Valsts, tauta, vīzija un brends

1

2010. gada 6.aprīlī 17:52 lielais portāls TVnet publicējis ziņu, ka uzņēmuma “Kolonna” īpašniece Ieva Plaude-Relingere uzstājoties radio Baltkom programmā “Razvorot” nākusi klajā ar diezgan interesantiem apgavojumiem. Proti, ka:

  • Latvijā jāievieš pilsonības “nulles variants”
  • visi Latvijas iedzīvotāji jāapvieno
  • jāizveido jauna nācija
  • ikvienam jārunā latviski, angliski un krieviski.

Vīzija — patiešām drosmīga.

Bet šoreiz ne par politisko neprātu, kas lien ārā pa visām vīlēm (galu galā, ar tautu politiķiem manipulēt iespējams tikai tāpēc, ka tā ir sašķelta, proti “skaldi un valdi”. Otrkārt — kam būs vajadzīga tā sīki nenozīmīgā latviešu valoda, reiz visi runās angliski un krieviski? ).

Bet ok, ne par to šoreiz. Šoreiz, tāpat kā visas citas reizes — par brendiem. Un konkrētāk, par rebrendingu, un valsti kā brendu.

Par to, ka valsts ir brends, esmu rakstījis jau agrāk — lūk, šeit (izlasiet, tas ir īss rakstiņš). Toreiz jaunības neprātā saiti uz šo rakstu aizsūtīju arī Sandrai Kalnietei un Ģirtam Valdim Kristovskim. Varbūt vēl kādam, neatceros, bet šie divi vismaz atbildēja. Kalniete diezgan ātri — bet viņa gan nebija tikusi tālāk par vārdu “brends”, kad viņai piemetās neganta lēkme. Kristovskis — pēc ilgāka laika, nedēļām trim, varbūt, un tā diezgan neitrāli. Respektīvi — nekādas jēgas.

Var jau man pārmest, ko traucēju varasvīrus ar savu nervozēšanu par to, ka krievi karina automašīnās imperiālās Krievijas karogus — bet te pavisam nesen (it kā) latvieši sūri sadeva vienam jaunēklim, kurš aukstajā gadalaikā valkāja micīti ar Krievijas karogu un ērgli.

Es tiešām neticu, ka tie bija latvieši, neticu, ka latvieši varētu būt tādi idiņi, un zinot visu specdienestu būšanu, kādu to apraksta Vladimirs Rezuns (a.k.a. Viktors Suvorovs), nemaz nebrīnītos, ja tā būtu elementāra provikācija.

BET ja arī tie bija latvieši, tad arī šis fakts mani nemaz neizbrīna, un viņu motivācija man ir skaidra — proti, nežēlīgs mazvērtības komplekss.

Nav par ko brīnīties — ja kādam ir valsts ar ko viņš lepojas, bet tev nav — dabiski, ka tu viņu apskaud, dusmojies uz viņu, un agrāk vai vēlāk vari “norauties”.

Es ikdienā klausos to pašu radio Baltkom — kas visādā ziņā nav Latvijas valstij naidīgi noskaņots, pretstatā, piemēram, kapteinim “Haizivij” Jānim Adamsonam un vēl dažam labam, kurš šad un tad tur uzstājas. Varbūt kādu ciniskāku vārdu par Latviju reizēm pasaka diktore Mihailovna, bet arī viņai cauri spīd mazvērtības komplekss, kā naida cēlonis.

Kas diktorei Mihailovnai liek justies mazvērtīgai? — Latvijas valsts attieksme, neapšaubāmi. Kā podnieks savulaik prasīja “Vai viegli būt jaunam?”, šodien būtu jāprasa “vai viegli būt Latvijas krievam?” Ja jūs pašus visu laiku sauktu par okupantiem — cik ilgs laiks paietu līdz veselīga cinisma dzimšanai? Un vai cinisms būtu pēdējā pietura?

Tad kur ir problēma ar šo tautu un valsti? — Īstenībā, problēma ir vīzijas trūkumā. Kas automātiski noved pie tā, ka nav uz ko tiekties nākotnē — bet identitāte ir vajadzīga, bez tās nevar. Un mēs to atrodam pagātnē. (Endzelīna antīkvārdu iezīmološana ir klasisks simptoms, ka mēs ejam nevis uz priekšu, bet krītam atpakaļ)

Šajā kontekstā Plaude lauž tradīciju. Bet viņas piedāvājums — šī vīzija — nav nekas cits kā vistīrākais valsts rebrendings, proti, priekšstatu maiņa. Lūk, praktisks piemērs.

Ir organizācija, un tajā ierodas jauns vadītājs. Viņam čemodānā līdz ir jauna ideja par to kā strādāt. Vairs neražosim gumijas zābakus, ražosim mobilos telefonus! Strādāsim pa jaunam!

Ja uzņēmums ir mazs, pārmaiņas ieviest ir viegli — sanākam visi pieci kopā, sarunājam un bliežam. Bet, ja uzņēmums sastāv no 2,4 miljoniem indivīdu? Ja kurss ir jāmaina visam lielajam kuģim, un kārtība uz tā vāja? Ja nav viena kapteiņa, kuru visi klausa? Ja katram no 2,4 miljoniem galvā ir sava, atšķirīgā putra?

