Parunāsim par ikriem

7

Ikri.

Parasti ikri.

Nu, varbūt, ka ne gluži parasti, jo maza burciņa maksā četrus latus, bet tomēr – tie ir un paliek tikai ikri.

Bet kādēļ cilvēki pērk ikrus? Kādēļ maksā Ls4 par mazu trauciņu ar dārgo produktu, ja uz baltmaizes var smērēt arī kaut ko citu – varbūt pat ne mazāk garšīgu, un turklāt – lētāku?

Kā cilvēki uztver ikrus? Ar ko tie asociējas?

Kāds mums priekšstats par ikriem? Ko sevī ietver brends “ikri”?

Tāpat kā labākās makšķerlietas nāk no Japānas, tā ikri, acīmredzot, asociējas ar Krieviju – ne velti Lietuvā ražotie ikri tiek pozicionēti kā “Russian red caviar”. Būtu taču kaut kā jocīgi redzēt “Lithuanian red caviar”, vai ne? Varbūt ikri varētu vēl asociēties ar Somiju, Norvēģiju – zvejas lielvalstīm, bet ar Lietuvu – nu nekādā gadījumā. (mūsu priekšstatam (brendam) par Lietuvu, vienkārši, nav nekāda sakara ar ikriem)

ikri.jpg

Būtisks ikru brendu veidojošs faktors – cena.

Proletariāts ikrus nenopirks. Tas ir roskošs, ekskluzīvs, elitārisms. Kurš katrs ikrus galdā necels. Faktiski, sistemātiska ikru pirkšana ir kā pašapliecināšanās, atgādinājums [sev pašam]par saviem finansiālajiem sasniegumiem.

Priekšstats par ikriem funkcionē kā nosacījuma reflekss Pavlova suņiem – panākumi, tātad ikri. Un viss šeit ir perfekti. Tā strādā pozicionēšanās – sasaista lietas ar konkrētiem jēdzieniem, kas uzplaiksnī prātā.

To apliecina arī viens no 100 labākajiem Krievijas plakātiem pēdējos 100 gados.

zhiznj-udalasj.jpg

© Андрей Логвин

Atliek tikai minēt – vai gadījumā, ja vistu olas būtu retums un maksātu Ls5 gabalā, vai arī mīksti vārīta ola svētdienas rītā būtu kaut kas ar ko apliecināt savu pārākumu un augstāko sociālo statusu?

rooster1_2963.jpg

Share.

About Author

7 Comments

  1. Ja vistu olas būtu retums, un dabūt būtu tikpat grūti. Kāds varēja iedomāties un sataisīt to par brendu, ar kuru var pacelt pašapziņā savu sociālo statusu. Tomēr ikrus jau no seniem laikiem bija iecienīts gardums imperatoriem un karaļiem.

    tomēr ir taisnība, ka cilvēku uztver ikru, ka produktu ka “roskošs, ekskluzīvs”.

  2. hmmm… Balticovo jau kaut ko tur mēģina ar olām izdomāt — kaut kas ir dzirdēts par Omega3 taukskābēm, kas ir olās utt.

    Bet es uzskatu, ka Balticovo (lai arī ar jaunu un smuku logo), bet tomēt ir mazliet par maz kreativitātes olu virzīšanā. radošāk vajag. aizraujošāk, interesantāk. vairāk uzdrīkstēšanās.

    un vēl kas ir labi par olām — ka ir tādas “lielās brokastu”. tas ir tāds mazliet elitārāks produkts par mazajām leišu.

  3. Veikalā pārdod 6gab. olas komplektu, uz kuras attēlotas kāda cilvēka muskuli un uzraksts,
    “spēks ir olas”.
    Man liekas “Balticovo” ir ražotājs, šī divdomīga reklāma proti ir vairāk kreativitātes, nekā uz parasta “Balticovo” pakas.

