemātiski brendu sauca par zīmolu, visiem pārējiem brends bija brends. Ai, kāds man prieks) — lūk, un tajā konferencē britu konsultants Simons Anhots teica, ka pētījums liecina, ka Latvieši nevēlas brendot Latviju — viņi vēlas to paturēt sev pašiem, bet brendot var Rīgu, kas ir internacionāla pilsēta, bet 17.gs. (to gan teica Bondars) bijusi pat lielākā pilsēta Baltijas jūras krastos.

    Tā teikt — Rīga makam, Latvija dvēselei.

  3. Vadošās pētnieciskās organizācijas Latvijā ( TNS, GfK, Data Serviss ) lieto terminu ” zīmols ”.
    Ja uzņēmēja peļņa stabili pieaug, ja plānotie mērķi un veicamie uzdevumi tiek sasniegti ar min izdevumiem, tad nu tērēt laiku un ” skaldīt matus ” par to, kā nu pareizāk būtu apzīmēt esošo pieaugumu – ‘ zīmols vai brends, tirdzniecības marka..utt” nav jēgas. Kas sākotnēji skatās uz sasniegto izmēramo rezultātu ( peļņa latos, eiro, dolāros..utt ), tam ir vieglāk izvēlēties sev tīkamo apzīmējumu-terminu, bet, kam primārais – priekšstati ( kādās tādās mērvienībās tos precīzāk izmērīt ??? ) – tas var turpināt ‘ auglīgo ‘ strīdu par terminu ‘pareizību’ ! Vai ir vērts ?

  4. KKJ > Edge

    Agent Smith: Why, Mr. Anderson? Why do you do it? Why get up? Why keep fighting? Do you believe you’re fighting for something? For more that your survival? Can you tell me what it is? Do you even know? Is it freedom? Or truth? Perhaps peace? Yes? No? Could it be for love? Illusions, Mr. Anderson. Vagaries of perception. The temporary constructs of a feeble human intellect trying desperately to justify an existence that is without meaning or purpose. And all of them as artificial as the Matrix itself, although only a human mind could invent something as insipid as love. You must be able to see it, Mr. Anderson. You must know it by now. You can’t win. It’s pointless to keep fighting. Why, Mr. Anderson? Why? Why do you persist?

    Neo: Because I choose to.

  5. Par Lāčiem: Latviešu īstajai baltmaizei ir jābūt no pelavām!

    Ieteikumi priekš EDGE:
    1) Ļaujiet profesionāļiem strādāt!
    2) Lūdzu nākamreiz pārdomājiet rakstāt, un nejauciet finanses ar brendingu. Šajā mājas lapā neviens nav centies apzīmēt peļņas pieaugumu brendos vai zīmolos.
    3) Paplašiniet redzes loku, un to var ļoti labi izdarīt izlasot šīs mājas lapas saturu. Vispār man pašam arī to vajadzētu izdarīt.

  6. 1) nākošreiz turēsimies pie konkrētās tēmas apspriešanas ( nevis ‘ deguniem ‘ ) ?!
    2) ” Kad runa par brendiem priekš biznesa, tad tiem nav cita mērķa kā pārdot.” – sk.
    K.P rakstu ” Sex sells ”.
    3) paplašiniet,- un palasiet arī ieteiktās grāmatas – gan Kloda Hopkinsa, gan Deivida Ogilvija, bet, pats galvenais pacentieties praktiski dzīvē ko realizēt vai piedalīties reālos brendinga pasākumos – tikai tā var ko apjēgt, īpaši pašreizējos Latvijas ‘burbuļekonomikas’ apstākļos.

    Priecīgus Ziemassvētkus !

    P.S. Ceru, ka tiksimies vēl šajā pašā vietā, ko jāpalīdz uzturēt ar jēgsaturīgām diskusijām, vai ne ?!

