Valodas nozīme

0

Valoda rada realitāti, jo valoda definē domāšanas veidu.

Cilvēks nedomā abstrakcijās – cilvēks domā konkrētās kategorijās. Līdz ar to, domas nekad nav vispārīgas – tās allaž veido vārdu savirknējums. Ne velti labākie svešvalodu skolotāji zina, ka cilvēks valodu ir iemācījies tad, kad sāk tajā domāt.

Kādi vārdi cilvēkam pieejami – tādas domas viņš spējīgs attīstīt. Piemēram, eskimosiem ir kādi 30 vārdi dažādiem sniega veidiem. Dabiski, jo eskimosiem sniegs ir sevišķi aktuāls.

Bet vārdi ne tikai apraksta, tie arī definē un veido realitāti – atceraties Džordža Orvela 1984., romānu par totalitāro sistēmu, kuras mērķis bija izravēt brīvo domu, un spēcīgākais ierocis šī uzdevuma veikšanai – jaunas valodas – jaunrunas ieviešana.

Orvels tieši tā arī raksta: „Jaunrunas nolūks bija nevis domu aploku paplašināt, bet sašaurināt, un šo mērķi netieši sasniedza, arī līdz minimumam sašaurinot vārdu izvēli“.

Valoda kontrolē prātu, bet realitāte ir nekur citur kā prātā.

Valodai ir ideoloģiska funkcija. Valodas specifika definē nāciju. Rada un veido tautu. Piemēram, pasaules senākajā valodā sanskritā, kurā pirms 5000 gadiem pierakstīti pirmie reliģiskie teksti – Vēdas – nav tādas gramatiskās formas kā „tas ir mans“. Vienkārši nav privātīpašuma koncepta, jo, saskaņā ar Vēdām, „visas lietas pieder Dievam, un katram ir dots, kas ir viņa daļa“.

Ja nav vārda – nav saskarsmes punkta ar objektu. Un objekts vienkārši nevar eksistēt.

Valoda definējot domāšanu – rada pasauli kurā dzīvojam.

Caur valodu cilvēks pieskaras pasaulei. Valoda ir maņa, un atbilstoši tam, kādas ir mūsu maņas – tāda arī izskatās mūsu pasaule. Ja medijs = vēstījums, tad valoda = realitāte.

Kādu redzam pasauli, tā ar to mijiedarbojamies.

barcode

Share.

About Author

Leave A Reply