Latvijas pilsētu brendi

18

Tā kā brendi ir gan valstīm, gan organizācijām, tad nav ne mazākā izbrīna, ka brendi var būt arī pilsētām. Īstenībā, ja var ticēt prognozēm, turpmāk valstu brendi kļūs pat mazāk aktuāli, bet pilsētu brendi – gluži pretēji – kļūs arvien nozīmīgāki.

Iemesls? Valstis ir svarīgas, bet pilsētas svarīgākas, jo tieši pilsētas ir tās, kurās notiek vārīšanās, kur griežas bizness. Turklāt, pilsētām ir daudz vieglāk atrast sev raksturīgo identitāti. Kaimiņ-valstis, tūrista acīm skatoties, nereti ir līdzīgas, bet kaimiņ-pilsētu unikālie vaibsti pamanāmi uzreiz. Pilsēta ir gan ekonomiskais, gan kulturālais, gan politiskais centrs – visi ceļi ved uz Romu! Valsts ir pārāk plašs un izplūdis jēdziens. Pretstatā tam pilsēta ir konkrēta, koncentrēta un fokusēta.

Lūk, piemēram, viena no pasaules lielpilsētām – Londona – ir iegādājusies sev jaunu, skaistu logo, ko lietot uz visiem tūrisma materiāliem.

london

Protams, var uzreiz iebilst, ka tepat, pāris soļus atpakaļ, šajā interneta žurnālā rakstīts, ka brendings – tas pavisam noteikti nav “uzzīmēt jaunu logo”. Protams. Tā tas arī ir. Brendings sākas ar savas identitātes/personības definēšanu – saprašanu “kas es esmu”, jeb precīzāk – “kas ir šis produkts un ko mēs par to gribam pateikt” – tostarp, protams, arī izmantojot logo.

Bet Londonai šādā ziņā nav ko pārmest. Pirmkārt, Londonas logo ir ļoti konkrēts mērķis – tas domāts tūristu piesaistei. Tur tā arī stāv rakstīts – “visit London!” Faktiski, tas ir kampaņas logo.

visit-london

Otrkārt, Londona ir liela un sena pilsēta ar pamatīgām tradīcijām un harizmātiskiem vaibstiem. Londona ir nobriedusi personība – tā ir pieaugusi un sevi apzinājusies. Visi zina, kas ir Londona. Līdz ar to – nav problēmu šo personību atspoguļot grafiski.

Treškārt, Saffron nav nekādi plānā galdiņa urbēji. Saffron ir brendinga konsultāciju birojs, un tie zēni nestrādā pēc principa “lai tik mākslinieks ķeras klāt”. Nē. Saffron strādā metodiski un sistemātiski – vispirms stratēģiski definējot platformu, no kuras startēt, un tikai tad darot visu pārējo.

abcd

Un Saffrron viss arī ir lieliski izdevies. Sarkanais ir Londonas krāsa gan telefona būdiņu, gan autobusu, gan globālās līderības dēļ. Vienkārša, skaidra tipografika (burtu formas) parāda, ka Londona pieejama un saprotama ikvienam. Bet vislabākā rozīnīte ir bezgalīgās parindes variācijas, kuras stāsta par Londonu, informē, reklamē, slavē, un apkaro stereotipus, vienlaikus demonstrējot Londonas personības neskaitāmos aspektus.

more-in-rome

Tagad uz mirkli iedomāsimies, kas sanāk, ja logo uzzīmēts nemākulīgi, bez skaidra mērķa, bet sekojot klišejai: visiem ir, mums ar’ vajag. Kas gan labs tur var sanākt, ja pati pilsēta nemaz skaidri nezina, kas un kāda tā ir, kurp dodas, un ko ar šo logo vēlas sasniegt un pateikt?

salaspils-logo

Tik pat bezjēdzīgus logo iegādājušās daudzas Latvijas mazpilsētas. Turklāt, šie logo papildināti ar ne mazāk šķidriem sloganiem.

Uzziņai: vārds “slogans” cēlies no Skotu-Gēlu “sluagh-ghairm”, kas nozīmē “kara sauciens”. Protams – pilsētas sloganam jāspēj iedūšot iedzīvotājus (tam jārada apskaidrība par misiju, un jābūt kā balzāmam priekš dvēseles). Tāpat sloganam arī jāpalīdz pilsētai iegūt izdevīgu pozīciju to cilvēku prātos, kuri tai svarīgi (tūristi un investori, piemēram).