  7. Pirmkārt, paldies par kārtējo lielisko rakstu!
    Bet gribēju nedaudz padalīties savos iespaidos par Lāču jauno maizi.
    Iesākumam komentārs, ka tur nekur nav runa par jogu, bet drīzāk gan fitensu.
    Kas ir fitness?
    Fitness for life
    This is a condition which we almost all desire, but few of us pursue with vigour. To attain and maintain it requires adequate and balanced nourishment, adequate and varied exercise, adequate but not excessive sleep, avoidance of excess in using social drugs, plentiful stimulation without excessive stress, and psychosocial well-being… ….un tas ir tikai sīks definējums, ko patiesībā nozīmē fitness un kas ir tā būtība. Tas nozīmē, ka fit gluži neaprobežojas ar svīdoņu sporta zālē.
    Nosaukums fit-life un acīmredzami trenniņtērpā ģērbtā sieviete man rada asociācijas, ka tas nu noteikti varētu būt kas veselīgs. Savukārt uz zaļā laukuma izceltie “labumi” ir visbiežāk minētās lietas no dietologu un veselīga uztura speciālistu ieteikumiem, kā uzlabot savu pašsajūtu, uzturēt sevi formā vai gadījumā, kad, mēģinot samazināt svaru, ir īpaši svarīgi uzņemt vērtīgu uzturu, nevis vienkārši saskaitīt kalorijas un nebūtu atšķirības, vai štopēt e pārbagātu pufīgo baltmaizi no kviešu miltiem (kas ir BIEDS) vai tiešām veselīgu, šķiedrvielām (un šis vārds veselīga uztura pasaulē ir Dieva vietā) bagātu maizi! (“Fit- Life maizes sastāvdaļas ir īpaši sabalansētas, lai cilvēka organisms tās viegli pārstrādātu un maksimāli uzņemtu tam nepieciešamās uzturvielas un darbotos kā dabīgs spēka un enerģijas avots.”) Kur nu vēl apšaubīt šī produkta izcilību, ja to ražojuši paši Lāči.
    Lūk šādi bija mani iespaidi, kad pamanīju šo maizi plauktos.
    Otra lieta – produkts tika pielīdzināts ar SONY dārzeņu zupām.
    Mans iespaids par Lāciem ir šāds: izcilas kvalitātes produkts, kurš tiek gatavots pēc senām tradīcijām (un tas nenozīmē, ka jāražo tikai un vienīgi pāris gadsimtus vecas receptes maizi, lai saglabātu šo savu šarmu), un kurš piedāvā dažādus risinājumus dažādām vajadzībām. Nu kaut kas līdzīgs varbūt umbrella brand. Vai nu apmēram tā – Nivea, Garnier un citi mass market giganti ražo kremus gan vecākām sievietēm, lai samazinātu krunciņas, gan jauniešiem, kam problēmas ar pinnēm, gan pašiedeguma krēmus, piedāvājot būt brūnākiem, necepoties saulē un neriskējot ar ādas slimībām, utt. Un tāpat Lāči piedāvā īsto rupjmaizi spēkam, ķiploku/siera/tomātu grauzdiņus pie alus tusiņam draugu lokā, cepumus kārumniekiem, un fitmaizi tiem, kas vairāk piedomā pie efektīvas uzturvielu uzņemšanas.

    Ceru, ka saņemšu kādu komentāru par savām pārdomām. Mani šī maize nesamusināja, bet varbūt Tu vari pavērst man jaunus apvāršņus šai jomā! 😉

  8. Coco,
    Man liekas, ka tu jauc divas dažādas lietas. Te neiet runa par to, kas ir fitness ( kas vispār ir kārtējais svešvārds mūsu valodā) Bet vairāk runa iet par jauna produkta pozicionēšanu, kas šajā gadījumā ir Fit-life maize. Un pilnībā piekrītu agrāk jau izskanējušam apgalvojumam, ka maiznīca “Lāči” kas parādījās tirgū ar pozicionējumu, kā īsta, pēc senlatviešu metodēm cepta maize un tādas lietas kā fit-life, fitness ir pilnīgi un galīgi nesavienojamas. Vienkārši no malas izskatās, ka tirgū ir niša tādam produktam, un Lāči gribēja to aizņemt. Es nezinu kāda Lāčiem ir mārketinga stratēģija, bet man liekas, ka tas nav to vērts. Un diezvai jaunajam produktam būs tik liela atdeve, kā tas tika progniozēts. Uzskatu, ka Lāči pašā sākumā ir labi nostiprinājuši savas pozīcijas, tajā segmentē, ar ko tie sāka, un nevajag līst iegšā citā lauciņā. Nezinu vai tas ir labs salīdzinājums, bet mani fascinē viena lieta arī automašīnu tirgū, runa iet par Domeniks, kurš ir iekarojis savu reputāciju un pozīcijas tirgū, un tagad sāk tirgot arī KIA markas automašīnas. ( Varbūt tā varētu būt tēma kādam nākamajam rakstam :)) ) Un tādas situācijas pēdējā laikā parādās arvien biežāk un biežāk, jo cilvēki vairs nedomā par berndu, pozicionēšanu tirgū un tādām lietām, bet doma ir tikai viena, kā vairāk nopelnīt.
    Tās ir manas domas par to,
    Paldies,

