Madara = ekokosmētika

1

Madara ir ģeniāls uzņēmums ar ģeniālu produktu, un esmu pārliecināts, ka ekokosmētikai Madaras izpildījumā ir gaidāma diža nākotne, bet iniciatīva marķēt burbuļūdeni ar to pašu MADARA tirdzniecības zīmi, kas tiek lietota identificējot kosmētiku — diezgan apšaubāma iniciatīva, lai neteiktu, ka kļūda.

Ir jāsaprot, ka tirdzniecības zīme vēl nav brends. Tā kļūst par tādu, kad cilvēka prāts tirdzniecības zīmei pielipina BIRKAS. Proti, pliks vārds ir tikai āķītis uz kā kaut ko uzkarināt, bet tiklīdz uz tā uzkarināta pieredze (dzirdēta, redzēta, izbaudīta), un ir skaidra ideja ko šī tirdzniecības zīme pārstāv un ko piedāvā — tā varam teikt, ka ir radies brends.

Un tā lielā brendu vērtība šeit arī slēpjas, ka tad, kad cilvēks vēlas “dabīgu kosmētiku” viņam smadzenēs uzplaiksnī “protams, Madara!”. Brends = piedāvājums. Zvanīšu Jānim, ja gribēšu uzsist biljardu, Pēterim, ja iedzert alu, bet Ilonai, ja parunāt par mākslu. Katram sava specialitāte — un tieši tāpat arī brendiem.

Brendiem ir jāpozicionējas — jāieņem noteikta niša cilvēka prātā. Ja brendam nav savas pozīcijas — tad tas ir kā speciālists bez specialitātes. Kam gan tāds derīgs?

Tādēļ, kad runa par brendiem, jāsāk ir ar to, kādu kompetenci cilvēki savā prātā ir piešķīruši šai tirdzniecības zīmei. Jānoskaidro AR KO CILVĒKAM ASOCIĒJAS ŠIS VĀRDS. Proti, ir jājautā cilvēkiem “kas tas ir — Madara”.

Ja cilvēki domā, ka Madara — tie ir “ekoloģiski produkti” — lūdzu, ar tādu pozīciju varat tirgot arī rupjmaizi un medu. Bet, ja Madara ir “ekokosmētika”, tad — kāds tam sakars ar limonādi? Kokteilis no šampūna? Izdzer lūpukrāsu? Izklausās garšīgi?

Protams, ir interesantas alternatīvas. Piemēram, Vichy. Šo termālo minerālūdeni var gan izdzert, gan arī uzsmērēt uz sejas — tepat Latvijā arī var iegādāties izcilo Vichy aptieku kosmētiku, kas ar masu produktu NIVEA nemaz nav salīdzināma. Bet šeit brendinga objekts ir ūdens, kas tiek lietots kā produkta sastāvdaļa.

Madara, pretstatā tam, ir lietussargveidīgs brends produktu grupai — nevis atsevišķa sastāvdaļa. Vārda “Madara” nozīme ir tā, kas apvieno visiem šiem produktiem kopīgo. Kā kopsaucējs matemātikā. Un es, personīgi, neieteiktu censties no “ekokosmētikas” nišas transformēties uz pozīciju “ekoprodukti”, jo “FOCUS WINS”. Speciālists “santehniķis” ir daudz uztiacamāks nekā “daru visus mājas darbus” — jo plašāka spektra ģēnijs, jo lielāka “ķap-ļap” iespējamība.

Mums nav šaubu, ka Dzintars — tā ir parfimērija un kosmētika, bet Latvijas Balzāms ražo kvalitatīvus alkoholiskos dzērienus. Un mēs negaidam, ka Dzintars sāks ražot saldētas picas un sviestmaizes, bet Latvijas balzāms izveidos savu odekolonu līniju.

