Pret zīmolu

“Our lives begin to end the day we become silent about things that matter.”

Martin Luther King Jr.

“An error does not become truth by reason of multiplied propagation.“

Mahatma Gandhi

“Even if you are in a minority of one, the truth is still the truth.”

Mahatma Gandhi

Apgalvot, ka „tauta ir pieņēmusi vārdu zīmols, jo tas tiek lietots“, ir tas pats, kas apgalvot, ka „tauta bija pieņēmusi Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā, jo cilvēki taču dzīvoja, gāja demonstrācijās un viss bija labi“.

Tāpat kā Latvija tika vardarbīgi un pret savu gribu okupēta, tā arī vārds zīmols ir oficiāli uzspiests ne tikai neatstājot vietu izvēles brīvībai vai diskusijām, bet arī neņemot vērā negatīvo sabiedrības reakciju.

Teikt, ka „tagad zīmols ir iegājies“ nav nekas cits kā lēts populisms. Cilvēkus var pieradināt pie visa – pie komunisma, pie komunālajiem dzīvokļiem, pie deficīta un rindām veikalos. Un cilvēks, kas ir pieradis pie neērtas taburetes, nemaz neiedomāsies, ka var būt arī citādāk.

Tas, ka cilvēks ir pieradis pie kaut kā slikta, nav iemesls, lai turpinātu pie šī sliktā turēties. No visa sliktā ir jāatbrīvojas, jo, ja kaut kas ir slikts, tas nevis ar laiku kļūst labāks, bet gan visu apkārtējo velk uz leju, aplipinot to ar savu negatīvo ietekmi.

Jā, man nepatīk vārds zīmols, un es to nelietošu. Uzskatu, ka tas ir nodarījis lielu kaitējumu valstij, tautai un biznesam, un turpina to nodarīt vēljoprojām.

Būsim atklāti – cilvēki Latvijā nezina un nesaprot, kas ir zīmols (brends) un kāda no tā jēga. Turklāt, cilvēki ne tikai nezina, bet arī negrib to zināt. Zīmols Latvijā nav populārs. Un nebūs populārs tik ilgi, kamēr to sauks par zīmolu, nevis par brendu.

Vārds zīmols skan kā mīzols (pat negribas domāt par asociācijām, kuras rada šis vārds).

Vārds brends skan citādi. Tas skan lepni, trekni un ienesīgi. Brends ir brangs. Labi nobarots. Pelnošs un labklājību nesošs. Un tas ir pareizi – jo tā tas patiešām arī ir. Brends ir kā labi nobarots ruksis, ko saimnieks var izdevīgi pārdot.

Nav nejaušība, ka interese par brendiem Latvijā noplaka līdz ar vārda zīmols ieviešanu. Vēlaties kaut ko izskaust? – Nodēvējiet to sliktā vārdā.

Ilgi brīnījos, kāpēc krievvalodīgie klienti ir daudz labāk izglītoti brendu lietās un zina ko prasīt, zina, kas viņiem vajadzīgs. Iemeslu sapratu, kad ielūkojos kādā Maskavā izdotā žurnālā, kurā bija neticami sakarīgs raksts par to kas ir brends, kā pie tā tikt un kādus ieguvumus tas spēj radīt.

Izrādījās, ka krievvalodīgie uzņēmēji dzīvo citā informācijas telpā – kur brendus sauc par brendiem, nevis par zīmoliem-mīzoliem. Un līdz ar to ir zinošāki, informētāki un konkurētspējīgāki.

It kā jau – kāda mums gar to daļa. Lai jau viņiem tiek. Mums arī bez brendiem labi.

Bet brends ir XXI gadsimta konkurences ierocis. Tas palīdz pārdot, palīdz vadīt uzņēmumu, palīdz ieņemt pozīciju tirgū un sasniegt panākumus. Neizmantot brendinga tehnoloģijas ir kā censties uzvarēt autosacīkstēs, neizmantojot visu pieejamo motora jaudu – tas uzdevumu padara grūtāku, dažreiz pat neiespējamu. Brends lielā mērā ir Latvijas uzņēmēju neizmantotais potenciāls.

Turklāt, vārda zīmols izgudrotāji ir viltvārži, jo viņi nemaz neaizstāv latviešu valodu, kā tikai, lai attaisnotu savu eksistenci, ik pa laikam izmet publiskajā telpā fenomenāli smieklīgas idejas, ka nedrīkst uz afišas būt o ar strīpiņu virs tā (vārdā „simfonija“), ka Vācijas pilsonim Znarokam ir jāmācās latviešu valoda, ka mums vajag tādus pajoliņvārdus kā „ausskanis“ un „pēkšņlodziņš“.

Vārds zīmols tiek aizstāvēts un ieviests ar putām uz lūpām. Bet tajā pat laikā nav dzirdēts NEVIENS iebildums vai aizrādījums vai diskusija par to, ka „tirgzinība“ (labs un patīkams vārds!) tiek plaši dēvēts par „mārketingu“, bet „sabiedriskās attiecības“ par „PR“ (no angliskā „public relations“).

„Bet PR skan labāk un pārliecinošāk nekā SA! Klients daudz labprātāk pērk PR nekā SA!“ – tā saka kāda firmas vadītāja. Nu tad atvainojiet – uz brendu tas neattiecas?

