Uzzīmē zīmolu manai pilsētai

5

Pēdējās nedēļās pār mani burtiski gāžas ziņas par dažādiem pilsētu un valstu zīmoliem.

Viss jau tā kā būtu jauki — ziņas pozitīvas — ja vien atkal par zīmoliem netiktu saukti visparastākie loguči, turklāt, vismaz reizi, lai pārdotu klientam ikdienišķu logo, tika piesaukts pat Simons Anholts (kurš ir globāla mēroga ģeogrāfisko vietu brendinga autoritāte) ar citātu, ka “zīmols ir tik sarežģīta parādība, ka grūti pat viennozīmīgi pateikt, kas tas ir”.

Man bija tas gods apmeklēt Simona Anholta prezentāciju par Rīgas brendu, ko organizēja Rīgas dome kopā ar Latvijas institūtu, un starp tām daudzajām lietām, kas nepieciešamas, lai radītu “konkurētspējīgu identitāti” (tā Anholts uzrunā brendu) NAV MINĒTA TĀDA LIETA KĀ LOGO.

Strīds nav par to, ka logo kaut kā traucētu. Nepavisam nē. Logo = tirdzniecības zīme. ™ un (r). Logo ir vietas vizuāls simbols, un tāds ir vajadzīgs. Kad es saku “Laima” mēs neredzam fabriku, mēs redzam tās logo. Logo pārstāv objektu. Bet logo nav būtiskākais vai pat primārais valsts, pilsētas, pagasta, novada vktml. “konkurētspējīgas identitātes”, jebšu brenda, radīšanas instruments… un ne tuvu logo nav pati šī identitāte. Jo vai tad, ja mēs uzzīmētu Rīgai jaunu logo, kaut kādā ziņā mainītos Rīgas identitāte? Zīmējiet tik daudzus logo cik vēlaties — Rīga ies turp, kurp Šlesers to vedīs… (un nesmejieties, jo nākotni rada līderi un sistemātisks ikdienas darbs)

Viena no svarīgākajām logo funkcijām ir atpazīstamības veicināšana, jo tekstu lasa, bet logo atpazīst — tas notiek nesalīdzināmi ātrāk. Turklāt logo arī piemīt sava unikālā personība, raksturs — tādēļ to viegli iegaumēt.

Logo ir simbols. Un dizainējot kādas vietas simbolu — vai tam būtu jābūt saistītam ar šo vietu un to, kā mēs vēlamies, lai cilvēki šo vietu uztver? Vai vietas simbolam būtu jābūt saistītam ar to, kā vēlamies šo vietu pozicionēt? Vai vietas simbolam būtu jānes kāds vēstījums, jāietver kāds stāsts par to objektu, ko tas pārstāv? Varbūt, vismaz jāiedvesmo pārmaiņām?

 

Logo_polska

Pat, ja ir izdevies radīt šādu, ģeniāli simbolisku logo, kas visus iedvesmo uz nepieciešamām un pozitīvām pārmaiņām, tas vēl neko nenozīmē, jo brendam nav spēka, ja tas netiek ieviests dzīvē caur visplašāko iniciatīvu spektru. Logo ir kā piemineklis — tas var stāvēt visu aizmirsts, bet var būt arī tā, ka tam garām ejot cilvēki noņem cepuri un salutē.

Ja tā vērtība, kas iekodēta logo, nevienam nav svēta… ja logo ietvertā ideoloģija nesaņem atbalstu no organizācijas līderiem… tad kāda gan no šī logo ir jēga?

Protams, dzīvē šādi ideoloģiski spēcīgi logo ir retums, jo ir nepieciešams īpašs ģenialitātes uzplaiksnījums, lai tādu radītu. Visbiežāk nākas sastapties ar viduvējiem — mākslinieciski baudāmiem, bet no jēgas viedokļa tukšiem grafiskajiem simboliem bez jebkādas nolasāmas leģendas.

