Sex sells

11

Kad runa par brendiem priekš biznesa, tad tiem nav cita mērķa kā pārdot.

Bet, lai pārdotu, vispirms ir jāpiesaista cilvēka uzmanība, viņš ir jāieinteresē, jāparāda, ka produkts atrisina kādu aktuālu un sāpīgu problēmu.

Pats pirmais pārdevēja likums – nesākt pārdošanu, pirms nav izzinātas pircēja vēlmes. Ja pārdevējs nezina, ko pircējs vēlas, kā gan viņš tam var jebko pārdot? Ar pārdevēju tāpat kā ar ārstu – cik ilgi jūs uzklausītu tāda ārsta padomus un vai jūs pieņemtu zāles no ārsta, kurš pat nav uzklausījis, kas jums kaiš? Un tā kā reklāma nav nekas cits kā viena liela pārdošana, tad, protams, ka reklāmisti to vien dara, kā pēta cilvēku vajadzības.

Uzzināji vajadzību – piedāvāji risinājumu. Un, ja vēl skatītājs notic, ka kokakola patiešām palīdz kļūt muskuļainam un iepatikties sievietēm, tad ļoti iespējams, ka viņš patiešām arī nopirks.

sexy-coke.png

Lūk, tādēļ arī saka, ka “sex sells”.

Reti kuram seksuālās vajadzības ir pilnībā apmierinātas. Faktiski, sekss ir kā vaļēja brūce, kurā var kaisīt un kaisīt sāli. Turklāt, jo nelietīgi smalkāki būs manipulācijas mehānismi, jo lielāka iespēja, ka cilvēks reaģēs.

smalkais-axe.png

Piemēram, slavenais AXE efekts ir neticami truls mājiens ar telefona stabu, bet vai mēs varam būt tik droši, ka tas nestrādā?

axe.png

Tad kas ir AXE brends? Daļai cilvēku – naiva ķeršana uz muļķi. Kurš noticēs tik trulai reklāmai? Bet tiem izmisušajiem desmitiem tūkstošu, kuri meklē mesiju, kas atrisinās visas viņu problēmas, roka pati sniedzas pēc AXE.

Vai gadījumā nosaukumam AXE nav kāda saistība ar latvisko “cirvis”? Tas atgādina gadījumu, kad asprātīgie degvielas kontrabandisti pēc darījuma VIDam atstāja firmu, ko sauca AGALAS – jeb no otra gala SALAGA. Ne tikai apčakarēja, bet vēl arī izņirgājās.

Patiešām stulbi, bet sex sells.

Vēl viens brends, kas cenšas pozicionēties izmantojot seksuālas asociācijas ir Martini.

martini-man.png

Tomēr, lai arī Martini vienmēr ir bijis saistīts ar seksualitāti, tas allaž ir bijis nedaudz mistisks un neviennozīmīgs. Arī pēdējā reklāmu sērija ar Džordžu Klūniju, nerada skaidrību, vai Martini mārketinga cilvēki zina, ko tieši viņi ar savām reklāmām grib pateikt.

Ak, kā gribētos palikt Martini logo zem šīs bildes.

martini-babe.jpg

Share.