Bet, ja viņi sāktu to darīt — tas tikai iznīcinātu viņu pašreizējo specialitāti, izdeldētu pašreizējo pozīciju no cilvēku prātiem neko jaunu un spēcīgu vietā neradot. Tas nozīmē zaudētu uzticamību, un līdz ar to — zaudētu iespēju pārdot.

Lietas ir tādas, kādas cilvēki tās redz savos prātos — un, ja Madara nozīmē “ekokosmētika”, tad limonādei neizbēgami būs šampūna garša.

Share.

About Author

1 Comment

  1. Krišjānis Papiņš on

    megavecis said…
    Es saprotu, ka Samsung ir divkasešu maģis un tapēc tam telefonus, veļasmašīnas un ledusskapjus nevajadzēt ražot. Pasargdievs vēl 3D televīzorus.
    Jun 09, 2010
    lasītājs said…
    Piekrītu un nepiekrītu. Jā ar Madaru līdz šim sapratām tikai ekokosmētiku.
    Bet jebkurš pasaulē pazīst Yamahu, kas ražo kā močus, tā labus mūzikas instrumentus!
    Un 67! gadus viņi ražoja ērģeles un klavieres. Ujn tad uztaisīja pirmo moci! Vai slikts piemērs? Domāju, ka nē. Tad kamdēļ Madara nespētu sevi pierādīt arī burbuļūdeņu ražošanā. Pie tam ja tie ir E free.
    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>Megavecis
    es saprotu, ka šis ir t.s. “spama” komentārs.

    Jun 09, 2010
    Pēteris said…
    Piekrītu. Madaras gadījumā tur vairs nepalīdzēsi, bet es ceru, ka šis raksts liks aizdomāties Dzintaram, Latvijas Balzāmam un citiem, neko tādu neatkārtot.
    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>lasītājs
    Protams, ka nekas nav viennozīmīgs. Arī zem Volvo zīmes ne tikai vieglos autiņus ražo. Katrs jau var darīt kā grib. Jautājums ir tikai par to, vai tas ir efektīvi.

    Manuprāt, limonādes+ekokosmētika ir mulsinoša kombinācija, bet mulsināšana diez vai palīdzēs pārdot vairāk. Tā domāju es. Citi var domāt citādāk. Un tikai dzīve pierādīs kā ir īstenībā.

    Latvijas reklāmā vispār pozicionēšanās, loģiska tēla veidošanas stratēģija un brendings nav pārāk populāri sarunu temati.

    Jun 09, 2010

    normis said…
    Tu tiešām domā, ka Dell datoru bizness būtu stipri apdraudēts, ja viņi palaistu tirdzniecībā peles paliktņus, kuri cilvēkiem ar lielām rokām liktos neērti, un tie pierunātu pilnu internetu? Vai Samsung pildspalvas un galu galā Microsoft Zune pleijeri? Tie visi ir hobijprojekti, un galveno biznesu tie neietekmē
    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>Normis
    oi, tikai nevajag. Tāda vārda kā “hobijprojekts” nav. Toties ir projekti, kuri tiek radīti nevis peļņai vai apgrozījumam, bet PRESTIŽAM, un PUBLICITĀTEI. Zūns ir ĻOTI DAUDZ ietekmējis maikrosofta tēlu, es domāju. Un ne jau pozitīvi.

    Īstenībā, Zūns ir Mairosofta… brenda… esence. Tas ļoti labi parāda to, kas Maikrosofts ir, un vēl svarīgāk — kas tas būs. (nekas nebūs) Gogle ir jaunais maikrosofts, starp citu. Tikai labāks.

    Viss tas bazziņš ap Zūnu ir Maikrosofta brenda kultūras absolūta demonstrācija… “iPod killer”… hahaha.