Tādēļ, kad runa par vietas brendu, jebšu vietas “konkurētspējīgu identitāti”, ir nepieciešama analīze, kuras laikā tiek veidota sapratne par to:

  1. ko vispār mēs gribam — investīcijas, tūristus, brenda eksportu?
  2. kas vispār mums tāds interesants un unikāls, ko varam piedāvāt pasaulei?
  3. ko mēs nevēlamies pārdot nekādā gadījumā?
  4. kā mēs varam sevi pozicionēt iepretī konkurentiem?

Brendings nav uzzīmēt traipu uz papīra — jo, piedodiet, bet pārsvarā logo tieši tas arī ir. Brendings nozīmē sastādīt plānu, lai tad sistemātiski un konsekventi ieviestu to dzīvē ejot uz skaidri definētu mērķi.

Atceros, pirms gada braucu caur Straupi. Centrālā autobusa pietura — piedirsta, piedrazota, apķēpāta un visādi citādi nožēlojama katakomba. Un kopš BRENDS=PRIEKŠSTATS, bet pirmais priekšstats ir fundamentāli paliekošs, tad Straupe var zīmēt sev cik zīmolus tai uziet, bet lai mainītu priekšstatu manā prātā par šo vietu, nāksies papūlēties ne pa jokam.

Bet latvieši ir šamaņi. Ne velti Simons Anholts mūs dēvē par “Ziemeļu budistiem”, jo viņš nekur citur pasaulē nav redzējis, kā “cilvēki sarunājas ar govi”.

Latvieši ir šamaņi, jo vai tiešām citādi mēs ticētu, ka kaut kāds maģisks simbols (lasi: logo) spētu pacelt mūsu mazpilsētu saulītē?

Logo neko neglābs. Brends* un tā sistemātiska ieviešana — varbūt.

_________________________________

* — saprašana:

  • kas mums ir;
  • ko mēs gribam;
  • ko varam pārdot;
  • kā mums jāpozicionējas, lai cilvēki nāktu to no mums pirkt.
Share.

About Author

5 Comments

  1. un kā vnm atbilde ir pašā jautājumā, ja gribam valsti pozicionēt tūristiem, ar viņiem arī ir jāsāk, jo diez vai man personīgi jebkad ienāktu prātā, ka sarunāties ar govīm ir kkas tik īpašs, ka tas jāsauc tik jaukā, maģiskā vārdu salikumā kā “ziemeļu budisti”…

  2. Krišjānis Papiņš on

    KKJ>cilvēks
    laikam man nāksies savākties, un uzrakstīt konspektu par to ko Anholcs pirms gadiem ieteica, un cik no tā reāli izdarīts (nekas, protams). Tiesa gan, par šo konsaltu samaksāja savus 50 tūkstošus latu, šķiet… Un īstenībā jau pareizi, ka samaksāja — ideja ir to vērtas, vnk sliktik, ka šeit nevienam nav intereses to realizēt.

    Un runājot par interesēm, starp citu, es secināju, ka latvietim ir viegli pārstāvēt “kāda” intereses, bet noteikti tās nebūs “valsts” intereses… bet savējās viņš vispār apraks… jo KALPAM nav interešu. Kalpam ir tikai KUNGS. Un kalpam nav valsts. Kalpam ir klaušas. Interesanti secinājumi, vismaz man tā šķiet.

  3. Secinājumi interesanti arī A.Šlesera atklātā vēstulē Ministru prezidentam V.Dombrovskim, kas izlasāma diena.lv – vasaras vidū atklājas, ka …..un tiek rakstīts kungam, lai…..Šodien jau arī Latvijas TV kanālu ziņās par šiteno kuriozu jeb latvisko ‘nasing spešal’ tika rādīts – ārvalstu tūristi vēlas atbraukt uz Latviju, lai nesteidzīgi atpūstos, taču izrādās…..Šaubos vai Anholts vai Olinss šitādus kuriozus spēja paredzēt, kad konsultēja šejienes kadrus un veicas pētījumu par valsts atpazīstamības veicināšanu un tūristu pievilināšanu?

  4. varen labi! izlasiju lidz pat rakstam par Karumu – apstaties nevar, loti labi uzrakstits, pamatots un izskaidrots. Turpini rakstīt!

Leave A Reply