Teju vai lieki piebilst, ka slogans nav lirika, dzeja – lai slogans patiešām strādātu, un būtu ar kaut kādu jēgu un konkurētspējīgs, tam jābūt stratēģiski virzītam.

shahs

Par nožēlu – tikai retais no Latvijas (maz)pilsētu sloganiem ir konkurētspējīgs. Jautāsiet – kas šajā gadījumā ir konkurētspēja? Konkurētspēju nosaka pēc tā, vai slogans pasaka kaut ko, uz ko neviens cits nevar pretendēt. Vai tas atklāj to neatkārtojamo, kas ir tikai jums, proti, unikālo piedāvājumu. Vai tas paliek prātā un rada vērtību – padara pilsētu iekārojamāku.

Cik no Latvijas pilsētu sloganiem atbilst šiem kritērijiem?

  • Labs sākums nākotnei! Vienmēr gaidīti Alūksnē!
  • Bauska – pilsēta, kur satiekas.
  • Cēsis – senatne mūsdienās.
  • Gulbene – pilsēta ar spārniem.
  • Jēkabpils – labo pārmaiņu pilsēta.
  • Jūrmala – pislēta uz viļņa.
  • Liepāja – pilsēta, kurā piedzimst vējš.
  • Rēzekne – Latgales sirds.
  • Rīga – iedvesmas pilsēta.
  • Saldus – medus piliens Kurzemē.
  • Sigulda elpo brīvi.
  • Smiltene – trīs pakalnu pilsēta.
  • Tukums – uz Tukumu pēc smukuma.
  • Valka – viena pilsēta, divas valstis.
  • Valmiera domā un rada.
  • Ventspils – pilsēta ar rītdienu.

Lai pārliecinātu pircēju – vai jūs solītu tam kaut ko, kas dabūnams arī pie jūsu konkurentiem? Protams, nē. Un, ja tā, tad kāda jēga no teksta “Rīga – iedvesmas pilsēta”? Vai tad iedvesmu ar ne mazākiem panākumiem nevar noķert arī jebkurā citā pilsētā? Protams, ka var. Tāpat nekā unikāla nav tajā, ka Ventspils ir pilsēta ar nākotni, ka Salacgrīva ir kustībā, ka Bauskā satiekas. Visām pilsētām ir nākotne, visas ir kustībā, un visās cilvēki satiekas. Šīs frāzes, iespējams, izklausās labi, bet nekādu vērtību tās nerada – tas ir līdzīgi kā ar auto maketu, kas izskatās spoži, bet aizbraukt ar to nevar nekur.

toycar

Nav jau šaubu, ka Latvijas pašvaldībās strādā jauki un gudri cilvēki, un visai šai problēmai nav cita iemesla kā neizpratne par to, kas ir brends, kas ir slogans, kas ir logo. Valda stereotips – “vajag logo” , “vajag sloganu”. Bet KĀPĒC vajag,  neviens nezina. Tāpat nezina kā pareizi pie tiem tikt – kāda ir recepte. Nepareizs process, nepareizs rezultāts. Likumsakarīgi. Bet brendings tieši tam arī ir domāts – lai būtu izpratne, un pareiza darīšanas secība.

Pirmais solis brenda izstrādē ir MĒRĶA DEFINĒŠANA. Jā, tieši mērķis ir tas, ar ko ir jāsāk domāt par brenda izstrādi pilsētai. Pamatjautājums ir ko tieši mēs vēlamies sasniegt? Kādu problēmu vēlamies atrisināt? Kas īsti mums ir vajadzīgs?

mindum

Vairāk tūristu? Pievilcīgāks tēls biznesa investīcijām? Varbūt mums viss ir oki, tikai apkārtējie to nav pamanījuši un nenovērtē, un viss, kas vajadzīgs – uzlabot esošo sasniegumu pasniegšanu? Bet varbūt nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju lojalitāti, lokālpatriotismu, pašlepnumu – tādējādi sekmējot gan aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, gan vietējo centību?

Brendings ir daudzdimensionāls, un to var vērst uz dažādiem mērķiem – ja vien pilsētai ir skaidri zināms mērķis, kā arī – ja tā ir gatava realizēt loģisku stratēģiju, lai iecerētais patiešām arī tiktu sasniegts.