Ģenerālis de Golls reiz izmisis jautāja “Kā lai vada valsti, kurā ir 256 siera šķirnes?” — jo lielāka dažādība, jo grūtāk savākt kopā kopējai rīcībai.

Krilova slavenā fabula par vēzi, līdaku un gulbi, kuri katrs vilka ratus uz savu pusi ir labākais piemērs brendinga (kopēju ideju) trūkumam. Bet bez kopēja mērķa nekur neaizbraukt. Un pat ja mērķis ir, bet uz papīra — ja tas nav cilvēku prātos — tam nav nekādas vērtības. Vērtība mērķim parādās tajā brīdī, kad VISI CILVĒKI to ir SAPRATUŠI, PIEŅĒMUŠI, un IR GATAVI RĪKOTIES, LAI TO IEVIESTU DZĪVĒ.

Tieši tā arī sauc mērķi, ideju, priekšstatu kas ir cilvēku prātos. Par brendu.

Bet Latvijā brendu nav. Ir bezgalīgi daudzas koncepcijas un stratēģijas un komisijas. Tonna apsmērēta papīra, bet cik liela vērtība tam, ja neviens to neņem pierē?

Un kā tad cien. uzņēmēja Plaude gatavojas ieviest dzīvē savu vīziju — jo ieviest dzīvē nozīmē injicēt to cilvēku prātos. Ja cilvēki negribēs apvienoties, ja negribēs mācīties tās latviešu, angļu un krievu valodas — tad viņai no tā plāna nekas nesanāks.

Tāpēc brendings, īstenībā, ir mērķtiecīgi realizēta komunikācija. Un uzņēmumi jaunās vīzijas un stratēģijas ievieš mainot savus logo un nosaukumus, pārzīmējot korporatīvos stilus, ieviešot jaunas motivācijas programmas utt. — viņi maina savus simbolus, jo simboliem ir jābūt tiem, kuri pasaka un atgādina, kas mēs esam. Mūsu pieminekļi ir simboli.

Man rodas likumsakarīgs jautājums — vai šī te jaunās nācijas radīšana ietvertu arī valsts nosaukuma un valsts korporatīvā stila maiņu? Vai mums būs jauns karogs, jauna himna, jauns ģērbonis utt?

Ja mēs runājam par produktu — tas ir nedzīvs, un par to priekšstats ir tikai novērotājam. Stāv cilvēks veikalā, skatās uz kokakolu, siekalojas un zemapziņa stumj uz augšu seksuālus tēlus. Lūk, brends.

Bet, ja brends ir valsts vai jebkura cita organizācija (cilvēku kopa), tad priekšstats (brends) par to ir ne tikai novērotājam, bet arī pašai organizācijai — tiem cilvēkiem, no kuriem tā sastāv. Proti — brends ir ne tikai ārējs, bet arī iekšējs. Un organizācijām iekšējais brends ir daudz svarīgāks par ārējo, jo iekšējais ir tas, kas RADA šo kopumu un satur to kopā.

Kāds ir mūsu brends pašiem par sevi?

Ļoti neērts jautājums. Lūpu kaktiņi nolaižas uz leju.

Bet tieši mūsu priekšstats par Latviju un šo nāciju, kas te dzīvo — pagaidām vēl latviešiem — nosaka mūsu attieksmi un rīcību. Kad Zatlers prasīja “kas es esmu” viņš kļūdījās. Vajadzēja jautāt “kas mēs esam”.

Krievijā brends ir brends, un viņu varasvīri zina, kā brendot valsti — ne velti Latvijas krievi, izmisuši savu identitāti atrod zem imperiālā ērgļa, un sajūtas glābti — bet latviešiem nekā tāda nav, jo polittehnologi aizņemti nevis ar valstiskuma stiprināšanu, bet politekonomisko shēmu piesegšanu.

Visi lielie līderi ir radījuši spēcīgu brendus savām tautām pašām par sevi. Citas izejas nav. Citas izejas nav. Citas izejas nav.

Share.

About Author

1 Comment

  1. Krišjānis Papiņš on

    9 comments
    Apr 07, 2010
    JE said…
    Faktiski labojumi – 2.4 M iedzivotaaju bija pirms paaris gadiem, tagas vairs tikai 2.2 M, no kuriem 25% var norakstiit, kaa nemainaamus (vecuma deelj) un 20% buutu labi apstraadaajami, ar pamat un videejas izgliitiibas paliidziibu un beidzot buutu jaamaaina skolu sisteema, kur latviesi un krievi maacaas katrs savaa skolaa. Tad jaadomaa, kaa tos paareejos 55% saliedeet.
    Ja gribas redzeet tautiibu saliedeetbiibas fenomenu, tad ir veerts aiziet uz Dinamo Rigas speeleem, kur latviesi un krievi kopaa bljaustaas un atbalsta vienu un to pasu komandu. (Njemot veeraa, ka katru no speeleem apmekleeja 0.5% no latvijas iedzivotjaajiem, tad vairs tikai jadoma ko ar atlikusajime 54.5% dariit).