About Author

11 Comments

  1. Piekrītu – ‘ saka un apgalvo ‘, bet jāatceras, ka – ”Ikviens reklāmā un mediju biznesā strādājošais apzināti vai neapzināti cenšas uzturēt mītu, ka jebkura reklāma spēj kaut nedaudz palielināt apgrozījumu ” – vai ” Reklāma sākas kā māksla, un pārāk daudzi reklāmas darbinieki vēlas, lai tā tāda vienmēr paliktu – tāda sapņu pasaule, kur droši var apgalvot : tas ir pareizi ( sex sells ?? ), tāpēc ka mēs jūtam, ka ir pareizi ” ! – tad kādi ir fakti ? Par AXE dezo, kurš mērķēts ” cirvjiem ” ( iespējams, zēniem 10 gadu laikā neesmu manījis, ka kāds reklāmists savus pārliecinošos apgalvojumus, ka ‘ Sex sells’ apstiprinātu ar kādiem ticamiem faktiem ( atpazīstamība, attieksme, nodomi, pārdošana ). Izdaru secinājumu – ja kāda reklāmista rīcībā būtu tādi statistiskie dati, kas apliecinātu panākumus, tad viņš tos neslēptu, bet izmantotu ?? Reālā realitāte gan ir tāda, ka pašlaik kā apliecinājums reklāmas kampaņas efektivitātei tiek izmantoti vispārēji vispārīgi apgalvojumi bez jebkāda skaitliskā vai % pamatojuma – īpaši par CSSD,KNAB vai citu valstisko iestāžu apmaksātajām kampaņām. ….un pa Latviju turpina klīst mīts par visuvareno reklāmu, tas uzpūties līdz briesmīgiem apjomiem….tas ir mīts par reklāmas speciālista varenību ???

  2. Iesaku pameklēt un izlasīt Kolda Hopkinsa (Claude Hopkins) “scientific advertising” vai arī “my life in advertising”, no kurām par pimo Deivids Ogilvijs ir teicis, ka neviens, kurš šo grāmatu nav izlasījis septiņas reizes, nedrīkstētu nākt reklāmai pat tuvumā.

    Domāju, ka noderīgas ir arī Serdžio Zīmana (Sergio Zyman) grāmatas. Tās ir gan pamācošas, gan maina veidu kā skatīties un domāt par reklāmu.

    Bet mana personīgā pārliecība ir, ka reklāma ir nevis māksla, bet ZINĀTNE un EKSPERIMENTS. mēs veicam eksperimentu un novērojam rezultātu. izdaram secinājumus un ekslerimentējam atkal.

    Reklāmai nav efekta?

    Interesanti, kā gan Hitlers pārliecināja vāciešus iesaistīties Otrajā pasaules karā? Ko tad Gebelss tur darīja? Gulēja? Diezin vai.

    Un vēl es iesaku izlasīt Stuar Ewen “Captains of consciousness” — tur ir prātu apgaismojoši un šokējoši aprakstīts kā radusies tā sabiedrība — patērētāju sabiedrība — kurā mēs tagad dzīvojam. Pārsteigums — cilvēki nedzīvo patērētāju sabiedrībā kopš pasaules radīšanas. Šī sabiedrība tika apzināti izveidota — un to izdarīja.. kas? Reklāma un sabiedriskās attiecības.

    Cien. Edge – izlasiet šajā pašā lapā atrodamo rakstu ar nosaukumu “BŪRIS IR APKĀRT PRĀTAM”.

    Turpinu jautāt.

    Kā ASV valdība pārliecināja savus pilsonjus iesaistīties Pirmajā pasaules karā? Kāpēc lai ASV pilsoņi dotos karot Pirmajā pasaules karā uz Eiropu?

    Atbildu: valdībai masveidīgi izmantojot propogandas tehnoloģijas amerikāņu tauta tika pārliecināta, ka tā ir vienīgā pareizā rīcība. Vēlāk šīs pašas tehnikas izmantoja Nacitiskā vācija, un tad Gēbelsa metodes atkal pētīja Amerikāņi, lai saprastu kā iespējams kontrolēt masas.

    Un kas vispār ir reklāma?

    Pārliecināšana.

    Jebkas, kas kādu par kaut ko pārliecina — tā ir reklāma.

    Reklāma strādā. Tās ir skaidrs kā diena. Bet tas, cik labi reklāmas darbības mehānismus izprot vidējais Latvijas vai pasaules reklāmists, cik labas reklāmas tiek taisītas — tas jau ir cits stāsts.