Brīdī, kad mārketingam jāsasniedz konkrēti mērķi, tukša lallināšana par “pilsētu uz viļņa” nepalīdzēs ne par mata tiesu. Skan labi, bet zemi, toč’, piedodiet, nerok.

tractor

Tāpat nav gana pasludināt sevi par “Latgales sirdi” – nepieciešama arī reāla ieviešana. Stratēģijai uz papīra ir papīra vērtība. Lai cilvēki patiešām arī sāktu iegaumēt un domāt par Rēzekni kā “Latgales sirdi”, brenda leģenda ir jāiedzīvina – jāliek tai sirdij pukstēt! Uzceļot kādu sirds formas pieminekli, noorganizējot sirds svētkus, pasniedzot ikgadējo “labās sirds balvu”. Zem nosaukuma ir jābūt reālai, cietai, taustāmai, saturīgai, bet vienkāršai un visiem saprotamai filozofijai, ko tā “sirds” nozīmē. Šī filozofija jāievieš dzīvē ar reāliem notikumiem, darbiem, lietām. Ja ir tikai nosaukums – tukša skaņa – “Latgales sirds”, ja šai frāzei nav nekāda reāla seguma, tad tā ir sirds bez dzīvības, bez realitātes.

rip

Ko brendi spēj darīt ar pilsētām? – Tie spēj mainīt realitāti mainot veidu kā pilsētu uztver gan savējie, gan svešie. Negatīva uztvere rada negatīvu attieksmi un negatīvu rīcību – rezultāts ir dzīves realitātes negativizēšanās. Ja par kaut ko domā slikti, tas ar laiku patiešām arī paliek slikts. Iespējas samazinās. Uzplaukst nabadzība. Pozitīvs brends – pozitīvs priekšstats cilvēku prātos – rada pozitīvu attieksmi, pozitīvu rīcību un veidojas pozitīva, cerību un optimisma pilna realitāte. Domas materializējas caur attieksmi un rīcību! – Lūk, tur ir brendu īstais spēks.

Piemēram, ar ko jums asociējas Straupe? Ar Narkoloģijas slimnīcu. Vēl ar kaut ko? Hmm. Ar narkoloģijas slimnīcu. Lūk. Bet Straupe taču nav tikai Narkoloģijas slimnīca – tā ir jauka pilsēta, kurā dzīvo jauki cilvēki, iespējams, pat dzimusi un dzīvojusi kāda slavenība. Bet viss, ko mēs zinām par Straupi pārvērš šo vietu mūsu prātos par skumju un nevēlamu. Tāds ir šīs pilsētas brends. Un sākas negatīvā spirāle – pesimisms rada pesimismu. Bet var taču būt arī citādāk – ja vien Straupe mācētu parādīt sevi pasaulei. Ja vien tā mācētu saskatīt sevī ko īstu un vērtīgu, un prasmīgi parādītu to pasaulei.

Ja mums kāda vieta emocionālā līmenī nepatīk, mēs tur neapstāsimies pat, lai veikalā iegādātos ūdeni un cepumus – līdz ar to zaude ir visās frontēs.

HU006671

Un nevajag domāt, ka šeit palīdzēs viens pats skaists logo (kā Londonai, piemēram). Lai gan – kāpēc gan nē? Līdzīgi kā Londonas logo saka “it rains more in  Rome”, tā arī Straupes logo būtu jāpapildina ar stereotipus apkarojošām frāzēm, kurās pilsēta parādītu savu spēku un pašpārliecinātību bez stresa pasmejoties par sevi. Piemēram, Straupe: daudz vairāk nekā tikai narkoloģija.

Lūk, šis ir lielisks piemērs tam, kā rīkoties nevajag – sākt domāt par reāliem risinājumiem pirms ir skaidra pati stratēģija, pirms veikta izpēte. Sākot ar “man liekas, ka vajag darīt tā”, ir liela iespēja kļūdīties, tādēļ vispirms ir jāiziet garlaicīgais, apjomīgais, sausais un neinteresantais izpētes un stratēģijas definēšanas process – jāsaprot, kur esam pašreiz, kur vēlamies nokļūt rītdien un kā to izdarīt vislabāk.

Nedaudz labākā situācijā kā Straupe, noteikti, ir Višķi. Īstenībā – pat daudz labākā, jo paši viesi no kosmosa Višķiem uz sudraba paplātītes pasniedza iespēju kļūt slaveniem.

