Ordenis, sasniegums un ideoloģija.

0

It kā tik parasta un vienkārša lieta tāds ordenis.

Veic cilvēks varoņdarbu — pārlido okeānu, apmeklē Ziemeļpolu, nošauj labi daudz ienaidnieku — un valsts vara izrāda atzinību iedodot smuku piespraudi. Priecājas cilvēks, liek pie krūts, un iet pa ielu. Līdzpilsoņi bijīgi atkāpjas, viegli paklanās, dod ceļu. Uz svētkiem dāvina sarkanas neļķes.

Ja valsts vara mainās, pēkšņi vērtību zaudē arī ordenis. Tas kļūst neērts — kā lieks atgādinājums par tiem citiem, nepareizajiem, laikiem. Tagad likumi citi, citas arī tradīcijas. Par ko tevi tur toreiz apbalvoja? — Ej nu sazin. Mums ir citi varoņi.

Ordenis ir zīme — tas palīdz atpazīt, identificēt, novērtēt. Kā līdera dzeltenais krekliņš Tour de France.

redstarBet ordenis allaž ir piesaistīts “izsniedzējam”. Faktiski, valsts varai. Bet valsts vara allaž pārstāv noteiktu ideoloģiju. Kad mainās vara – mainās arī ideoloģija. Vai tāpēc varoņdarbi, par kuriem apbalvoja fašistiskā Vācija, mazāk vērtīgi? Nē taču.

Bet ordeņa saņemšana ir kā maiņas process. Tev — goda zīme. Mums — slava par taviem sasniegumiem.

Ja tu uzkāpi Everestā, un tevi par to Himlers apbalvoja, piedod, bet mūsu acīs tu esi noziedznieks, jo darīji slavu Nacistiem. Veltīji viņiem savu sasniegumu. (un šeit mēs pat vēl neņemam vērā faktu, ka goda zīme pati par sevi satur ideoloģijas reprezentācijas — līderus attēlus, simbolus utt.)

Iznāk, ka ordeni nedod par sasniegumu kā tādu. Ordeņa saņemšana ir kā tirdzniecība. Tu dalies ar mums savos panākumos, mēs tev pretī — ordeņotu godu un slavu savas ideoloģiskās sistēmas ietvaros.

Bet kur paliek cilvēks?

Share.

About Author

Leave A Reply