    Un par Dell — nē, tā es nedomāju, un neko tādu neesmu teicis. nezinu, kur Tu kaut ko tādu esi ņēmis…

    Jun 09, 2010
    Jurnis said…
    viss ir subjektīvi… Gribētos dzirdēt, ko par to domā sievietes, patiesā brenda mērķa auditorija, šis raksts tāda demagoģija vien ir
    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>Jurnis
    tas, ko cilvēki domā, nav svarīgi.

    tas, viņi saka, ko viņi domā ir pavisam mazsvarīgi, jo reti viņi saka patiesību un reti patiešām cilvēku darbi saskan ar viņu vārdiem.

    svarīgi ir tas, kā viņi rīkojas.

    Jo rīcība ir tā, kas rada realitāti.

    Un rīcība, nereti dzimst neapzinātajā. Zemapziņā.

    Un tāpēc jau arī eksistē brendings — tas palīdz tapt realitātei.

    Jun 09, 2010

    Pasniedzeja said…
    Nu tad, par ko, ko domā sieviete:) Neesmu Madaras fans, jo produkcija mani neuzrunā, neuzrunā arī iepakojums un komunikācija. Esmu nogurusi klausīties šī zīmola slavināšanu.Taču es neesmu etalons. Ja patiešām gribas, ko ekoloģisku, tad jāaiziet uz īstu aromterapijas veikalu, jānopērk eļļas, jāsaziežas un jāgaida rezultāts:)
    Taču – ja nopietni, tad es piekrītu rakstam, ka braukt tā vienkārši uz vārda Madara nevarēs. Tas nav private label, uz ko tagad spiež Rimi un Maksima. Madara pozicionējums ir krietni virs vidējā, kas nozīmē, ka patērētājam ir jādod pievienotā vērtība. Pievienotā vērtība rodas caur komunikāciju, kuras diemžēl no uzņēmuma puses nav. Par to jau rakstīju savā blogā http://ilzeberzina.wordpress.com/2010/06/07/uz-karstam-pedam-madara-drinks-st….
    Un vēl viens aspekts – tomēr ir ierasts, ka ekoloģiskas lietas ražo kāds neatpazīstams vai kāds uzņēmums, kuram nav jau konkrēta birka. Šajā gadījumā mēs kā cilvēki, kas domā stereotipos, kaut ko LB ražotu visai grūti uztversim kā ekoloģisku. Diez vai mēs ticēsim, ka P&G ražo ekoloģisko veļas pulveri. Ar dzērienu, manuprāt, ir tāpat.
    Jun 09, 2010

    Kirsitne said…
    Man arī šķiet, ka šis gājiens nav īsti veiksmīgs. Redzu divus ceļus- ja produkta specifika un dizains nesasaucas ar Madaras ierasto, tad necensties patērātāju paķert ar to, ka tas ir Madaras produkts, bet kā kaut kas pavisam jauns.-tas neliedz to tirgot Madaras veikalos. otrs- taisīt konceptu un dizainu sasaucoties ar kosmētiku. pasniegt dzērienus kā vienu no skaistumkopšanas līdzekļiem, tikai no iekšienes.
    Jun 09, 2010
    helijahele said…
    aptuveni pirms diviem gadiem, kad “Madara” kosmētika vēl tikai pamazām ieviesa produktus tirgū, uz darbu bija atnākusi kompānijas pārstāve ar paraugiem un izteikti slavinošu/ pozitīvu prezentāciju. Tikām iepazīstinātas ar “aizliegto” sastāvdaļu sarakstu, kas atrodami citās kosmētikās, pozicioējot “Madaru” kā absolūti tīru no kaitīgajām vielām un efektīgu, turklāt vēl piebilstot, ka visas izejvielas ražotas Latvijā. Kad tika pajautāts pat jojoba un avokado eļļām, vai arī tā ir no Latvijas, pārstāve nosarka, sakot, ka viss jau absolūti nav tā, kā teikts.
    Toreiz iegādājos vairākus produktus, neko sliktu par kosmētiku nevaru teikt, bet arī neko labu, godīgi sakot,veikala “drogas” “kaitīgo” vielu krēmi par pieņemamām cenām manai ādai patīk daudz labāk, protams, šis ir mans subjektīvs viedoklis un pieredze.