Pirms kāda laika Latviju apskrēja ziņa, ka Višķos manīts NLO. Bija tas NLO vai nē, kurš pierādīs. Pats fakts no tā nemainās – kaut kas jau tur lidoja, un TV par to ziņoja. Lūk, un kas gan var būt labāka dāvana vienam mazam miestiņa, kā citplanētiešu pievērstā uzmanība, kura, savukārt, spētu pievērst Višķiem visas pasaules uzmanību.

tiksimies-viskos

Risinājums? Višķiem nekavējoties ir jākļūst par “Pilsētu ar Lidojošo šķīvīti”. Tas nozīmē – NLO muzeja izveidi, piecmetrīga dzelzs NLO maketa uzstādīšanu, citplanētiešu figūru izvietošanu Daugavpils šosejas malā, radošas pieejas iedzīvināšanu ceļazīmēs, kuras pavēsta, ka tagad iebrauciet Višķos – pilsētā ar NLO. Netiekat galā paši? – Zvaniet Rēzeknes mākslas skolai, uzaiciniet talkā latgaliešus no Rīgas, iekārtojiet veselu NLO parku! Otru Pedvāli!

diznilend1

Ticiet man, tūristi izmetīs lieku līkumu lai nofotografētos pie NLO maketa, un samurcītās piena kannas ar kuru Martas tante iekrita grāvī, kad šķīvītis dūkdams lidoja pāri galvai. Labprāt noskatīsies video ierakstītās liecības, apskatīs muzeju un iepirksies vietējā veikalā, kur tirgo arī dažādus ar NLO saistītus suvenīrus – sākot ar notikuma fotogrāfijām, un beidzot ar mazu, zaļu vīriņu gumijas leļļukiem. Galu galā – esmu gatavs derēt, ka būs arī trakie, kuri uz Višķiem brauks no Francijas un Japānas. Lūk, nauda. Bet, lai uzturētu aktualitāti dzīvu tautas atmiņā – rīkojiet ikgadēju ufologu festivālu. Bez jokiem – tas ir reāli.

Kura vēl pilsēta ir zināma kā NLO galvaspilsēta. Neviena. Niša ir brīva. Un, īstenībā, diezin vai Višķiem kāds šo godu atņems, jautājums tikai, vai Višķi mācēs šo iespēju izmantot.

777

Mazām pilsētām, protams, ir vieglāk nopozicionēties nekā lielām, kuras vienkārši ir pārāk lielas, lai pateiktu par sevi tikai pāris iegaumējamas lietas. Bet vienalga – ikvienai pilsētai (mazai vai lielai) sava brenda (priekšstata par sevi) veidošana ir jāsāk ar saprašanu “kāpēc” vispār kaut kas tiek darīts – kāds ir mērķis, ko gribam sasniegt, ko mums vispār vajag.

Nereti mārketinga departamenti ražo kaudzes ar bukletiem vienkārši, lai attaisnotu savu eksistenci – bet kāda no tā jēga, ja nekāds skaidrs priekšstats par pilsētu neveidojas tā-kā-tā? Ja visas komunikācijas nav apvienotas zem vienojošas tēmas, zem vienas stratēģijas – tad kāda jēga? Nozīme nav apdrukātā papīra tonnām vai 268 gada laikā izsūtītām presrelīzēm – nozīme ir tam, kas visa tā rezultātā ir aizķēries cilvēku prātos. Komunikācijas jēga nav papļāpāšanā, bet gan efektā, kas spēj radīt vajadzīgās (!) pārmaiņas cilvēku attieksmē un rīcībā.

manipulatio

Tāpat jāsaprot, ka komunikācija – tas nav kaut kas, par ko atbild tikai mārketings. Komunikācija – tas ir viss, ko kāda pilsēta dara. Viss, pēc kā cilvēki spriež par kādu pilsētu, veido tās brendu. Tātad komunicē viss. Brendinga uzdevums ir saprast kā panākt, lai šis te “viss” veidotu vienu, skaidru, pievilcīgu, pārdodošu, patīkamu, iekārojamu tēlu, kurš patiešām arī spētu ierakstīties realitātē.

Lielākais izaicinājums šajā procesā – nesafragmentēšanās. Ja jūs teiksiet 100 dažādas lietas – cilvēki nespēs ielāgot ne vienu pašu. Bet, ja teiksiet vienu lietu 100 reizes, jums jau ir cerības iespiesties atmiņā. Ja vēl šī viena lieta būs unikāla un uzrunās cilvēku intereses – jums patiešām var paveikties.

baskets

Share.

About Author

18 Comments

  1. wow! spēcīgi.

    Vienīgais slogans, kas ir labs, atbilst un strādā, ir Liepājai. Un nav brīnums, tas ir ticis radīts nevis modernās breinstorminga sesijās ar fokusgrupu piedalīšanos, bet labi sen atpakaļ, kad par tādiem murgiem neviens ij dzirdējis nebija.