  9. Coco loco? 🙂

    Mr, piekrītu un nepiekrītu. Es jau nedomāju, ka senlatviešu metodes ir jāsavieno ar fitnesu, tikai mēģināju bik iedziļināties, kāpēc šie izvēlējās tieši Fit kāda cita vārda vietā. Tjipa fit->fitness->kaut kas tāds, kas simbolizē piem veselīgu dzīvesveidu. Es piekristu tam, ka nosaukums (kas šajā gadījumā nu vismaz man rada daudzas asociācijas) varētu būt ne tik tizls, angliciks, moderns utt., bet gan latviskāks, klasiskāks, senlatviskāks(?). Vai varētu būt tā, ka pozicionējums konkrētajam produktam ir pieņemams, tikai ir slikts izpildījums – ar ne pārāk izcilu bildi un nosaukuma izvēli? Nu ka tomēr pamata vērtība jau Lāčiem paliek – senas cepšanas tradīcijas, roku darbs un dabīgas izejvielas? ..bet viņi vienkārši piedāvā ko vairāk kā klasisko maizi. Un kāpēc lai neiemēģinātu tādu nišu, ja tāpat jau bez īstās rupjmaizes piedāvā arī citu nišu produktus. Vai tomēr tā ir liela kļūda nefokusēties uz vienu konkrētu nišu?
    (es tikai mēģinu attīstīt domu, lai raisītu diskusiju un izprastu jūsu viedokli – tāda tač bija šī saita būtība, ne?; atzīstos, ka Lāču pirmsākumos neesmu pārāk iedziļinājusies to mārketinga stratēģijā)

    Krišjāni, kā Tu domā, vai etniskais autentiskums savā ziņā nekorelē ar augstāko kvalitāti savā būtībā, tādejādi nemaz nevar tik kardināli nošķirt šos jēdzienus? i mean, manā bērnībā, kad piem sāka parādīties importa šķīstošā kafija, visi sāka spļaut virsū dabīgajiem, veciem labajiem produktiem, bet nu esam nonākuši tai stadijā, ka viss ir ķīmisks un nu vecais labais dabiskais kļūst nepieejamāks un ar to more luxury. un esam atgrizušies pie tā ka dabīgs (un savā ziņā vecais labais) ir augsta kvalitāte. nu vismaz pārtikā.

    peace 😀

  10. Coco,
    Man nekas nav pret jaunas nišas iekarošanu. Bet šajā gadījumā tas bija jādara nevis zem brenda “Lāči”. Lāči kā maizes cepēji personīgi man asociējas ar klasisku senlatvisku, un ļoti kvalitatīvu veselīgu produktu. Pat teiktu, ka “Lāči” – tā ir klasika. Jo klasiskās vērtības, klasika, ir un paliek klasika! Padomā šajā gadījumā par citām klasiskām vērtībām un lietām citās nozarēs, piem. kā mūzikā, auto un c. To nevar sasaistīt kopā ar ko modernu, kā piemēram sieviete sporta tērpā un nosaukumu fit-life!!! Priekš uzņēmuma prātīgāk būtu bijis izveidot šajā gadījumā vēl vienu uzņēmumu, ar modernu nosaukumu, un uz priekšu, attīsti sevi jaunajā nišā. Tā kā pasaules praksē daudzi to jau ir darījuši.

    Paldies, par atsucību!

    Mr

  11. KKJ > Coco un Mr (vienlaicīgi)

    riktīgi interesanta diskusija. ļoti interesanti.

    faktiski, es piekrītu visam iepriekš teiktajam. grūti nepiekrist Coco pirmajiem iespaidiem. Man fitlaifs asociējas ar yogu, kādam citam — ar kaut ko dabisku. viss ir ok.

    Absolūti pievienojos un parakstos zem katra vārda Mr pirmajā komentārā — absolūti precīzi pateikt. ne ko pielikt, ne atņemt. Domenikss un KIA patiešām ir diezgan šausmīga savienība. Un te nav runa par to, ka Benita nedrīkstētu tirgot lētus vāģīšus, bet ne zem Domeniksa vārda. Gluži vienkārši, par katru vārdu cilvēķam ir kaut kādas asociācijas, un Domenikss, pavisam noteikti, neasociējas ar lētām plastmasas mašīnām, bet gan ar ekskluzivittāti utt.

    Tas pats par Lāčiem — viņi absolūti var tirgot tādu maizi kā “fit-life”, tikai kas šajā “fit” norāda uz latviskumu, tradīcijām, augstu kvalitāti, roku darbu un autentisku maizes krāsni? Vienkārši vajadzēja to maizīti citādāk noformēt. pavisam mazliet citādāk.