    Vēl pēc maniem uzskatiem patīkas preces, olas (maize, piens, etc.) ir tāda interesanta preču grupa, kurai nav piemēroti tādi paši līkumi, ka nepartīkas precēm, jo bez partīkas precēm grūtāk iztikt 🙂

    Padomājot, tomēr kaut kas ietekmēja cilvēka pašapziņai, kāpēc viņi pērk “Rīgas Piensaimnieks” pienu, vai “Cesvaines” pienu, un kāpēc iegadās “Hanzas maiznīcas” maizi, vai “Druvas”.
    tomēr padomājot arī pienam

  4. Manuprāt, ar pārtikas precēm ir visai vienkārši, tām ir jāgaršo labi un jābūt veselīgām, turklāt uz produkta iepakojuma ir jābūt uzrakstītām šīm lietām. Nezinu, kā ir ar citiem, bet man nepatīk vilties pārtikas produktā, tāpēc es mēdzu pirkt vienu maizes šķirni, viena ražotāja piena produktus, bet olas ir un paliek olas, neatkarīgi no viņu lieluma un ražotāja kreativitātes. Es gribu maksāt maz par olām, bet par labu tēju naudu nežēlošu.
    Es rūpīgi pārdomāju, ko likt savā iepirkuma grozā un to vajadzētu paturēt prātā visiem ražotājiem, ka cilvēks iepērkoties nepārstāj domāt un neaizmirst, ka veselīgs dzīvesveids šobrīd ir ļoti topā, tāpēc, kāpēc gan neuzrakstīt visas labās produkta īpašības uz iepakojuma. Es varu neticēt reklāmai TV, bet tam, kas rakstīts uz preces iepakojuma, esmu noticējusi vienmēr.
    Un vēl, par olām, lielākoties šo produktu taču pērk sievietes, olu iepakojums kļūst arvien praktiskāks, kas ir svarīgi, bet varbūt ir iespējams to padarīt arī sievišķīgāku?
    Ha, un vispār varētu papētīt, kā cilvēki izmanto olas, sākot no cilvēku apmētāšanas, beidzot ar skolas sienas apķēzīšanu, varbūt var popularizēt olu pielietošanas iespējas?
    Labu apetīti tiem, kas šobrīd ēd olas! 😉

  5. Ikri – produkts, kurš ir ierobežotā daudzumā un ekskluzīvam produktam jābūt ierobežotā daudzumā, lai to nevarētu nopirkt katrā bodītē un katrs mirstīgais. Šeit liela loma ir senām tradīcijām un piekrītu, ka ikru “ekskluzivitāte” aizsākās ar imperatoriem, karaļiem. Tradīcijām ir spēks!
    Ir jau arī māksligie ikri, kuri maksā daudzas reizes mazāk un arī nepretendē uz ekskluzivitāti, bet to tad ari cilvēks apzinās, ka tie nav ikri šī vārda īstajā nozīmē.

  6. Ja par olām, tad manuprāt labākā reklāma olai ir pēc iespējas dzeltenāks olas dzeltenums, kurš liecina par kvalitāti. Salīdziniet lauku olas olas dzeltenumu ar to, kuru var nopirkt veikalā un viss kļūs skaidrs… Ja gribētu izcelt savu produktu citu vidū, tad parādītu procesu no vistas dzīvošanas apstākļiem, barošanas līdz olai, kad to pasniedz galdā un var redzēt, ka olas dzeltenums tiešām liecina par kvalitāti.

  7. Iesaku veikt salīdzinošu eksperimentu – pagatavot olu no tā dzeltenā (labi un smeķīgi barināto vistu) Balticovo iepakojuma un no kāda cita. Pārmēru dārgi tas neizmaksās, bet domāju, ka šāds eksperiments katram dos skaidru bildi – jūt atšķirību vai ne.
    Es sajutu, tās ir kudī gardākas!
    Nu, ar to izcelšanu ir kā ir. Paciņa saka “Tava sirds to novērtēs!”, kas labi, bet garšas argumentu nekādu.
    Vēl mazāk argumentu ir tām zaļajām pakām, kas brīvdabā dētajām olām.

Leave A Reply