  2. Rīgai, Liepājai un Jūrmalai vismaz tie slogani jeb saukļi ir dzirdēti. Pārējos redzu pirmoreiz. Īpaši iepriecināja Valka 😀

  3. KKJ > GGO

    paldies par komentāru — kaut kādā ziņā tā jau ir, ka daudzi runā, bet maz dara.

    Tajā pat laikā, vismaz kad runa par brendiem, tad pareizai darīšani svarīga klienta izpratne. Ja klients nezina, kāds izskatās burkāns, viņam burkāna vietā var iesmērēt jebko. Zināmā mērā, tā arī ir Latvijas problēma, kad runa par brendiem.

    Es domāju, ka situācijas ar Latvijas pilsētām un to mārketēšana apliecina — cilvēki ir kaislīgi darīt, bet īsti nav skaidras shēmas kā un ko un kāpēc darīties. Līdz ar to sanāk tāds purvs — mīcīšanās uz vietas.

    Ja nav skaidras pamatlietas — ko gan var izdarīt?

  4. Skaidra shēma ? – kam tad tāda ir, ja neviens vēl šitik dziļā krīzē / bedrē nekad vēl nav pabijis ? Teorija jau laba lieta, bet tagad jau pat daudzu pasaules slavenu brendu īpašnieki ‘mīcās uz vietas’ (piem. General Motors).
    Starp citu – pēdējo 10-it gadu laikā Latvijā ir daudz sadarīts, bet, kā izrādās nekas īpašs (nasing spešal) nemaz nav izdarīts. Tā kā – viss vēl priekšā, vajag tik rakt !

  5. :))))
    Par NLO medaļa!!! Izicli! Nedaudz pasmējos, bet patiesībā tas tiešām IR nopietni! 🙂 Tas reāli strādātu, ja to labi un kvalitatīvi izpildītu 🙂

  6. Sveiki! Pats esmu latgalietis un domāju, ka pilsētai Latgales sirds logo ir dabisks un vienīgais piemērotais. Kāpēc? Tāpēc, ka ne pirmo gadu Rēzekni dēvē par Latgales sirdi. Protams, ir ari tādi, kuri par to nav dzirdējuši. Bet nevar jau teikt, ka šis salikums visai Latvijai škiet jauns. 🙂
    Man gan nešķiet pievilcīga ideja par sirds formas pieminekļiem vai ko tamlīdzīgu.. izklausās tā pa īstam pliekani :))
    Man pašam šķiet, ka arī Liepājas, Jūrmalas un Cēsu logo ir visai saprotami un asociējas ar pilsētām. Pārējie gan ir tādi abstraktie vārdu birumi 🙂
    Nepiekrītat man? Bet man taču arī ir tiesības uz viedokli 🙂

  7. KKJ > Nu ja

    Neesmu pamanījis, ka Rēzeknei būtu logo ar sirdi, vismaz mājas lapā tāda nav.

    Tiesa, mājas lapā gan ir jau DEFORMĒTS pilsētas slogans (devīze) — “pilsēta Latgales sirdī”. Aij, jai, jai. Kas tad bija vainas “Rēzekne: Latgales sirds”? Sākam šaubīties?

    Es uzskatu, ka pozicionēties kā Latgales sirdij — tas ir oki. Tas, ka Latgalē to pieņēmuši un tas dzīvo tautā — ļoti labi. BET KO JŪS AR TO GRIBĒJĀT PATEIKT, tāds ir jāūtājums. Darīt, vienkārši, lai darītu — tā ir tukša kopa. Nav rezultāta, jo tāda nemaz nevar būt!

    Jautājums ir par MĒRĶI — kāpēc un uz kurieni.

    Par pieminekli sirds formā — pliekanības līmenis atkarīgs no realizācijas. Tāpat arī — no tā, ko mēs ar to gribējām pateikt. Piemineklis pieminekļa dēļ — tas atkal ir pa tukšo. Aiz pieminekļa ir jāstāv kaut kādai domai. Piemineklis — tas ir tikai atgādinājums. Es jau esmu šeit rakstījis par pieminekļiem, palasiet: “http://www.parbrendu.lv/2007/10/11/par-piemineklu-jegu-un-butibu/”

    JUMS IR TIESĪBAS UZ SAVU VIEDOKLI, un JUMS NAV JĀJŪTAS VAINĪGAM PAR TO, KA JUMS IR SAVS VIEDOKLIS. GLUŽI PRETĒJI. MAZĀK KAUTRĪBAS!

