Suitu sievas – mūsu nacionālais brends

10

Visi zina Suitu sievas.

Spēcīgs latviešu nacionālais brends, protams.

Kāpēc?

Tāpēc, ka viņas ir vienkāršas, atšķirīgas un prot aizķert cilvēkus.

Viņu brenda raksturiezīme ir „ēēēēēēēēē“. Turklāt neviens un nekur nav redzējis jebko līdzīgu suitu sievām, bet unikalitāte ir visu spēcīgo brendu pamatā.

Suitu sievām pat ir savs unikālais iepakojums, kas veido acumirklīgu vizuālu atpazīstamību.

alsunga1.jpg

Viņas nekautrējas būt modernas un apstiprināt, ka seko līdzi laika garam. Viņas labprāt apdzied aktuālos notikumus un tādējādi uzrunā to, kas cilvēkiem svarīgs.

Suitu dziedāšanas maniere, faktiski, ir līdzīga afroamerikāņu „repošanai “. RAP=rhythm and poetry. Suitošana, līdzīgi kā repošana, neprasa sevišķu muzikalitāti, kā tikai spēju asprātīgi veidot tekstu ievērojot noteiktu ritmu.

Johaidī – suitošana taču var kļūt par Nākošo Lielo latviešu estrādes fenomenu un ballīšu neatņemamu sastāvdaļu. Tā ir apdziedāšanās, kurā piedalās visi – viens skaita dzeju, pārējie pievienojas uz atkārtojumu un velk līdz „ēēēēēē“. Teksterim tikai nepieciešama zināma deva asprātības. Hmmm…varbūt kādreiz Suitot kļūs moderni, latviski, patriotiski?

Tad, varbūt, mūsu valsts dižie kultūras koncepciju rakstītāji un bibliotēku cēlāji apžēlosies un parūpēsies, lai Suitu sievām būtu arī sava mājas lapa, sabiedriskās attiecības un iespēja turpināt kopt savu dziedāšanas tradīciju.

Eh. Mīlam mēs savus brendus.

Share.

About Author

10 Comments

  1. Nu ir dzirdeta teorija no vesturniekiem, ka suitu sievas nav tipiski piererigas latviesu kulturai, jo lv tauta ir bijusi vienmer klusa un tautasdziesmas ir klusas un citadaa pantmeraa kaa suitu sievam… Ir versija, ka suitu sievas ar skalo eeeeeee saknes meklejamas slaavu klutuuraas… Shito versiju vienaa kulturas raidijumaa dzirdeju pasen…

  2. C’mon. suitu sievas nav latviskas?

    Bet ko tas nozīmē “latviski” un kam tas “latviski” ir nepieciešams? manuprāt, tā visa ir viena liela prātu konstruēšana. Un jo īpaši tagad — posmodernismā (kā jau kāds atzīmēja kādā komentārā šajā lapā).

    alternatīva izvēle — lai viņas vācas no šejienes atpakaļ uz Sibīrijas tundru… ar visu suitu novadu…

    bet ja vēl nopietnāk, tad es domāju, ka būt klusiem un pieticīgiem nozīmē nabadzību vispasaules mērogā. Tie skaļie vienmēr aizlien tiem klusajiem priekšā. Tā kā mums ir jādefinē ko nozīmē Latvietība (nejauši uzrakstīju ar lielo L un tā arī atstāšu) XXI gadsimtā… un tad jāķeras pie ideālā XXI gadsimta latvieša konstruēšanas.

    problēma jau ir tur, ka nav vīzijas.

    bet definēt latvietību skatoties uz to, kas nāk no pagātnes… nu, sorry. tas ir tāpat kā mācīties biznesu no 1925. gadā izdotas grāmatas jaunajam komersantam…

    man tā liekas. padiskutēsim?