    Uzskatu, ka “Madara” kosmētika ir neadekvāti dārga, un lielākā daļa šīs naudas pircējs atdod par PR un reklāmas izdevumiem un iepakojumu, bet ne par pašu produktu. Būsim godīgi, ir nepieciešami vairāki gadi pētījumiem, lai pierādītu produktu efektivitāti, “Madara” tādus ir veikusi, bet ne jau Latvijā, un ne zem “Madara” vārda. Tā kā daļa sastāvdaļas un, iespējams, iepakojums tiek importēti, manuprāt, mārketinga pasākumi uzskatāmi par maldinošiem.

    Asociējot jaunos dzērienus ar kosmētiku, rodas līdzīgs priekšstats, lai gan neesmu paspējusi vēl tos nogaršot.

    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ > Ilze, Kristīne, Helija
    nu, lūk… :)))) sieviešu videokļi :))))
    kaut kā pavisam citādāka loģika nekā “muscular masculinity” :)))

    sevišķi man patika frāze: “…manai ādai patīk daudz labāk”.

    Jun 09, 2010
    Liva said…
    >Krišjānis Papiņš
    Nepiekrītu, kaut vai ņemot par piemēru to pašu Google, kura brendu diez vai var nosaukt par neveiksmīgu. Cik daudz viņiem ir t.s. “failed products”, sākot ar desmitiem aizmirstībā noslīgušu interneta projektu un beidzot ar skaļas publicitātes pavadītajiem Android un Wave? Galu galā, blakus dažādām brenda teorijām pastāv arī uzņēmējdarbības likums – pastāvēs, kas attīstīsies. Pat ja šis konkrētais produkts ir neveiksmīgs, Madara dara pareizi, cenšoties aptvert arī citas produktu nišas – to dara visi veiksmīgie uzņēmumi pasaulē.

    Bet brenda teorija šajā gadījumā māca – neizmanto vienu brendu, ja divi produkti pārstāv dažādas vērtības (Toyota/Lexus), bet ja produktiem ir viens vēstījums (šajā gadījumā – ekoloģija), tad kopīgs brends ir ieguvums. Lielākā daļa case studies pierāda, ka labam zīmolam sliktu blakusproduktu ātri piedos (diez vai kāda sievietei atteiksies no iecienīta Madaras krēma, jo viņai negaršos dzēriens), turpretī labs blakusprodukts tikai vairos zīmola vērtību.

    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>LĪVA
    Google=SEARCH Ar visu filozofiju, kas nāk līdz situācijā, kad apkārt ir šaušalīgi daudz visa kā, un ar to vajag tikt ātri galā. Gogle ir meklēšanas un strukturēšanas eksperti.

    Ja kaut kas ir “failed” tad ir jāskatās kāpēc “failed” — un es neesmu ne pirmais, ne pēdējais, kurš no kļūdām ir iemācījies daudz vairāk nekā no panākumiem. Galu galā eksperts ir tas, kurš ir pieļāvis visas iespējamās kļūdas. Edisonu arī var citēt šajā jautājumā.

    Bet Gogles gadījumā — iespējams, ka šiem projektiem nebija tik liels sakars ar gogles CENTRĀLO KOMPETENCI CILVĒKU PRĀTOS.

    Jo tas šeit tiek aizmirsts atkal un atkal, un arī Jūs, Līva, to neņemiet vērā, ka VĒSTĪJUMS nav tas ko TU domā, bet gan tas, ko DZIRD vēstījuma saņēmējs.

    BRENDU NEKONTROLĒ TIRDZNIECĪBAS ZĪMES ĪPAŠNIEKS, kurš vispār nereti nemaz NEZINA kāpēc klienti pērk no viņa un kā klienti viņu UZTVER un POZICIONĒ savos prātos.

    Un tas, ka kāds uzņēmējs paziņo, ka “mēs esam tas un tas” — tam nav NEKĀDA SVARA, jo realitāti rada tas, ko domā pircējs.