To sauc par konsekvenci un patiesumu – ja tu patiešām esi par kaut ko, tad tu patiešām par to arī esi, nevis tikai radi iespaidu.

Rodas jautājums: kādēļ sirmie un cienījamie valodas uzraugi, ja reiz patiesi vēlas kopt latviešu valodu, neko nedara, lai valoda tiktu sistemātiski kopta, bet strādā ar senilām komuņaku metodēm – ar direktīvām no centra, kuras, lai cik stulbas būtu, visiem ir oficiāli jāpilda?

Ja reiz gribat kopt valodu un celt valsti saulītē – dariet to! Un dariet to sistemātiski, uzrakstiet veicamo pasākumu sarakstu, izdiskutējiet un sākiet realizēt. Piemēram, izveidojot interneta lapu, kurā tādi kā es var uzzināt, kā jākonfigurē makintoša dators, lai epasta adresāts garumzīmju vietā nesaņemtu ķeburu kalnus. Tas būs daudz labāks un lietderīgāks darbs par zīmola-mīzola un citu kļūdvārdiņu propagandu.

Kas gan traucē izveidot interaktīvu, interneta vidē funkcionējošu latviešu gramatikas un pareiza valodas lietojuma konsultatīvo lapu, kurā ikviens varētu ātri un efektīvi atrast atbildi uz sevi interesējošu jautājumu valodas lietošanā? Vai apgūt gramatikas stundas, piemēram, komatu likšanu, ikvienam pieejamos interaktīvos interneta testos? Tā vietā cienījamie valodnieki pa Latvijas pirmo radio retranslē dramaturģiski diezgan briesmīgas un visādā ziņā bezgaumīgas reklāmas, no kurām, es ļoti šaubos, vai kāds kaut ko iemācījies un uzlabojis savu valodu.

Šādas mājas lapas izveide no finanšu investīciju viedokļa būtu efektīvāka un nesalīdzināmi rezultatīvāka salīdzinot ar bezjēdzīgo valsts valodas lietojuma uzmanošo institūciju uzturēšanas izmaksām.

Bet kāpēc nekas no tā netiek darīts?

Patiesa vēlme vienmēr atradīs iespēju izpausties lietderīgi – tā ir kā upe, kas plūst cauri tuksnesim pati par sevi, liekot visam savā ceļā zelt, plaukt un ziedēt.

Bet vēlme nodēvēt brendu par zīmolu ir sīkmanīga, tuvredzīga un egoistiska, kas nevienam neko labu nav nesusi, kā tikai sniedz iluzoru attaisnojumu dažu iestāžu eksistencei Latvijas valsts budžeta izdevumu pozīciju sarakstā.

(c) Krišjānis Papiņš, 2008. gada 9. maijā.

Nelatvisko vārdu saraksts, kuri tiek lietoti ik dienas,

bet par kuriem latviešu valodas sargiem ne slits, ne auksts:

  • producents (pievienots 15.07.2008.)
  • aranžējums (15.07.08.)
  • komunikācija (03.09.08.)
  • asistents (03.09.08.)
  • menedžments (05.09.08.)
  • adaptācija (19.01.2009.)
  • snovbords (19.01.09.)
  • basketbols (31.03.2009.)
  • futbols (31.03.2009.)
  • alianse (06.04.09.) – paldies Alijai!
  • deleģēšana (06.04.09.) – paldies Alijai!
  • destinācija (06.04.09.) – paldies Alijai!
  • bizness (22.04.09.)
  • biznesmenis (22.04.09.)
  • māsterplāns (21.06.09.)
  • šovs (3.07.09.)
  • autlets (21.09.09.)
  • kūrorts (21.09.09.)
  • …turpinājums sekos…

Ir tikai viens jautājums — kādēļ vārda “brends” apkarošana tiek veikta ar sevišķu degsmi, kamēr tajā pat laikā teju vai ik dienas visredzamākajās vietās tiek publicēti anglicismi, kuri brēktin-brēc pēc kāda valodas uzrauga asā skatiena un stingrās rokas. Bet, ak, viņi visi ir aizņemti ar raganu medībām pret visa ļaunuma sakni — vārdu “brends”.

Lūk, piemēram, šeit divi gadījumi ar vārda “šopings” lietošanu. Unas un Spices kopprojekts “Spicais šopings” kā reklāmas makets žurnālā Ilustrētā zinātne. Un otrs — 500 latus šopingam laimēt piedāvājošā Maybelline reklāma veikala Drogas skatlogā.

shop_1

shop_2

Tāpat — brīvi, bez pretenzijām un ierobežojumiem ikdienā tiek lietots vārds “outlets”. Kur uzraugi? Guļ? Nē! Cīnas ar latvju tautas, valsts un valodas lielāko naidnieku — BRENDU!

outlets

Visizcilākie latviskojumi:

  • angliski: “more song controls” — latviskots uz: “dziesmu papildus vadīklas” (avots: iPhone īsā pamācība)
  • Microsoft cenšas runāt latviski (pievienots 15.07.2008.)
  • raksts par latviskojumiem no TvNet.lv

2009. gada 23.jūlija Delfu raksts par vācu valodas jaunvārdiem.

Jestrus linkus un riebekļvārdiņus, kuri tiek lietoti biežāk par biežu, un par kuriem neviens neliekas ne zinis, droši var sūtīt uz Krisjanis@parbrendu.lv