  3. Jauki Krišjānis uzrakstījis.
    Burdona dziedāšana, kā pētnieki nosaukuši Suitu sievu piekopto stilu (viņas pārvalda arī citus stilus un žanrus) pasaulē daudzviet sastopama. Skotu dūdu spēli, gruzīnu vīriešu un bulgāru sieviešu dziedāšanu pārdod jau sen.

    Latvijā šādi dziedājuši un dzied arī citur (tikai katoliskajos novados, jo luterāņi šo izskauduši). Suitenes to māk pasniegt, jo apzinās savas savdabības vērtību.

    Kāpēc zīmolam jābūt skaļas, agresīvam?
    Arī klusēšana var būt zīmols. Tikai reklāma ir skaļa. Skaļi izbļaujam, ka nāciet, brauciet uz Latviju paklusēt. Kur vēl ir tāds klusums?

  4. Vispirms tiksim skaidrībā ar terminoloģiju.

    Tātad — kāpēc es šeit lietoju “brends” nevis “zīmols”.

    Manā skatījumā, pašreiz vārda “zīmols” lietošana ir sekošana formālajam uzstādījumam — es neticu, ka to kāds saka no sirds. No viņiem to prasa, un cilvēki tā saka. Kāds doģiks oficiāli nolēma — un cilvēki saka. Bet tas nav patiesi. Vārds zīmols ir padevības un paklausības zīme. Tas norāda uz pakļaušanos oficiālajam stulbumam.

    Pašā sākumā — cilvēķi pretojās. Es to skaidri atceros. Tāpat es atceros, ka profesore-no-manis-jau-smiltis-birst-Skujiņa LTV teica, ka “viņi jau neņems vērā tos daudzos tūkstošus Delfu bļāvēju”, kas ir pret zīmolu. (varat palasīt komentārus Delfu arhīvā)

    UN KAS TAS IR, JA NE DIKTATŪRA?

    Tas ir tieši tas pats, ko dara Kalvīša valdība — nerēķinās at tautas viedokli un ignorē demokrātijas principus. Bet cilvēki samierinās — JO VIŅIEM IR VIENALGA.

    man nav vienalga.

    Eksperiments ar vārda “zīmols” ieviešanu latviešu valodā ir bankrotējis. Cilvēki to lieto negribīgi, un es neesmu sastapis nevienu, kas sevi sakutu par zīmolvedi. Par zīmoliem neviens neinteresējas, jo pats vārds skan pretīgi — un neviens negrib sev kaut ko tādu, kas skan pretīgi un glumi. Salīdziniet — “brends” – tas skan lepni un pamatīgi — tas ir kaut kas iekārojams. Vai jūs gribētu sev brendu vai zīmolu?

    Ir jābeidz izlikties. Ir jābeidz melot šajā valstī.

    Ir jāpasaka patiesība.

    Ir jāatsakās no vārda zīmols

    Tāpēc es saku “brends”.

    Tāda ir mana ideoloģija.

    Ir vēl arī daudzi citi iemesli. Pietiekoši spēcīgi, lai kaut trīs- un četr-reiz iznīcinātu kļūdaini murgaino zīmola filozofiju.

    Gaidiet, un jūs tos uzzināsiet.

    Tagad par suitu sievām.
    ____________________________________________

    Brens=priekšstats, un, ja cilvēks nezina, ka Jūs, Zemūdene, ražojiet visveselīgākos biezpiena sieriņus bez jebkādām E piedevām — šim faktam nav nekādas nozīmes. Tas, ko cilvēks zina — tas viņu ietekmē. Tas ko viņš nezina — tas priekš viņa neeksistē.

    Kā teica Rosers Rīvzs — UPS (unique sales proposition) ir kaut kas tāds, ko konkurenti vai nu nespēj piedāvāt, jebšu vēl nav attapušies piedāvāt.

    Līdz ar to — nospļauties, ka Jūs ražojiet tos veselīgos produktus jau gadsimtu, jo, ja līdz šim tie ir bijuši nepareizi IEPAKOTI un REKLAMĒTI ātrāk vai vēlēk atnāks kāds gudrāks un viltīgāks un darīs to pašu ko Jūs, tikai pozicionēs, izreklamēs un pārdos to PAREIZI.