    Un pircējs nobalsos. ar savu maku.

    Un te nav runa par to, ka dzēriens NEGARŠOS. Runa ir par to, ka cilvēkiem varētu neapzināti likties, ka “KAUT KAS NAV TĀ”, ka “Kaut kas nav kārtībā”. Ka kaut kas varētu likties aizdomīgi. Tas arī viss.

    Jun 09, 2010

    Matīss Gaigals said…
    Stāsts nav par to, ka zem viena brenda nevar būt dažādas produktu grupas. Stāsts ir par spēju izgatavot labu produktu.
    Otra lieta ir par kopsaucēju. Madaras gadījumā, manuprāt, tas var būt “eco”, bet tad jautājums par to, kā šis svarīgais aspekts parādās tālāk produktos?
    Ja Madara kā brends iestājas par “eco” produktiem, tad nav problēmu – ecokosmētika, ecodzērieni, ecomēbeles, utml. Bet tad arī produktiem jāizskatās pēc ecoproduktiem.
    MadaraDrinks pagaidām dizainiski izskatās interesanti, bet vai ar to ir pietiekoši? Ja ir bijis mēģinājums cīnīties funkcionālās pārtikas segmentā, tad šādi neies cauri, jo te pircējam nav skaidrs veselības benefits. Ja tas ir mēģinājums pārdot “eco” dzērienu par augstu cenu, tad iepakojums nešķiet “eco” komunicējošs.
    Jun 09, 2010

    Pasniedzeja said…
    Ja es būtu Madaras īpašnieks, tad laikam nāktu klajā ar publisku paziņojumu – Lielu paldies – par tirgus reakciju, mārketinga & biznesa analīzi. Izlasot šos un citus daudzos komentārus, rakstus, kas radušies šajās dienās, var izvilkt tādas lietas….. Neviens krutākais konsultants to nepateiks. Tāds līdzekļu ietaupījums!!!!!! Un principā tas viss ir par velti, ja vien visa tā Madara drinks padarīšana neizrādīsies finansiāls fiasko.
    Jun 09, 2010
    a. said…
    Manas domas līdzīgas, TOMĒR
    tieši tādēļ iet divi termini Madara Cosmetics un Madara Drinks. Neliek jau Madara Cosmetics uz dzērienu pudelēm.
    Man vārds Madara asociējas ar dabīgumu – eko – neatkarīgi vai tās ir bulciņas, sejas krēms vai biodegradējams PLA vai kukurūzas cietes iepakojums. Kaut kas patīkams, bet ķīmijas un visiem pārējiem mēsliem – tādad labs priekš ķermeņa (vienalga kuras daļas).
    Ar to cenu ir kā ir. Amerikas eko un britu eko kosmētikas firmas piedāvā savus produktus par līdzvērtīgām vai augstākām cenām. Un ja jau tu reiz aizraujies ar eko, tad tā cena nav tik svarīga. Jo sastāvdaļas netiek ņemtas no eko kontrabandas vai tamlīdzīgi, bet no tā saucamā Fair Trade, kur tiešām arī izejvielu ieguvējam, ražotājam (jā, tām pašām afrikāņu sievietēm, kas tos lielos sviestu podus gatavo) tiek samaksāta atbilstoša naudas summa par padarīto darbu, nevis kā ķīnietiešiem pāris santīmi par džinsiem.

    Jun 09, 2010
    KristineLuLu said…
    MADARA foods ganjau razhos ne tikai dzerienus, bet vel n-tos ekoedamproduktus….
    Jun 09, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>KristineLuLu
    ar interesi nolūkošos šajā eksperimentā… Jebkurā gadījumā interesanti, ka Madaras manevri izraisījuši tādu vētru… šis brends neatstāj vienaldzīgu, un aizskar dziļi. Tas jau ir daudz.

    Visādā ziņā — cepuri nost un visu cieņu Madaras līdz šim paveiktajam. Šādiem darbiem vajag iekšas un enerģiju.