    Bet, tā kā šis raksts ir tapis pasen, starplaikā esmu šo-to uzzinājis par Lāčiem un maizes cepšanu Latvijā vispār, un varu teikt, ka Lāči ne tuvu nebija pirmie, tā kā mārketings viņiem ir ok.

    piemērs par šķīstošo kafiju ir interesants — toreiz tā bija statusa lieta. Tagad, kad tas pieejams visiem, notiek atgriešanās pie saknēm. dabiska parādība.

    Bet kas man patiešām liekas Lāčos neizmantotā iespēja ir lāčuvīrs ar lielo maizi pār plecu un devīze “lāču maizē — lāču spēks”. Man liekas, ka tas būtu kārtīgs un latvisks atbildes trieciens visiem tiem angļu “fitiem”.

    Lāčiem, lai saglabātu savu spēku un identitāti, vienkārši ir jāizskatās pēc Lāčiem, nevis pēc pufīgās e-piedevu maizes. Skriešana pēc lētām tendencēm ir labākais veids kā šodienas labuma dēļ upurēt tālāku nākotni. Principā, visiem brendiem ir jāapzinās savs spēks un (vēl svarīgāk) sava spēka avots — jo bez tā jau nekā cita viņiem nemaz arī nav.

    paldies un veiksmīgi!
    KRISH

  12. Pingback: Krišjānis Papiņš par brendu: Kapitāla zīmolu tops

  13. ha! es pērku un ēdu Ķelmēnus jau sazin cik gadus. Vienīgā maize, kas neapnīk. Nezinu, kā viņiem ar marketingu, bet tas ar pilspalvu uzrakstītais vārds tomēr sirsnīgi. Un kur nu vēl maizes medības – zinot, kuros veikalos ir un kuros nav.
    Ja arī gadās, ka sakalst vai sazied, dievīga maizeszupa. Uz ārzemēm draugiem vedu zaļos kukulīšus. Zinu, ka garšīgi. Un ilgi stāv!
    Lāči priekš manis vienmēr licies uzpūstais gals. Kad jāpērk dzīvesveids, nevis reālā prece. Kad ieraudzīju visas tās Fit maizes, ļoti brīnījos. Un turpināju nepirkt.

  14. Sveicinati! Par Lacu maizi varu teikt tikai vienu,Si maize ir mana iecienitaka maize, bet tagad jau dzivoju 2.5 gadus arpus Latvijas un mana lielaka nelaime ir ta ka nevaru katru dienu est Laca maizi.Es edu saldskab maizi
    Tapec man ar maniem sabiedrotajiem, kas ari dzivo arpus majam ir radusies ideja cept seit uz vietas sada veida maizi.
    Un tagad naku ar piedavajumu Laciem, sadarboties kopigi un arvalstis piedavat Latviesiem majas maizi ept uz vietas, jo mes seit esam daudz.
    Ja Lacu ceptuvei ir kada interese par sadu piedavajumu,ludzu raksties uz manu e-pastu un smalku sarunu varam veidot velak.
    Maizi ed katrs un katru dienu. Rupmaize ir Latviesa speks.
    Paldies! Gaidisu atbildi.
    Lacu ceptuves kolektivam velu veiksmi!

  15. atvainojos par nedaudz nekropostingu…
    bet es te nupat saaku mekleet, kur pazudusi nesagriezta iistaa rupjmaize no veikaliem. un izlasot sho man radaas asociaacija ar toyota. kaapeec ar toyota ? tas tachu kaut kas nesaistiits, vai ne ?
    bet toyota savu luksusa brendu nosauca citaadaak, par lexus. un cilveeki lexus uztver kaa kvalitatiivaaku preci, par kuru ir veerts izgaazt vairaak naudas, savukaart toyota brends videejaa pateereetaaja aciis nekljuust daargaaks.
    iespeejams, laachiem vajadzeeja dariit ko liidziigu un visas taas pliekanaas ikru baltmaiziites, iefitnesa maiziites un rupjmaizi ar augljiem maarketeet ar citu vaardu. da kaut vai “laaciishi”. jo shiis preces, kaa jau mineets, nu nekaadi neasocieejas ar laachiem, kas nogaazh mezhu, uzpleesh liidumu un apar lauku.

  16. KKJ > RICHLV

    Pilnīgi pareizi.

    šodien, ilgāku laiku vērojot Lāču aktivitātes, es tiešām esmu 100% pārliecināts, ka Lāčiem vajadzētu taisīt tādu kā lietussargu, kur ir lielais “Lāču” brends un zem tā apakšā daudzi mazāki — Lāči: etno un Lāči: exclusive un Lāči: citylife.

Leave A Reply