  3. Edge-KRISHjohn on

    To pārliecināšanu jau Bils Bernbahs apliecināja ar konkrētiem darbiem ( kampaņa Think Small – pateicoties kura ‘ vabolīte ‘ …Tu jau pats zini…). Bet neturies un neizplati mītu, ka jebkura reklāma strādā ! Ir reklāma, ir slikta reklāma un ir laba reklāma – atceries Džoni Veinemeikeru ( aforisms par 50% ) ?? Stāstīt uzņēmējam-reklāmdevējam , ka viņa investētā nauda dod atdevi ar Tevis minētajiem faktiem vai jautājumiem-atbildēm ŠODIENAS REĀLAJOS EKONOMISKAJOS APSTĀKĻOS ?
    Oi – varbūt Tu esi lasījis Klodu Hopkinsu, bet, – vai esi sapratis – , ka ‘ Reklāma – tas nav nekas cits, kā spēja PĀRDOT preci ‘. O- viņam var ticēt, jo šodienas Latvijas apstākļos pārdot ir tikpat grūti, kā Klodam H. kādā 1923.g. ASV. Darbojies reālajā reklāmā vai Tev ir saskaries ar to ikdienā ? Ja par to citu stāstu, tad iesaku paanalizēt politisko reklāmu – LSDSP gadījums ir interesants – manuprāt, uzskatāms apliecinājums teicienam – ‘ Stratēģiskas kļūdas nevar izlabot ar taktiskiem pasākumiem ‘. Vai Tev ir cita versija par ‘ cirvja ‘ kampaņu ?

  4. Edge-KRISHjohn on

    Izlasīju rakstu ieteikto rakstu “BŪRIS IR APKĀRT PRĀTAM”. Varētu citēt atbildei Mamardašvilli, bet , šoreiz izmantošu kādu citu kā papildinājumu ‘ardes mechi’ veidotās reklāmas ‘ Patiesība ir skaidrojums, kuram notic vairākums cilvēku ‘(MājasViesis 04.11.2005) – piebildei – ”..tāpēc jau saprātīgs cilvēks respektē vairākuma viedokli, bet piekāpjas FAKTU priekšā” – konkrētas situācijas ( LSDSP kampaņa 2006.g. ) konkrētiem faktiem ( ‘cirvji’ arī nobalsoja par ‘cirvjiem’? 3.5 % ). Un Hitlera vietā iesaku citēt Staļinu ( Kadri izšķir visu ! ), – lūzeri lai paliek vēstures mēslainē !

  5. LSDSP kampaņas vienmēr ir bijušas cien.Dinēviča personīgo sapņu izpausme, cik man zināms. un tas, ka LSDSP toreiz mēģināja kaut ko cirst (Godrija mezglu, laikam) — tas neatbilda sabiedrības toreizējam sentimentam.

    galu galā — to pašu LSDSP kampaņa “mēs ticam, mums izdosies” — kuras doma (kā stāstīja Dinēvičš) bija paaudžu nomaiņa — nostrādāja un LSDSP dabūja normālu pīrāgu Saeimā…

    Un tas, ka “patiesība ir tas, kam notic vairākums cilvēku” — jā, tā ir mana ideja, bet tas ir teikts ar skābu ironiju. Tur bija runa par hipnotelevizoriem.

    Atslodzei iesaku palasīt Oldesa Hakslija “Brave new world”. aiskustinoša grāmata un labāka pat par Orvelu.

    un kas attiecas uz Staļinu, tad viņš sevi par nekādu uzvarētāju neuzskatīja, un ja nemaldos pat nepiedalījās parādē par godu uzvarai pār fašismu… galu galā viņa plāns bija IEKAROT VISMAZ EIROPU. Ja var ticēt Vladimiram Rezunam, jebšu Viktoram Suvorovam (zem pseidonīma). tā.

    un ko tad tas Mamardašvilli teicis?