    Latgalei vispār vajag vairāk būt lepnai par sevi — mazāk turēt sveci zem pūra. Vairāk apzināties savu vērtību. Pacelt galvu augstāk.

    Patīkami, ka šo interneta žurnālu lasa arī Latgalē. Veiksmīgi!

  8. Atļaušos nepiekrist – dažām no šīm pilsētām ir diezgan sakarīgi saukļi, kas kā reizi uzsver to unikalitāti (Liepājai, Rēzeknei, Valkai, arī Rīgai un Cēsīm var atrast pamatojumu kāpēc tā un kāpēc unikāli, bet diemžēl gribēt vajag). Tā doma par sirdīm ir diezgan murgaina, tiesa tas, ka pilsēta sevi mēģina vienlaicīgi reklamēt kā raibu un multikulturālu arī ir sviests (pavei http://www.rezekne.lv/index.php?id=364 kaut kam tādam viņi pat TV reklāmu pirms kāda laika bija nopirkuši). Turklāt ne Straupe, ne Višķi nav pilsētas – iespējams, ka viņi nemaz negrib sevi reklamēt (kam tādai Martas tantei sirmā vecumā atkauties no tūristu pūļiem ?) un nav arī ko (Reiz skolas laikā biju ekskursijā, kuras maršrutā bija iekļauta Starupe – bez slimnīcas tur vēl ir baznīca, starp citu, blakus slimnīcai) un arī pārējās pilsētas – iespējams tie saukļi ir domāti vietējiem, lokālpatriotisma uzkurināšanai

  9. KKJ > Hmm

    Ak, ne jau pamatojums ir jāmeklē.

    Piemēram, tā patik Valka — “viena pilsēta, divas valstis” — nu, un KO TAS PĀRDOD? KĀDA NO TĀ JĒGA?

    Vienīgais jautājums, uz kuru jāatbild ir “KĀPĒC KAUT KAS TIEK DARĪTS”. Kāds ir mērķis.

    Un, turklāt, slogans viens pats ir nekas — iesaku izlasīt: “http://www.parbrendu.lv/2008/03/12/slogans-neko-neglabs/”

    Par Cēsīm var daļēji piekrist, bet man nepatīk formulējums. Tas ir pārāk parasts, tur nav nekā radoša. Kas ir radoši un interesanti” Nu, piemēram: “Cēsis. Laipni lūdzam XII gadsimtā!” Tā lai ir odziņa. Tagad tas ir pelēks un garlaicīgs.

    Par Rīgu nepiekritīšu nekad — nu tā ir pilnīga fufele. Kāda iedvesmas pislēta. Iedvesma ir visur. Sludināt iedvesmu kā Rīgas unikalitāti un raksturīpašību ir tik pat jēdzīgi kā teikt: “Rīga, Pilsēta ar izplūdes gāzēm.” Visās pilsētās ir izplūdes gāzes, un par to runāt vienkārši nav jēgas.

    Īsti nepiekrītu, ka siržu ideja ir murgaina. Cita lieta, ka tā nav pārāk oriģināla un jauna — cik valstis mārketē sevi kā “Eiropas sirdi”? Daudzas. Ar Čehiju priekšgalā.

    Galīgi nepiekrītu par Višķiem un Straupi — tās ir apdzīvotas vietas, un tas arī ir galvenais. Tajās dzīvo cilvēki. Ja seko Tavai loģijai, tad nevajag sūkstīties, ka jaunieši no laukiem mūk prom, jo tur nav nekādu iespēju, nav naudas — mans piedāvājums ir tieši to naudu uz laukiem nest. Padarot šīs vietas interesantas, piesaistot tūristus, apmeklētājus.

    Būs laukos viesi (piemēram, Višķu NLO muzejā), arī uzņēmēji sarosīsies. Parādīsies servisi — kafejnīca, restorāniņš. Lielāks veikals. Vēl kaut kas. Karuselis, piemēram. PARĀDĪSIES IESPĒJAS. Par to arī ir brendings — tā ir iespēju atklāšana.

  10. Mārtiņš on

    diezgan sekli esi taas pilseetas apskatijis, bet kopumaa tendence labi paraadiit… tik ir viens “bet” lielai daļai tie slogani ir neoficaali tautas radiiti ne maarketiga vai brenda speciaalistu… . L O N D O N as piemērs gan iepriecina… .

  11. Pingback: Rīgas zīme un live RīGA | DesignBlog

Leave A Reply