Par pieminekļu jēgu un būtību

5

Atceros sen dzirdētu leģendu – kad Latvijā uzcēla trešo cukurfabriku, Kārlis Ulmanis esot teicis, ka nu katrs pie kafijas var likt trīs karotes cukura.

cukurs.png

Nezinu, vai tā bija ilgtermiņa tradīcija, bet, ja būtu, tad tas kalpotu kā regulārs atgādinājums par valsts rūpnieciskajiem sasniegumiem.

Arī Anglijā plaukstošā tējas dzeršanas tradīcija ir kā sistemātisks atgādinājums par Britānijas koloniālo varenību, jo visa tēja taču tika importēta no Anglijas kolonijām. Dzēra briti tēju un sajūsminājās par to cik impērija varena.

teejaslaiks.jpg

Kā šādu tradīciju ieviest? Vispirms to jāsāk praktizēt valsts pirmajām personām. Ja visi angļi zina, ka Karaliene dzer tēju, un tikt pie karalienes uz pieņemšanu tieši tējas dzeršanas laikā ir liels gods, arī viņi sāks dzert tēju. Tādējādi, lai visi liktu pie kafijas trīs karotes cukura, vispirms to būtu bijis jāsāk darīt Ulmanītim, plus vēl jāparūpējas, lai ikviens par to uzzina.

Tālāk pie kaut kā smagāka un fundamentālāka.

Jūs ziniet, ka reiz bija plāns centrāltirgū uzstādīt tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotu granīta cūku?

cuuka.JPG
(c) Diena, 19.05.2007.

Jautrājums jautrajiem un attapīgajiem: un kāda gan funkcija bija paredzēta šai, tā arī līdz galam nerealizētajai cūkas pieminekļa iecerei?

Pareizā atbilde: atgādināt un spēcināt Ulmaņa mītu par bekona eksporta milzīgo nozīmi Latvijas ekonomikā, stimulēt un veicināt uz to balstīto tautas lepnumu par savas valsts sasniegumiem. (kas, protams, nav nekas slikts, jo cilvēki ar augstu pašvērtējumu un lepnumu par savu valsti ir strādīgāki, saliedētāki un laimīgāki)

Un kā ar padomju gadiem?

Visas neskaitāmās Ļeņina statujas, skulptūras, krūšutēli, attēli un gleznas – ikkatrs no tiem bija kā atgādinājums par to kādā valstī cilvēks dzīvo, un kādi ir šīs valsts ideāli.

poster_lenin.jpg

Pieminekļi un tradīcijas – tā ir iespēja atgādināt. Simboliski pateikt un parādīt – kas ir svarīgākais, uz kādām vērtībām un principiem balstāmies.

Protams, lai cilvēki saprastu, kādēļ te tirgū ir šī marmora cūka, tiem jāzina leģenda. Bet reiz tie zina leģendu, ikreiz kad tie ieraudzīs cūku, viņi šo leģendu atcerēsies. Un, lepni paceļot galvu, teiks: jā, mēs esam varena valsts, mūsu sasniegumi ir diženi, mēs dzīvojam zelta laikmetā, mēs esam laimīgi.

Un viņi ticēs valstij – bet valsts, toties, no viņiem varēs paprasīt vairāk un arī rēķināties, ka šie nemēģinās to apčakarēt. Jo kā gan lai čakarē to, ko mīl?

Šī pati tehnoloģija izmantojama dažādu organizāciju logo dizainā. Ja jums ir laba leģenda par to, kas esiet, kas vēlaties būt, kādi vēlaties būt – vizualizējiet to.

Atgādiniet cilvēkiem – kas šī ir par organizāciju kurā viņi strādā un kādi ir tās sasniegumi, kurp tā dodas, par ko tai jākļūst, kādi ir tās mērķi un kādiem jābūt cilvēkiem, kuri šeit strādā. Pasakiet kurp ir jāiet un kas tiek prasīts no darbiniekiem.

Lūk, brends spēj kļūt par spēcīgu menedžmenta instrumentu, kas apvieno, programmē, liek strādāt vairāk un produktīvāk.

Jūs gribat kļūt par radošu organizāciju – parādiet to savā identitātē. Gribat būt savu klientu uzticami pavadoņi – parādiet to savā logo. Sasaistiet savus pieminekļus ar savām leģendām – un ikreiz, kad cilvēki redzēs pieminekli, tie atcerēsies leģendu. Tā iesakņosies prātos, sāks mainīt cilvēku pasaules skatījumu, mainīt rīcību, mainīt realitāti.

Un nesīs augļus.

koks-galvaa.png

Protams, ja organizācijai nav skaidrs kas tā ir, kurp iet un par ko vēļas kļūt — cik gan motivēti, strādīgi un optimistiski var būt darbinieki, kuriem nav skaidrs kāda jēga censties?

syzyphus.jpg

Saistītie raksti:
BP: beyond petroleum
Par Teita galerijas vīziju un logo

Share.

About Author

5 Comments

  1. Cūkas simbols varētu nozīmēt ne tikai to, ka mēs eksportējam bekonu, bet gan cik pārtikusi valsts mēs esam vai arī cik pārtikusi mēs vēlamies būt. Tas manuprāt ir pārticības simbols, kurš liek cilvēkiem censties, darīt vairāk.

  2. Pingback: Krišjānis Papiņš par brendu: Kā šodien ģērbsieties?

  3. PLĀNS uzcelt rukša pieminekli nav bijis, tikai ideja. Respektīvi, iecere no malas, kuru attiecīgās instances jau pirmajā skatījumā noraidīja. Pārējā ažiotāža bija pilnīgi lieka un neprecīza.

  4. KKJ > Džerijs

    …un PALDIES Dievam.

    jo man liekas, ka visa šī pieminekļošanās, tajā skaitā ar Konstantīna Čakstes pieminekli ir vienkārši briesmīga bezvizionāra, bezizpratnes bakstīšanās. Īstenībā šādiem lēmumiem būtu jābūt izpratnes un konnkrētas idejas virzītiem — ko vēlamies sasniegt, kādas pārmaiņas radīt, ko nostipirnāt. Kas bija Konstantīns — džeks, kurš mēģināja, un kuram neizdevās. Tad kāds ir vēstījums?

    Bet Čakstes pieminekļa izveides ziedotāju saraksts man vēljorpojām skapī stāv — un tur kaut kā miljonāru netrūkst.

    Par cūku vispār nav ko runāt, tas vienkārši ir pārpratums, kura iniciatori atjēgušies klusām atkāpās no saviem vārdiem.

    Tautai, protams, patīk pieminekļi, viņiem ka tikai celt, vienalga ko un ar kādām ideoloģiskajām sekām.

    tā. Paldies un veiksmīgi!

Leave A Reply