    Apr 07, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    Paldies, JE!
    Apr 07, 2010
    EDGE_I said…
    JE:”(..), tad vairs tikai jadoma ko ar atlikusajime 54.5% dariit). – ALUS, tas varētu būt risinājums ? Alus varētu apvienot visu tautību cilvēkus, lai tie netikai bļaustītos Arēnā Rīga, bet arī kopīgi dziedātu dziesmas gan 16.martā, gan 9. maijā ? Tak’ jau senie romieši (senās Romas valdinieki) secināja:”Tautai vajag izpriecas un vīnu”.
    KKJ – Par Krievijas valsts brendu gan pārspīlēt nevajadzētu – propaganda ir propaganda, taču vērtējot brenda veselības stāvokli ekspertiem ar emocijām pārāk aizrauties nevajadzētu ( labāk ar skaidru domāšanu – kā Pāvels Rodkins/Павел Родькин ” Зияющие пустоты территориального брендинга” :”У России нет ни своего бренда ни положительного современного знакового набора,…
    http://www.prdesign.ru/text/2009/brandmap.html
    Apr 07, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    >EDGE
    Paldies, par linku. Papētīju Pāvela lapu. Nu, piedod, bet tie viņa apgalvojumi nav pārāk pamatoti ar faktiem, analīzi vai piemēriem. Rodas sajūta par iestigumu akadēmiskajā krutumā starp Bodrijāra samežģītajiem citātiem un konceptualitātēm.

    Un tas Omānas sultanāta logo — tas nav nekāds brendings. Tas ir smuks bilžuks (jā, bilžuks ir izcils!), kas pārdots par smuku naudiņu bagātam cilvēkam. un viss.

    Un par Krieviju nepiekrītu. Kur tad nav vizuālu simbolu. Labrīt.

    Es pats katru gadu klausos Krievijas prezidenta uzrunu — vairākas reizes turklāt. Ļoti emocionāli Kremļa kuranti un tās taures. Eneržetik. Daudz labāk kā noplukusī, slapjā vista LTV1. Turklāt runā tur īsi un konkrēti. Tie džeki zina, ko nozīmē valdīt, un kas ir breds. Tādi, lūk, ezīši.

    Apr 07, 2010
    EDGE_I said…
    >KKJ
    Fakti, analīze, piemēri par Krievijas šodienas varenumu ( salīdzinājumā ar PSRS laiku, šodienas Ķīnu, ASV vai ES ) – ir atrodami ”biezā” slāni – arī par iecerēto Krievijas modernizāciju un problēmām tās īstenošanai. Liels darbs zinošajiem Krievijas džekiem ir priekšā – lai jau veicas labāk par Pēteri 1, Stolipinu, Staļinu vai Gorbačovu !
    p.s.
    A tas bilžuks smuks, diemžēl nosaukumu/logo VEF,RAF vai sarkanbaltsarkano karodziņu tur neatrast. Varbūt kādā gadā 2030.?- strādā tak’ arī mūsu džeki iz SAK Ķīļa vadībā.
    Aug 18, 2010
    Ieva Plaude -Relingere said…
    Lielisks raksts! pat nemot vera to,ka ” lielais portals TVnet” bija so zinu ielicis ar mani nesaskanojot un Baltcom radio teikto visai brivi interpretjot sava gaume. Butu prieciga, jo so dialogu varetu turpinat-tikai laikam jau stipri par velu …
    Aug 18, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ > Ieva Plaude Relingere
    jā. 3% tomēr paliek 3%. un laika atlicis pavisam maz.

    Aug 19, 2010
    Ieva Plaude -Relingere said…
    Kam laika maz? 🙂 Manuprat ir svarigi,ka sadas diskusijas vispar sakas , ka cilveki sak runat par Latviju un tas ” brendu”. Rezultatu mes visi ieraudzisim labakaja gadijuma pec gadiem 5…
    Ja ir problema -ta japasaka skali, tad jaizdoma risinajums , un pec tam cakli atri jadara .Mazliet zemnieciska pieeja ,bet man pasai patik !
    Aug 19, 2010

    Krišjānis Papiņš said…
    KKJ > Ieva Plaude Relingere
    manu repliku par 3% varētu uzskatīt par neizdevušos joku vēlēšanu kontekstā.

    Kas attiecas uz valsts brendu, tad jau rakstā es atzīmēju cik lielu interesi sastapos pie Kalnietes, Kristovska (kuri vismaz KAUT KO atbildēja) un vēl dažiem “atslēgas” cilvēkiem…

    Bet kas attiecas uz jaunu ideoloģiju par to, ko nozīmē “būt latvietim”, domāju, ka rezultātu varam gaidīt jau pēc gadiem diviem vai diparpus no šīs dienas… Tā būtu mana prognoze. Ja ar Uģi Poli viss normāli saslēgsies. Un šķiet, ka tur jau viss notiek.

Leave A Reply