  6. ” Jebkura veida realitāte mums dota priekšstatos ”,- un vēl par to, kāpēc reizēs, kad gribam kā labāk – iznāk kā vienmēr (greizi ) – pārdomām noder Mamardašvilli ‘ Domātprieks’ – jo ne Orvelam, ne Hakslijam tomēr nebija tās dzīves pieredzes ar to laiku, no kura nāk liela daļa šodienas Latvijas sabiedrības. Par Dinēvica kunga piegājienu kampaņu rīkošanā man nav informācijas, bet tajā 2006.g. TV raidītajos klipos es ievēroju ‘ardes mechi’ izmantotos simbolus (tātad,- roku pieliki ? ). Tā pārliecināšana ir liela māksla, bet, cerams, ka šobrīd LSDSP vadība ir ko sapratusi ( šobrīd tai nav ‘pīrāga’ Saeimā ) ? Neatkārtos nākošreiz vecās kļūdas ? Pacentīsies saprast savu potenciālo vēlētāju ? Staļins?- katrā ziņā bija gudrāks, nežēlīgāks, viltīgāks..utt. par Hitleru ( Suvorovs ir baigi izveicīgs zellis,iz GRU, kā rakstnieks tipa Dena Brauna prototips, bet šobrīd viņa argumentācijas metodes vislabāk parāda tāds Marks Soloņins – sk.22. jūnijs jeb kad sākās..un 23. jūnijs diena ‘M’). Bet nenovirzīzimies no galvenās tēmas – reklāmas, minēsim konkrētākus faktus un nepārkāpsim principu ‘KISS’ ? šobrīd off.

  7. es teiktu PISS un tad OFF. (nothing personal, tikai pārfrāzēju)

    mans personīgais lielākais ieguldījums LSDSP ir bijis Džona Hopkinsa universitātes profesora Manfrēda Štasena pārrakstītā LSDSP programma — fundamentāls darbs — kura nokļuva vēstures mēslainē. Štasens, starp citu, bija tas, kurš izdomāja visas šitās Eiropas studiju programmas — Leonardo, Sokrātes un Erasmus. Sociālists līdz kaulam. Diskutējis ar Sartru līdz pēdējai cigaretei, nelabumam un rītausmai. Varens vīrs. Leģenda. Un LSDSP attieksme pret viņa konsultācijām bija nožēlojama.

    Kopumā mans viedoklis par LSDSP ir klaji kritisks un nežēlīgs — jo īpaši tagad, kad es ticu brendam, nevis sociāldemokrātijai.

    un pie savām kampaņām, kā Emīrs pie sava hārēma, Dinēvičš, manuprāt, nekad nevienu nav laidis…un labi vien ir. jebkurā gadījumā — those guys are dead. zin’ kā tajā Lubenes citātā “whose motorcycle is this? — Ed’s baby. — Whose Ed? — Ed’s dead, baby, Ed’s dead.”

    Brends – no menedžmenta viedokļa — ir spēcīgs instruments. Ja menedžmentam ir vīzija, tad viņiem svarīgi to izplatīt visā organizācijā un panākt, ka tā iedzīvinās, ka cilvēki tai notic un praktizē to. Tāpat šī vīzija ir nozīmīga daļa no organizācijas publiskā tēla. Gan uz iekšu, gan uz āru vērstās komunikācijas ir brendings. Veidojot darbinieku darba principus, mēs veidojam klientu pieredzi — un kas gan cits veido brendu kā pieredze. Tāpat kā radio brends ir tā mūzika ko viņi spēlē, tā bankas brends ir darbinieku attieksme pret klientiem.

    Šajā kontekstā sociāldemokrāti ir pilnīgā tūtā, jo viņiem nekādas sakarīgas ideoloģijas — piedāvājuma — nav vispār. Viņi vispār nezina, kas viņi ir. Tātad — kāds tur brends? Tur ir murgs un haoss. Diemžēl to pašu var teikt par daudzām citām partijām.

    over and out.