    Bet, vai ekosviestmaize ar ekomajonēzi iederētos plauktā blakus ekokrēmam un ekošampūnam? Laiks rādīs.

    Jun 09, 2010

    Renārs Jurkovskis liked this post.
    Jun 10, 2010
    zīmolniece said…
    atradu šādu definīciju Wikipedia: The greater a company’s brand equity, the greater the probability that the company will use a family branding strategy rather than an individual branding strategy. This is because family branding allows them to leverage the equity accumulated in the core brand. Aspects of brand equity includes: brand loyalty, awareness, association, and perception of quality .
    Ja mēs skatamies uz MADARA, vismaz Latvijā, viņiem ir augsta zīmola lojalitāte, augsta atpazīstamība un spēcīga asociācija (ar eko), kā arī augsta kvalitātes uztvere klientu acīs. Visi šie faktori ir lieliski iemesli tam, kādēļ taisīt citu produktu tai pašā virzienā (eko, vietējās izejvielas un ražotājs, augsta kvalitāte, forša zīmola izpilde utt.) ir pilnīgi pašsaprotams gājiens. Domāju, ja būtu nevis MADARA drinks bet kaut kādi, piemēram, Anna Drinks, atpazīstamība, pozitīvā asociācija, lojalitāte, klientu ekspektācijas, ticamība, ažiotāža utt utjp būtu krietni vien mazākas.
    viennozīmīgi, manuprāt šī stratēģija ir pareiza. Ar fokusu un uzsvaru uz – visa veida EKO produkti.

    P.S. Un Latvijā netrūkst zīmola, stratēģijas u.c. speciālistu, tikai diemžēl lielākā daļa klientu šiem speciālistiem neļauj izpausties :), jo nesaprot, ko nozīmē zīmola stratēģija, pozicionējums utt, un kapēc par to būtu jāmaksā.

    Jun 10, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ>Zīmolniece
    Cien.Zīmolniece!

    Wikipēdijai ir pilnīga taisnība!

    Jo lielāka brenda vērtība, jo lielāks tā īpašniekam vilinājums kapitalizēt šo vērtību, un sākt ražot vēl kādu preci, kuru tirgot zem tā paša vārda. Šaubu nav! Vienīgā problēma, ka šāda pieeja aizmiglo brenda unikalitāti, un notrulina to kompetenci, kuru klienti tam savos prātos piešķir — uzmini pati, kas seko.

    Kas attiecas uz Madaru — nu tur jau es esmu ar sausu muti atkārtot vienu un to pašu. Protams, ka spēcīgs vārds vilina pabāzt zem tā apakšā vēl kaut ko, bet ne pie kā laba tas nenovedīs, jo pieeja “klienti mani mīl kā elektriķi, domāju, ka varu pārdot ari santehniķa pakalpojumus” noved pie uzticēšanās samazināšanās.

    Un Madaras gadījumā, es domāju, ka vēl mēs nezinam, vai CILVĒKI domā, ka Madara ir EKO vai EKO-KOSMĒTIKA un tas nu nav gluži viens un tas pats. DZĪVE RĀDĪS.

    Tas, ka klienti neļauj izpausties nu gan ir fakts. Tikai klienti nesaprot, kas ir brenda stratēģija un pozicionēšanās tādēļ, ka par to neviens nekur nerunā, bet par to, ka nerunā varam teikt lielu paldies vārda “ZĪMOLS” ieviešanai, jo tas skan stulbi, jēli un pretīgi. Un ir dabiski, ka cilvēki to nedz mīl, nedz lieto.

    Un kur ir problēma parakstīties ar savu īsto vārdu, būtu vismaz līdzvērtīgs dialogs, jo es savu identitāti neslēpju. Tādi nu brendi mums te sanākuši.

    Feb 27, 2011
    edgars said…
    Tieši tā. Focus wins.

Leave A Reply