    Tas pats par Suitu sievām un Jūsu kompetento analīzi (visu cieņu). Bet KONKURĒ jau ne tikai desa, kola, maize un citi, tā saucamie, komerciālie brendi — KONKURĒ VISS! Latvija ar Igauniju (un Latvija nopietni zaudē), Daugavpils ar Venstspili un Suitu sievas ar citām līdzīgi vai pat IDENTISKI dziedošām tradicionālajām kopienām.

    Un cepuri nost, ka viņas ir iemanījušās iesaiņot sevi un ielīst vajadzīgajās vietās un kļūt populāras un nopelnīt atpazīstamību un slavu — tas atnes kapeiku gan jaukiem, veciem tantukiem, gan lepnumu Kurzemniekiem. Bet tāda pozitīva lepnuma mums nācijā, ai kā trūkst. Amīši lepojas ar Kolu. Tā ir viņu nacionālā pašlepnuma sastāvdaļa — viņi saka: mēs esam varena valsts, mums ir Kokakola un demokrātija. Latvieši saka: mēs ne sūda nevaram. Spēcīgi nacionālie brendi to spētu mainīt.

    Brenda jēga biznesā ir pārdot (un, kopš mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā, kuras centrā ir $$$ tad bizness ir viss, kas notiek mums apkārt). Ja jūs negribat piedalīties visapkārt notiekošajā pirkšanas / pārdošanas sacensībā — brauciet dzīvot uz mežu pie vāverēm, dzīvojiet naturālajā saimniecībā un pagatavojiet sev almens cirvi.

    Bet kamēr mēs dzīvojam šajā sabiedībā, zem pastāvošajiem noteikumiem un likumsakarībām, un konkurējam ar visu pasauli tūristu (lasīt – viņu naudas) piesaistē, mums ir jāmāk sevi pārdot. Protams, ir alternatīva. Un tā ir materiāla, finansiāla nabadzība. Kurai sekos arī gara nabadzība, jo, lai koptu garu ir nepieciešama zināma materiālā situētība. Tā nu tas ir. Gan baznīcas, gan operas turās uz naudas.

    Un suitu sievas (pat, ja viss viņu dziedāšanas stils būtu nokopēts, vai mākslīgi izveidots), ja vien pārdod un popularizē Latviju, dara svētīgu darbu — un mums ir viņas jāatbalsta un jāceļ augstāk un jāpalīdz un jāvirza un jāreklamē un jāizdod viņu CD un jāved līdz kad mēs braucam uz ārzemēm.

    Tas ir princips — kur iekļūs viens, tur drīz būs iekšā arī visi pārējie. Pie mums, diemžēl, ir pretēji. Kā viens uzrāpjas augstāk, tā pārējie viņu cenšas novilkt zemē.

    Un suitu sievām nav pat savas mājaslapas. Paldies Kultūras ministrijai par smagu darbu daudzu gadu garumā.

    Kāpēc brendam jābūt skaļam un agresīvam?

    Protams, klusēšana var būt brends. Tikai, diemžēl, klusējot jūs nekad nepateiksiet neko citu kā to, ka jums, visticamākais, nav nekā ko teikt.

    Kur vēl ir tāds klusums?

    Nu, tikai nevajag.

    Jebkur.

    Arī Amerikā.

  5. Zemunde, kas muiža, ne pagrimis kuģis on

    Izlasīju un sajautrojos. Par ko? Par sevi, protams.

    Jau otro reizi jauko kādas Rīgas muižas vārdu – Zemunde kāds pārdēvē par nožēlojamu zemūdeni. Protams, pat zemūdene pazīstamāka par Zemundi, kas tikai 2km tuvumā no Centrālās pasta ēkas.

