Sloganu māksla un centrālā ass

0

Šī gada vasarā vairākus vakarus veltīju, lai burtiski aprītu 2011.gada pavasara ASV kulta seriāla “Game of Thrones” desmit sērijas. Sižets spraigs, naturālistisks un interesants, ne velti imdb.com vērtējums 9.4 (summējot 55 tūkstošus balsojumu).

Tomēr paralēli visam, šis seriāls mani ieinteresēja arī no brendinga viedokļa, jo katrai dzimtai (par kuru politiskajām attiecībām tad arī stāsts) bija savs slogans. Turklāt, tas lieliski rezumēja konkrētās dzimtas pamatvērtības, principus, būtību, unikālo personību — to, ko ikdienā varētu dēvēt par brenda identitāti/esenci.

Piemēram: “Taisni dusmās”, “Ģimene, pienākums, gods”, “Nepakļauti, nesaliekti, nesalauzti”, “Parādi vienmēr nomaksāti”, “Mēs labību nesējam”.

Lieki piebilst, ka dzimtas patiešām dzīvoja saskaņā ar šajās tēzēs paustajām idejām.

Protams, var jau argumentēt, ka filmām vispār ir labi slogani — “patiesība ir tur ārā”, “Izplatījumā neviens nedzirdēs tevi kliedzam”,  “tas ir slazds”, “Beigās izdzīvos tikai viens” utt.

Var arī teikt, ka filma jau nav dzīve, filmā ir vieglāk un vienkāršāk definēt i unikālo personību, i praktizēt to.

Lai vai kā arī būtu — tieši tas arī ir brendings, un tieši tas arī ir brendinga spēks — atrast savu unikalitāti, savu unikālo personību, savu centrālo asi. Dzīve bez centrālās ass ir kā izplūdusi, bezformīga matērija, par kuru nav skaidrs kas tā ir un ko ar to iesākt. Kad unikālā personība, unikālā kompetence kristalizējas — viss kļūst skaidrs.

Nekas jau nav jāatmet, vienkārši jāatrod pareizā lieta, kuru likt centrā.

Kad centrs definēts, viss sakārtojas centrbēdzes spēka darbības rezultātā.

Kas centrā [tev]?

Share.

About Author

Leave A Reply