  8. Tātad – ‘ murgs un haoss ‘ ? Un nekādi pārliecināt ne Dinēvica kungu ( pārmest viņam gan nevajadzētu, jo viņš jau atbild par naudas lietām ? ), ne LSDSP vadību pat labi teorētiski sagatavotajam (bez ironijas) tā uzreiz neizdodas ? Pārliecināšana arī ir māksla – atceroties klasisko piemēru ar ‘Avis’ kampaņu ‘ Nr.2 ‘, kad Bilam B. izdevās pārliecināt kompānijas vadību par savu brenda pozicionējuma ( Mēs esam tikai Nr.2, bet mēs cenšamies vairāk palīdzēt klientam ) pareizību, kaut gan pēc veikto pētījumu rezultātiem tā pozicinēt brendu nebija vēlams !? Dinēvica kļūdas nav galvenais – galvenais ir Tava paša atziņas un analīze par pārliecināšanas neizdošanās iemesliem. Manuprāt jau tā LSDSP ‘ cirvja ‘ ideoloģija – piedāvājums sasniedza savus max iespējamo, bet LSDSP mērķis (stratēģija) bija kļūdaina, jo, lai iekļūtu Saeimā vajag pārvarēt 5% barjeru, bet ar piedāvājumsu ‘ cirvis ‘ tik daudz sasniegt nevarēja – ar citu piedāvājumu, citai mērķauditorijai citām partijām tas izdevās. Tātad – ‘murgs un haoss’, bet tas jau nevar būt par iemeslu visam tā uzreiz atmest ar roku ? Šķēršļi tikai norūda, bet no neveiksmēm var mācīties !

  9. bet man nevajag nevienu pārliecināt.

    es vispār negribu strādāt ar ēzeļiem, kuri ir jāpārliecina ar varu un spēku.

    man nav tik daudz laika, dzīve nav tik gara, lai es tērētu savu dārgo laiku un enerģiju pārliecinot kretīnus, KURI NAV PELNĪJUŠI to, lai es vinju pārliecinātu.

    Vinjiem ir pašiem sava bezcerīgā un nožēlojamā eksistence.

    man nav tādas misija. man ir citi uzdevumi. man darba netrūkst. un tā nauda, ko viņi varētu man samaksāt, nav to pūļu vērta.

    es negribu strādāt arī ar bagātiem muļķiem. pasaule ir pilna ar talantīgiem, izglītotiem, gaišiem cilvēkiem, kuri ir redzējuši rītdienu, un vēlas tur nokļūt — un es varu viņiem palīdzēt. un tas ir tas, ko es daru katru dienu. un tas ir tas, kādēļ es rakstu šo lapu.

    Ja kāds vēlas zināt — lai prasa. Ja kāds vēlas saprast — es paskaidrošu. Es esmu gatavs tērēt savu laiku un energiju progresa un attīstības vārdā.

    bet es nestrādāšu ar aprobežotiem lūzeriem, kuru vieta jau sen ir vēstures mēslainē. Viņi jau tur atrodas, un tas, ka viņi vēļ ir šeit ir tikai liktens labvēlība — vēl visi konti nav iztukšoti. Bet kas gan no viņiem paliks nākotnei?

    un ar tiem, kuri Latvijā absolūti nepamatoti sevi dēvē par sociāldemokrātiem, neesmu komunicējis jau četrus vai piecus gadus. un ticiet man — negatavojos to darīt arī turpmāk.

  10. Katrā ziņā – vēlu veiksmi ! Objektivitātes labā gan piebildīšu, ka nosaukumi-birkas jau nav galvenais, jo svarīgāka ir būtība, jo ” viņi ” arī ar tādiem nodomiem sāka pirms gadiem 20-it – noliedzot ‘ lūzerus ‘ (‘stagnātus’ , kas vēlējās Rīgā būvēt metro ) un cīnījās par progresu un attīstību ( šodien varam redzēt sekas ).
    Un, vispār neesam novirzījušies no tēmas – ‘sex sells’ ? Dragā jau šodienas TV blokos i AXE dezo savu jaunāko ‘sex’ un arī Laimas HOOPER iet to pašu ceļu – piemēri iz Latvijas medijos redzamās reklāmas jau arī ieteiktu iekļaut apskatos biežāk !

  11. TV neskatos praktiski nemaz jau 5 vai 6 gadus.

    bet par nosaukumiem — tad jāsāk no sākuma. ar “mariņinu, kas nouz gud branding”.

    lūk, sanākusi skaista, apļveidīga kompozīcija, kuras beigas ir tas pats sākums, čūska, kas ēd pati savu asti.

    Ommm.

Leave A Reply