    Vārdu un jēdzienu “brand”, ko latviskojuši par “brendu”, pat nopietni izteikt nevaru, jo man tas saistās ar sievietes vārdu Brenda. :DDD Vārdam “zīmols” neredzu nekādas vainas. To stāstu par protestētājiem un viņu apspiešanu nebiju dzirdējis. Varbūt tas bija dikti sen? Saprotu, ka tu, cilvēk, cīnies par taisnību. Nu, lai! Tā ir tava cīņa. Lietošu to zīmolu, jo man tas patīk un cita nekā labāka nezinu.

    Nedomāju, ka Igaunija dikti mums priekšā. Ja tomēr maldos, tad kas tikai vēl sekos? Mūsu Estonijas katastrofa? Inspirēti grautiņi Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī? Nedomāju. Vēsture neatkārtojas. Ja nu vienīgi kā farss.

    Starp citu, tūristu pieplūdums Igaunijā 2006. gadā bija par 10% mazāks nekā 2005. g. , bet Latvijā tas šai laikā ievērojami palielinājās. Par to arī nedaudz jautrojos. Kaimiņa dārzā viss aug labāk nekā manējā;)

    Suitenes un viņu kopijas apkārtējos pagastos (Tās arī, ja kas, dara to pašu ko Alsungas Suitu sievas), jāatceras ir caur un caur kurzemnieces. Daudz ko dara aiz spīta un savas vērtības apziņas. Tā teikt, dāmas ar…lielu dūšu. Par to viņām gods un slava. Suitenēm nav no malas pieņemta bīdītāja, tirgū vedēja, zīmola spodrinātāja. Viņas pašas, kā var tā maun.

    Tas tiesa, ka par nacionāliem zīmoliem būtu jārūpējas valsts līmenī daudz jēdzīgāk. Tikai neticu, ka mūsu valsts, kamēr vēl nav tas pārejas periods beidzies, spēj to darīt. Prioritāte ir Dziesmu un Deju svētki. Tos arī nemākam pārdot ārzemju skatītājiem. Tas jau vairs nav jautri.

  6. Ommm. Atvainojos par vārda kļūdainu izlasīšanu. Mana prāta tuvākā nepazinātā asociācija bija Bītlu Jellow Submarīn. Hmmm. Nu, tas tikai norāda, ka ZEMUNDES muižai nāv pārlieku augsta atpazīstamība, kur nu vēl ir zināma kāda papildus informācija… citvārdsakot — tai nav nekāda brenda (nav nekāda priekšstata par to kas tā ir, no kurienes nāk un kurp iet).

    Varbūt vajag nevis rakstīt “Zemunde”, bet gan “Zemunde (tā ir muiža!)”, vai vismaz “Zemunde — vai zini kas tā ir?” vai vismaz “Zemunde (nevis zemūdene)”.

    Nosaukums ir gana aristokrātisks. Tas ir labs sākums spēcīgam brendam. Vieta uz kurieni gribās aizbraukt.

  7. Zemunde, kas muiža, ne pagrimis kuģis on

    Zemundes muižai nav gan nekādas atpazīstamības. Tikai paši zemundēni zina, kur viņi dzīvo un svešiem tur nav jābraukā un tāpēc nekas nav jāzīst;) Tomēr, paldies par ieteikumiem sākt spodrināt Zemundes vārdu. Žēl tikai, ka muižu laiks ir pagājis…tās saimnieciskais modelis ir norietējis.

    Man jau likās, ka grāvī, kas kādreiz bija maza upīte, vajadzētu iegremdēt koka zemūdeni dzeltenā krāsā.

    Ja gribās aizbraukt, tad gan jau kādreiz atbrauksi. Ja atradisi :DDD

  8. KKJ > Juris

    jāāāā, bet tā ir tāda kā aizstāvības lapa — politiska lieta. protams, ka informācija par suitiem arī ir — par vēsturi un tā, bet tā politiskā nots kaut kā skan tik griezīgi. bet lapa ir laba!

    ko mēs, latvieši, bez suitiem darītu?

    veiksmīgi!

Leave A Reply