UAZ Hunter stratēģiskā priekšrocība

0

Viens no brendinga pamatprincipiem ir, ka cilvēka apziņas saturu izmainīt nav iespējams. Un tas nav nekāds brīnums — neviens cilvēks nav gatavs mainīt savas pārliecības un pasaules skatījumu tāpat vien. Nereti reiz izveidojies priekšstats ir tik dziļi iesakņojies, ka realitāte jau sen mainījusies, bet priekšstati arvien vēl — tie paši vecie.

Tomēr ir arī tāds jēdziens kā “repozicionēšana” — kas tieši to arī nozīmē — paņēmienus kā pārliecināt cilvēkus, ka laiks “sākt domāt pa jaunam” — no jauna palūkoties uz pasauli.

Repozicionēšanas pamats var būt arī mistiska cilvēka apziņas teleportācija no stāvokļa A uz stāvokli Z, bet restartēt cilvēka smadzenes nav tik vienkārši (nepieciešams radīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu). Daudz efektīvāka metode ir pārliecināšana, proti viltīga rīcība — jāsāk ar to, ko cilvēks jau zina. Tas nozīmē apliecināt, ka jaunais nav pagrābts no “zila gaisa”, bet pierādīt, ka tas balstās jau eksistējošajās zināšanās, esošajos priekšstatos. Tas ir cilvēka apziņas funkcionēšanas pamatlikums — visu jauno cilvēks iemācās pateicoties tam, ko jau zina!

Lūk, piemēram, UAZ HUNTER reklāma. Ideja varētu šķist ģeniāla — zinātnieki gatavo džipu t.s. “kraštestam”, bet jaunais Uaziks ne tikai netiek sadragāts, bet izlaužas cauri divām sienām pats paliekot bez skrambiņas.

Produkta pozitīvo īpašību hiperbolizācija (pārspīlēšana) — atzīts un jau par klasiku kļuvis reklāmas paņēmiens.

Bet šajā gadījumā ir viena problēma — reti kurš jau no paša sākuma uzticas Uazika kvalitātei. Līdz ar to — labi zinot, ka produkta lielākā problēma ir cilvēku šaubas vai tas vispār ir labs — censties pagatavot no tā Rembo cienīgu superauto ir pats mazākais naivi.

Emocionāli spēcīgs pārdzīvojums, protams, var izdzēst visu veco informāciju — tā arī ir pareiza pieeja — bet tad attēlotajam notikumam būtu jābūt daudz emocionālākam, un vairāk saistītam ar realitāti, praktiskākam un līdz ar to ticamākam.

Konkrēti Uazika gadījumā visefektīvākā stratēģija būtu iet maziem solīšiem — sākt sarunu ar to, kur cilvēki Uzaikam jau uzticas. Iespējams, piešķirt tam nacionālā pašlepnuma krāsas, padarīt par tēvzemes mīlestības ikonu. “Za roģinu” un tamlīdzīgi. Un tad papildus akcentēt tehnoloģiskos parametrus (pasakot, ka arī dubļainos Krievijas [bez]ceļus izbrauks — turklāt labāk nekā spīdīgs mersis.

Skriet astē Holivudas diktētiem sienu caursišanas kodiem — tā ir kļūda. Nevajag sacensties teritorijā, kur spēcīgāks ir pretinieks. Jāizmanto tās priekšrocības, kas tev piemīt no dzimšanas — pat ja sākumā tās izskatās pēc nepilnībām — jo jebkura unikalitāte īstenībā milzīga ir stratēģiska priekšrocība.

Lai arī Otrajā pasaules karā padomju karavīri brauca ar amerikāņu Willijiem — parādēs Sarkanajā laukumā un citos Krievijas pilsētu centros Uazikiem allaž bijusi ierādīta goda vieta. Šai realitātei un pieredzei tad arī vajadzētu kļūt par pamatu Uazika brenda leģendai — “es lepojos, es atceros”, “paldies opim par uzvaru” un “uz priekšu, uz Berlīni!”!

spasibo dedu za pobeduBet pati lielākā un fundamentālākā kļūda, protams, ir nodēvēt UAZiku par “Hunter” — esiet lepni par to, kas Jūs esiet, vai tad krievu vai kādā senslāvu dialektā nav laba vārda, sinonīma vārdam “mednieks”, kas šo auto padarītu par “īstu krievu marku, valstiski domājoša cilvēka simbolu” nevis liktu izskatīties pēc amerikāņu Willija ārlaulības dēla.

post factum — izrādās, ka Uazika reklāma… ir tapusi iedvesmojoties no šīs reklāmas…

Iinteresanti, ka Mersedess identisku notikumu pasniedz ar vieglu humoru — jo visiem jau tāpat ir skaidrs, ka tas nav nopietni, ka tā ir tikai metafora, un mājās šādu eksperimentu nevajag censties atkārtot.

Share.

About Author

Leave A Reply